...
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
1 / 1

Dzīves centrs

(Centre of life)

2018

Tāfele, krīts

Dažādi izmēri


Šajā projektā skatiens pievērsts sistemātiskajai vardarbībai un tam, kā tā darbojas ar ikdienas dzīves struktūru starpniecību. Tiek apšaubīta ideja par Jeruzalemi kā “dzīves centru” un tiek pārjautāts, cik likumīga ir “piederība” šai pilsētai. Jeruzaleme tiek pētīta nevis kā vieta, bet gan kā juridiskie procesi un dokumenti. Tiek uzdots jautājums, kā pilsēta manevrē cauri juridiskajām procedūrām un kādi lēmumi cilvēkam dzīvē jāpieņem, lai nodrošinātu pieeju pilsētai un spētu tajā dzīvot. Ja Jeruzalemi uzskatām par dzīves centru, tad rodas jautājums, ko pilsēta nozīmē aparteīda un sagrāves apstākļos. Kādi lietiskie pierādījumi jāsavāc, lai pierādītu savas tiesības uz šo pilsētu? Šajā projektā pārskatīti dzīves materiālie aspekti: dokumenti, rēķini, nodokļi, kur novietota adata, kafijas smarža no rīta, kur novietota mašīna, vai tev pieder televizors un ar ko esi precējies. 


Mākslinieka biogrāfija:

Halili dzīvo un strādā Palestīnā un ārpus tās. Viņa darbi iekļauti vairākās nozīmīgās izstādēs, tostarp Jaunā fotogrāfija (New Photography, MoMA, 2018), Jeruzaleme dzīvo (Jerusalem Lives Palestīniešu muzejs, 2017) un Šanhajas biennālē (2016). Savos darbos Halili pēta ainavas, institūcijas un sabiedriskās un tehnoloģiskās parādības kā politizētas vienības. Arhitekta izglītība viņam ļauj uzlūkot ainavu kritiski, dekonstruējot koloniālo vizuālo diskursu ap Palestīnas ainavu. Savā darbībā viņš iesaistās polemikā, kas saistīta ar ieceļotājiem un kolonizāciju, vai tas attiektos uz Palestīnu vai citām vietām.