...
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Polina Kurnjē-Žardēna, Netīrās asinis (Qu’un Sang Impur) dažādu mediju instalācija, 2019. Foto: William Minke
1 / 3

Netīrās asinis 

>> Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs


Qu’un sang impur sākotnējais impulss bija mēģinājums brīvi interpretēt Žana Ženē “Mīlas dziesmu” (1950) – homoerotisku mīlasstāstu starp diviem ieslodzītajiem, kas risinās sadistiska cietumsarga ilgpilno acu priekšā. 


Kurnjē-Žardēnas filmā mirdzošo jauno vīriešu augumu vietā nāk menopauzi piedzīvojušas sievietes. Tikušas vaļā no patriarhālā konstrukta, kura ietvaros viņas vairs nav (kā teiktu rakstniece Viržinī Despanta) derīgas “tirgum”, sievietes svin savu erotisko spēku. Māksliniece uzsver īpašo spēku, kas piemīt šim posmam sievietes dzīvē: to raksturo izraušanās no nebeidzamā reproduktīvā riņķa danča un nošķiršanās no iekāres objekta statusa. Ja vajadzēs, viņas atkal asiņos.