Parīzes sindroms
Video, 10 min, 2007-2008
Filma par ilgām pēc kaut kā. Parīzes sindroms ir psiholoģiska saslimšana, kuru diagnosticē japāņiem, kuri strādā vai devušies atvaļinājumā uz Parīzi. Tā ir trauma, kas rodas no nespējas samierināt savu sapņu tēlu – Parīzi kā pasaku pilsētu, kā mīlas pilsētu, kā šarmantu francūžu pilsētu – ar skarbo īstenību. Veidojas savdabīgs negatīvs kultūršoks. Sapnis/simulācija/tēls/vēlme satopas ar īstenību/reālo pasauli. • Darbs filmēts Guandžo (Ķīna) dzīvojamajos rajonos, kur gan vide, gan abi varoņi izskatās pazuduši un iestrēguši; pazuduši kontekstā un laikā, ievietoti kādas pagātnes, citas utopijas pasaulē vai filmas uzņemšanas laukumā. Īstenība, kas kļūst par attēlu, sastingusi bez pagātnes, tagadnes vai nākotnes. • Darbu grupa "Parīzes sindroms" veidota kopš 2007. gada; tā iekļauj arī kafejnīcu un viesnīcu "Parīzes sindroms" Leipcigas Laikmetīgās mākslas galerijā.
Par mākslinieku
Mākslinieks Dzjuņs Jans darbojas Vīnē (Austrijā), Jokohamā (Japānā) un Taipejā (Taivānā). Viņa darbi aptver dažādus medijus – filmu, instalāciju, performanci un projektus publiskā telpā, uzrunājot dažādas institūcijas, sabiedrības daļas un auditorijas. Uzaudzis atšķirīgu kultūras kontekstu iespaidā, savā radošajā darbībā Dzjuņs Jans pēta klišeju un plašsaziņas līdzekļu attēlu ietekmi uz identitātes politiku.