...
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
1 / 1

Impulss (J jeb Imp)

(Impulse (J or Imp))

2020

Vietai specifiska instalācija



Es uzaugu mazā pirmā stāva dzīvoklītī Ļermontova ielā Āgenskalnā. Deviņdesmitajos gados noziedzība bija normāla parādība. Mūsu dzīvokli aplaupīja divreiz. Abas reizes paņēma televizoru un VHS pleijeri. Kādu dienu, kad biju iegājusi mājā uz trim minūtēm, jo vajadzēja čurāt, tika nozagts mans jaunais kalnu divritenis ar 21 ātrumu – tas bija piesliets tieši zem mūsu loga. Māte teica, ka neko nav redzējusi. Tas man šķita ļoti dīvaini. Man bija jāsaglabā modrība, nekad nedrīkstēja atlaist nervus, vienmēr bija apkārtne jāpatur acīs un jāatceras, ka, lai kur es būtu, var ienākt neredzams svešais. Apkārtnes uzmanīšana kļuva par manas personības daļu. 


Kaimiņš bija gudrāks. Viņam zem loga stāvēja sarkans žigulis. Kolīdz naktī kāds tuvojās mašīnai, viņa guļamistabā iedegās spoža gaisma. Tas uz mani atstāja milzu iespaidu. Tā es uzzināju par fotodetektoriem. 


Klasiskajā mehānikā impulss (J jeb Imp) ir spēka F integrālis laika intervālā t, kurā šis spēks darbojas. Tā kā spēks ir vektors, arī impulss ir vektors. Kādam objektam pielietots impulss rada ekvivalentu vektora izmaiņu tā lineārajā inercē un tajā pašā virzienā.


Citiem vārdiem, impulss ir laupītājs (spēks, F), kas tuvojas mašīnai (laika intervālā t) un iedarbina fotoelektronisko ierīci, kas ieslēdz gaismu kaimiņa guļamistabā (J jeb Imp). Citiem vārdiem, skatītājs ir impulss. Citiem vārdiem – tas ir sarežģīti. 


Ieejot kādā istabā, es iedarbinu sensorus. Ar acīm izskaitu logus, fiksēju leņķi, kādā gaisma krīt uz grīdas, ieejas augstumu un platumu, cik tālu varu ieiet telpā un cik stipri man jāatvainojas, lai virzītu savu vektoru uz izeju. Kad mēs ieejam kādā telpā, šī telpa ienāk mūsos. Tā ir abpusēja līdzatkarība starp ķermeni (F), tā kustību telpā un laikā (t) un abu neredzamajām attiecībām vienam ar otru (J jeb Imp). 


Mākslinieces biogrāfija:

Evita Vasiļjeva (1985) ir latviešu māksliniece, kas dzīvo Amsterdamā un Rīgā un pārsvarā strādā tēlniecības un instalāciju žanrā. Viņas veidotie objekti ir izgatavoti no pamatmateriāliem, kādi tiek izmantoti celtniecībā, vecās elektroniskās ierīcēs un citos urbānās ainavas reliktos. To nozīme ir noslēpumaina un ir atkarīga no interpretācijas, bet formāli tie telpā veido skatuves, uz kurām mijiedarboties savā starpā un ar savu apkārtni. Patlaban viņa ir Fiminco Foundation rezidējošā māksliniece Parīzē.