Mākslīgās augstienes
Instalācija, 2013
Projektā "Mākslīgās augstienes" tiek apskatītas mākslīgi radītas virsotnes Stokholmā. Šīs virsotnes – izgāztuves un kalni, kas atrodas gan pilsētas centrā, gan priekšpilsētās – ir spilgta 50.–80. gadu modernās pilsētvides plānošanas liecība, kas piedāvā alternatīvu skatījumu uz pilsētas izaugsmi un pārvērtībām. Mūsdienās šīs teritorijas ir uz robežas starp dabu un kultūru – tajās var atrast gan aizaugušus parkus, gan koptus disku golfa laukumus un topošas slēpošanas trases. Sākumā šī ideja – pārvērst no šahtu rakšanas un spridzināšanas darbiem pāri palikušās zemes masas augstos pauguros – bija pilsētas daiļdārzniekam Holgeram Blumam. Viņš drīzāk gribēja šīs virsotnes izveidot kā skulptūras, nevis kā dabiskās topogrāfijas sastāvdaļas; viņš arī uzskatīja šīs mākslīgi radītās virsotnes par piemērotām atpūtas zonām un slēpošanas trasēm. Bluma acīs virsotnes nebija ne celtniecības objekti, ne parki, bet patstāvīgi mākslas darbi. Utopiskās pilsētas kontekstā tiek izcelts virsotņu konceptuālais raksturs. Stāsts par mākslīgajām virsotnēm un Holgera Bluma sapni par pilsētas apzaļumoto teritoriju attīstību tiek apskatīts jaunā gaismā – nevis no vēsturiskās perspektīvas, bet kā potenciāls nākotnes attīstības modelis.
Par mākslinieci
Katarīna Lundgrēna (1978) darbojas Stokholmā. "Mans darbs balstīts stāstu stāstīšanā un mītu radīšanā, bieži par pamatu ņemot kādu mūsdienu parādību – problēmu vai notikumu, kaut ko neizzinātu vai šķietami pašsaprotamu. Mana pieeja ir balstīta izpētē, un es strādāju ar dažādiem medijiem, arī ar tekstu, video un fotogrāfiju."