...
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

Izglītība

Laikmetīgo mākslu ir iespējams izmantot plašu jautājumu loku izgaismošanai, lai veidotu kritiski domājoši, iecietīgu sabiedrību, kas ir atvērta dažādajam, iedrošināta uz pārmaiņām un tiecas meklēt atbildes ārpus ierastajām trajektorijām. Tāpēc laikmetīgā māksla ir skatāma cieši kopā ar izglītības un izglītošanās aktivitātēm pieaugušajiem, bērniem un jauniešiem. Aicinām sekot līdzi mūsu notikumiem gan izstāžu apmeklētājiem, gan laikmetīgās mākslas profesionāļiem - radošām darbnīcām, ekskursijām, lekcijām un sarunu darbnīcām, mākslinieku un kuratoru lekcijām, diskusijām, tematiskiem semināriem un konferencēm. Mēs izdodam arī bērnu un jauniešu izglītības darbu atbalstošus materiālus - bukletus, darba lapas un ceļvežus, ar ko labprāt dalāmies šeit.

Latvijas Laikmetīgais mākslas centrs mērķtiecīgi vairāku gadu garumā īsteno trīs izglītības programmas - laikmetīgajai mākslai veltīts tekstu lasīšanas cikls LLMC Vakarskola, starptautiska LLMC laikmetīgās mākslas vasaras skola, kā arī mākslas vēstnešu jeb mediatoru programma.

Izglītība / Bērniem un jauniešiem

1 / 1

Programmu kuratore: Māra Žeikare

Kontaktinformācija: 

mara@lcca.lv

Tālr. + 371 67039282

Laikmetīgā māksla rosina domāt par pasauli, kurā dzīvojam šodien un dzīvosim rīt. LLMC izglītības programmas bērniem, izmantojot aktuālās izstādes, piedāvā izzināt dabaszinību noslēpumus, pētīt sevi un norises sabiedrībā, atklāt mākslas dažādās formas un, satiekoties ar māksliniekiem, piesavināties radošu attieksmi pret dzīvi. Laikmetīgā māksla ir aizraujoša, daudzveidīga, rotaļīga un pats galvenais – tā ir par mums! Ikvienas LLMC organizētās izstādes ietvaros tiek piedāvāta arī izglītības programma – aktivitātes un darbnīcas bērniem, ģimenēm, jauniešiem.

Šajā lapas sadaļā atradīsi informāciju par aktuālajiem notikumiem ģimenēm ar bērniem un skolēnu grupām, kā arī lejuplādējamus materiālus par laikmetīgo mākslu bērniem, jauniešiem, vecākiem un skolotājiem!

1 / 10

Izglītība / Mākslas vēstneši

Laikmetīgā māksla pēc savas būtības ir starpdiciplināra un jebkuru izstādi iespējams piedzīvot dažādos veidos, atkarībā no jūsu iepriekšējās pieredzes, noskaņojuma, laika un uzmanības, ko veltāt izstādē redzamajam. Tāpēc mūsu izstādēs jūs varat sastapt un sarunāties ar  mākslas vēstnešiem jeb mākslas mediatoriem, kuri ir gatavi sarunai par izstādē piedzīvoto.

Tie nav gidi – mākslas profesionāļi, kādus esam pieraduši sastapt tradicionālās izstādēs. Mākslas vēstneši ir īpaši apmācīti cilvēki, kas personīgā sarunā ar apmeklētāju palīdz mūsu izstādēs pamanīt interesantas likumsakarības, faktus, dalās ar savām zināšanām un pieredzi, uzklausa apmeklētāju. Viņi rosina uz personīgām pārdomām un atklājumiem, kas tālāk var risināties izstādē, bet tikpat labi – pēc tās apmeklējuma. Bieži cilvēki mūsdienu mākslu neatklāj, jo viņiem ir izveidojušies viena veida priekšstati par to. Mākslas vēstneši no sava skatupunkta palīdz uzskatus paplašināt, tā no izstādes apmeklējuma gūstot vairāk.

Mūsu mākslas vēstneši ir īpašās apmācībās un praksē sagatavoti dažādu profesiju un vecumu cilvēki - mākslas neprofesionāļi.  Šādi cilvēki, ko sauc arī par mākslas mediatoriem, sastopami daudzos Eiropas un ASV mākslas muzejos, kā arī starptautiskos laikmetīgās mākslas notikumos. 

Semināri, kādus mākslas vēstneši apguvuši līdz šim:

Ilze Krīgere, Artis Svece, Zane Zajančkauska

- Mediatora darbs praksē- dažādas tā formas 

Zane Daudziņa

- Publiskās runas prasmes I

- Publiskās runas prasmes II

Ieva Astahovska

- Mūsdienu Latvijas laikmetīgā māksla. Kas tai raksturīgs?

Edvarda Šmite

- Ieskats LNMM pēckara perioda ekspozīcijā 

Solvita Krese, Kaspars Vanags

- Kas ir laikmetīgā māksla?  Ievads laikmetīgās mākslas vēsturē

Kristīne Beķere, Marianna Auliciema

- Ievads trimdas vēsturē un ieskats LNB muzeja “Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs” krājumā un darbībā

Ieva Astahovska

- Šodienas mākslas plūsmas

Luīze Mizga

- Mediatora funkcija laikmetīgajā mākslā. Latvijas piemērs

Ilze Dzenovska

- Ieskats cilvēku komunikācijas stilos, konfliktēšanas stratēģijās, smadzeņu agresivitātes izpausmēs 

- Praktiskais darbs - droša dialoga metodes, emociju izlādes tehnikas, sarunāšanās prakse, nevardarbīgās komunikācijas principi

Dmitrijs Pudovs, Māra Pāvula

- Skolēnu ekskursiju aktivitāšu apgūšana un grupu uzmanības noturēšana ar interaktīviem spēles un rotaļu elementiem

Agnese Krivade

- Stāstu veidošana, izmantojot dialoģiskās pedagoģijas metodes

- Attiecības ar telpu, laiku, savu ķermeni, stresa veidošanās un atbrīvošanās no tā





1 / 7

Kontaktinformācija:
mara@lcca.lv

Izglītība / Vakarskola

LLMC Vakarskola ir tekstu lasīšanas darbnīcu un lekciju cikls, kas norisinās kopš 2013. gada. LLMC vakarskolas cikla pamatā ir aktuālu laikmetīgās mākslas norišu iepazīšana, lai stiprinātu kritiskās domāšanas un diskusijas attīstību Latvijas mākslas vidē. Tajā tiek apspriesti dažādi laikmetīgās mākslas jautājumi caur nozīmīgu teorētiķu tekstu lasīšanas pieredzi.

“LLMC vakarskolas” cikla pamatā ir aktuālu laikmetīgās mākslas norišu iepazīšana, lai stiprinātu kritiskās domāšanas un diskusijas attīstību Latvijas mākslas vidē. Tajā tiek apspriesti dažādi laikmetīgās mākslas jautājumi caur nozīmīgu teorētiķu tekstu lasīšanas pieredzi.

Kuratori – Valts Miķelsons un Inga Lāce.

# Lasīšanas darbnīca “Daba un dabiskums”  

Sadarbībā ar mākslinieci Lindu Vigdorčiku 

Dabas attēlojums mākslā – gan ainavu glezniecībā, gan starpdisciplināros projektos par ekoloģiju – bieži vien parādās kā autentisks īstenības citāts, dziļš vērojums un patiesas rūpes par apkārtējo vidi. Tomēr netrūkst arī mēģinājumu šo idilli problematizēt, veidojot fiktīvas pasaules vai apšaubot pašu dabas jēdzienu. 

Pievēršoties gan darbiem laikmetīgās mākslas izstādē, gan 19.gadsimta britu humānista Frenka Steinbridža tropisko augu siltumnīcām, Ralfs Rugofs apskata eksponēšanas lomu priekšstatos par dabiskumu un norāda uz hibriditātes potenciālu stāstu radīšanā. Tikmēr Džozefs Teilors Makrae vēro cilvēku radītās datorspēļu pasaules, aprakstot šīs šķietami noslēgtās, salai līdzīgās vides konvencijas, kā arī sekas, kuras rodas tajā ienākot aizvien jauniem spēlētājiem.

Teksti: 

• Ralph Rugoff, “Signs and Wonders”. 2000.

• Joseph Taylor McRae, “Boy Islands”. 2015.

# Lasīšanas darbnīca “Primitīvisms” 

Viens no aspektiem, kas ir pārsteidzošs Donalda Trampa nesenajā ievēlēšanā ASV prezidenta amatā, ir viņa izmantotās retorikas primitīvisms. Dienu pēc vēlēšanām filozofs Alēns Badjū savā lekcijā norādīja, ka šāda situācija kļuvusi iespējama tādēļ, ka politikā jau vairākas desmitgades neeksistē īsta opozīcija globalizētajam kapitālismam, un aicina šādu alternatīvu atrast, skatoties atpakaļ sociālisma idejās. Tikmēr Karlosa Hauregui raksts ieskicē antropofāgijas jēdzienu, kurš tika aktualizēts Brazīlijas modernistu aprindās 1920. gados un atsaucas uz kontinenta pirmiedzīvotāju “primitīvismu”. Metaforiskā izpratnē, antropofāgija ir kultūras attieksme, kas saglabā lokālo, ne-eiropeisko identitāti, vienlaikus rijīgi patērējot visu svešo. 

Teksti:

• Alain Badiou, “Reflections on the Recent Election”. 2016.

• Carlos Jáuregui, “Anthropophagy”. 2012.


# Lasīšanas darbnīca “Horeogrāfija izstāžu zālēs un horeogrāfētās izstāžu pieredzes”

Pēdējos gados laikmetīgās mākslas institūcijās it bieži notiek izstādes, kuru autori ir profesionāli horeogrāfi. To uzmanības centrā ir nevis dokumentācija un arhīvu materiāli, bet gan kustība un mijiedarbība ar skatītāju. Viens šādas izstādes autors, horeogrāfs un dejotājs Viljams Forsaits savā esejā apsver, kāda varētu būt horeogrāfiska domāšana, kura nav sasaistīta ar izpildītāja ķermeni. Plašākā griezumā, kritiķe un kuratore Doroteja van Hantelmana skata performatīvas, fenomenoloģiskas un dzīvā komunikācijā balstītas mākslas prakses līdztekus pārticības pieaugumam rietumu pasaulē un no tā izrietošajam fokusam uz katra skatītāja individuālo pieredzi. 

Teksti: 

• William Forsythe, “Choreographic Objects”.

• Dorothea von Hantelmann, “The Experiential Turn”. 2014.

# Mākslas un politikas jautājumu izpētei veltītā žurnāla Rab-Rab prezentācija 

Rab-Rab: journal for political and formal inquiries in art ir neatkarīgs bezpeļņas mākslas izdevums, ko angļu valodā publicē Rab-Rab Press Helsinkos. Žurnāla galvenais redaktors ir Sezgins Boiniks (Sezgin Boynik) un izdevējs Greguārs Ruso (Gregoire Rousseau), līdz šim iznākuši trīs numuri. Rab-Rab mērķis ir atbalstīt diskursīvu pozīciju mākslā, publicējot mākslinieku, kā arī mākslas praksē iesaistītu pētnieku rakstus. Rab-Rab žurnāla atšķirīgās pieejas pamatā ir ideja, ka mākslas un politikas savienībai piemīt spēcīgs transformējošs efekts – tā ietekmē gan veidu, kā tiek saprasta mākslinieciskā izpēte, gan arī zinātnisko pētījumu metodoloģiju. Rīgā žurnālu prezentēs Sezgins Boiniks, Greguārs Ruso, iepazīstinot ar visiem līdz šim iznākušajiem Rab-Rab numuriem, kā arī runājot par izdevējdarbības teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem. 

Vairāk par žurnālu: www.rabrab.fi

# Lasīšanas darbnīca “Māksla un identitāte”

Ja dzimuma, rases un seksuālajo identitāti apliecinošas kustības ir vispārzināmas un tajās balstīta māksla rietumos kļuvusi teju par klišeju, citas tikai pamazām sāk pārvarēt šķēršļus ceļā uz savu redzamību un pieņemšanu. Vairākas no tām balstītas esības formās, kuras tradicionāli uzskatītas par attīstības traucējumu vai slimību sekām. Viens no šādiem skatījumiem aicina aplūkot autismu kā atšķirīgu, unikālu uztveres formu, kura tiek diskriminēta iedomātas normalitātes vārdā. Zviedrijas pētnieku duo Piers Jārsma un Stelans Velins apskata šo pozīciju no aprūpes un ētikas aspektiem, tostarp norādot uz būtiskajām atšķirībām pašas grupas ietvaros. Tikmēr kurators un autors Navs Haks atskatās uz identitātes politikas vēsturi mākslas pasaulē, norādot uz veidiem, kā, līdz ar jaunas redzamības iegūšanu, atšķirīgais var kļūt ne tikai par tirgojamu preci, bet arī ierobežojumu mākslas un pašas identitātes uztverei un attīstībai. 

Teksti:

• Pier Jaarsma and Stellan Welin, “Autism as a Natural Human Variation: Reflections on the Claims of the Neurodiversity Movement”. 2012.

• Nav Haq, “The Invisible and the Visible. Identity Politics and the Economy of Reproduction in Art”. 2015.

# Rodolfo Andaura lekcija

Rodolfo Andaurs (Rodolfo Andaur) stāstīs par savu kuratora praksi, pētniecības un mākslas projektiem. Viens no būtiskākajiem viņa darbiem ir ilgtermiņa izstāžu un mākslinieku rezidenču projekts Tarapakas tuksnesī, kam sekoja grāmata “Tarapakas ainava” (2014). 

“Tarapakas ainava” tiecas izvaicāt idealizētus kultūru identitātes vienkāršojumus, noglabātus ainavā. Līdzīgi kā ainava tiek nepārtraukti reproducēta un standartizēta kā pastkarte, dažādas identitātes atsedz konkrētā reģiona, teritorijas vai vietas heterogēno faktūru.

Rodolfo Andaurs ir čīliešu kurators, kurš bijis dažādu laikmetīgās mākslas projektu koordinators Čīles ziemeļos. Viņš ir lektors Kritisko un kuratora studiju programmā Adolfo Ibanjesa Universitātē Santjago, Čīlē. Raksta par izstādēm un dažādu vizuālo mākslinieku projektu metodoloģijām publikācijām Artishock, ATLAS un Rotunda Magazine. 


Izglītība / Vasaras skola

LLMC Vasaras skola ir starptautiska neformālās izglītības programma jaunajiem un topošajiem māksliniekiem, mākslas un kultūras kritiķiem, kuratoriem un kultūras menedžeriem no Latvijas un ārvalstīm. LLMC Vasaras skola sniedz iespēju tās dalībniekiem iepazīties un dalīties idejās ar mākslas pasaulē atzītiem lektoriem, vieskuratoriem un darbnīcu vadītājiem, starpdisciplinārā formā attīstīt kritiskās domāšanas, argumentācijas un diskutēšanas prasmes, kā arī aicina veidot kolektīvas radošās prakses.


Diāna Tamane. Mom (detail) 2016. Courtesy of the artist
1 / 3

Starptautiskā laikmetīgās mākslas vasaras skola “Šodienas ģeogrāfijas. Kartēt vietas, pieredzes un idejas” šogad norisināsies Kuldīgā no 3. līdz 8. augustam, un tajā aicināti pieteikties topošie un jaunie mākslinieki, mākslas kritiķi, kuratori un arī interesenti no citām kultūras jomām. Pieteikšanās termiņš ir 27. jūnijs. 

Vasaras skola piedāvā alternatīvu ierastajiem izglītības formātiem un pievēršas tēmām, kas ir ārpus akadēmiskām studijām. Tās programmu veidos vieslektoru lekcijas, mākslinieku prezentācijas, diskusijas, kolektīva tekstu lasīšana un kopīgu ideju īstenošana. Vasaras skolu rīko Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Kuldīgas mākslinieku rezidenci un Latvijas Mākslas akadēmiju, un tās mērķis ir sniegt iespēju jaunajiem profesionāļiem brīvā un starpdisciplinārā formā pie mākslas vidē atzītiem lektoriem un radošo darbnīcu vadītājiem izzināt aktuālākos laikmetīgās kultūras kontekstus, attīstīt kritisko domāšanu un veidot kolektīvas mākslinieciskās pētniecības un radošās prakses.

2018. gada vasaras skolas tēmu ietvars ir “šodienas ģeogrāfijas” – redzamās un neredzamās robežas, tostarp sociālās un kultūras robežas, transformāciju procesi un pieredzes, kas bieži nesakrīt ar nacionālajām un politiskajām ģeogrāfijām. To izzināšanā tiek iesaistītas “citādas” ģeogrāfijas kategorijas, kas aicina konstruēt un arī dekonstruēt zināšanas no visdažādākajiem laukiem, savienot objektīvus ar subjektīvus skatījumus. Arī māksla šādos mainīgajos apstākļos iesaistās kopēju zināšanu, sapratnes un uztveres lauku veidošanā. Piemēram, vizuālās kultūras teorētiķe Irita Rogofa darbā Terra Infirma mākslu saista ar t.s. „kritisko ģeogrāfiju” – konkrētu, taču mainīgu telpu un vidi, un attiecībām starp šo telpu un laiku, ģeogrāfiju, vēsturi un vietas kontekstiem. Kritiskā ģeogrāfija ļauj analizēt un interpretēt transformācijas procesu pieredzi un izcelt jautājumus par attiecībām starp dažādām vietām, īpaši Rietumu un „pārējās” pasaules attiecībām. Tā ļauj izzināt dažādās kultūras un vēstures, veidot savienojumus starp cilvēkiem, vietām un diskursiem, saprast šodienas realitātes nosacījumus un tos skaidrot caur atpazīstamo.

Vasaras skola pievērsīsies arī jautājumiem par migrāciju un mobilitāti pagātnē un šodien – identitātes, arī atmiņas tematikai, skatītai caur piederības un nepiederības, atsvešinātības, pārvietošanas, pārmaiņu plūsmas, tranzīta perspektīvu. Kā brīvas izvēles motivēta vai apstākļu spiesta jaunas mītnesvietas rašana ietekmē identitāti un radošuma meklējumus jaunā vidē un jaunos ģeopolitiskos un kultūrpolitiskos nosacījumos? Būt citādajam, ārpusniekam, kas meklē atbalsta punktus jaunā kultūrā; vai gluži otrādi – būt nemitīgā tranzīta pozīcijā, nepieķeroties nevienai vietai: šie stāvokļi raksturo šodienu, kuras tipiskās figūras ir tūrists, migrants, urbānais nomads – kāds, kas nemitīgi maina savu eksistences vietu, pirms paspēj kādā iesakņoties, un par tā pastāvīgu identitātes stāvokli kļūst atvešinātība un citādības pieredze.

Kā šīs pieredzes saistāmas ar pagātni, kad dzīve emigrācijā vai trimdā attiecās uz daudzu cilvēku ikdienu? Kā plašais migrācijas vilnis no Austrumeiropas valstīm pēc Eiropas Savienības paplašināšanās uztverams kontekstā ar negatīvajām reakcijām pret bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu tajās? Kāpēc šodien migrācijas politikas atspoguļojumā postpadomju valstīs tie visbiežāk atspoguļoti kā apgrūtinājums un drauds, kas ir jānovērš, nevis kā darbaspēks, kas varētu iekļauties ekonomikā? Kā globālā migrācija transformē mākslas ģeogrāfijas – attiecības starp centriem un perifērijām, nomalēm, arī provincēm?

Arī kultūras šodien kļūst „portatīvas”, un tās arvien mazāk ir piesaistītas kādai vietai, bet arvien vairāk – kustībai un tās noteiktām trajektorijām globālā telpā, vispārējam pastāvīgas mainības stāvoklim fiziskās, sociālās un laika attiecībās. un uzrāda jaunas attiecības starp to nozīmēm un formām. Kā migrācijas vai transformācijas pieredzes visplašākajā izpratnē – arī kā zināšanu, resursu un nozaru migrācija – var kļūt par starpdisciplināram radošu laboratoriju formām?

Vasaras skolas programma pievērsīsies šiem jautājumiem no mākslas un kultūras teorijas, kā arī aktuālās mākslas skatpunktiem, izceļot kompleksās attiecības starp sociālo un politisko, lokālo un globālo, faktu un iztēles konstruētajām ģeogrāfijām.

Lekcijas, seminārus un radošās darbnīcas vadīs tajā Latvijas un starptautiski mākslinieki, kuratori, teorētiķi un kultūras pētnieku, viņu vidū mākslinieki Inga Erdmane, Diāna Tamane, Tanels Randers, Eleonora de Monteskjū, Mindaugs Gapšēvičs, Didema Pekūna, kurators Jonatans Habibs Enkvists, mediju teorētiķe Ilva Skulte un citi. Daļa no Vasaras skolas programmas – vieslekcijas un mākslinieku prezentācijas – būs publiskas un tās aicināts apmeklēt ikviens interesents.

Vasaras skolas programma notiks angļu valodā. Dalība Vasaras skolā ir bez maksas, taču dalībniekiem daļēji jāsedz uzturēšanās izmaksas 100 eiro apmērā.

Vasaras skolai aicinām pieteikties, līdz 27. jūnijam, sūtot angļu valodā pieteikuma anketu, kas atrodama šeit:

lcca_summer_school_application_form_2018.docx

pievienojot CV un motivācijas vēstuli.

Papildus iespējams pievienot savu radošo darbu portfolio, publikācijas u.tml.

Pieteikšanās termiņš: 2018. gada 27. jūnijs, norādītos dokumentus sūtot uz e-pasta adresi: lccasummerschool@gmail.com

Vairāk informācijas:

Māra Žeikare: mara@lcca.lv

Tel: +371 29586893

www.lcca.lv