...
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

Izglītība

Laikmetīgo mākslu ir iespējams izmantot plašu jautājumu loku izgaismošanai, lai veidotu kritiski domājoši, iecietīgu sabiedrību, kas ir atvērta dažādajam, iedrošināta uz pārmaiņām un tiecas meklēt atbildes ārpus ierastajām trajektorijām. Tāpēc laikmetīgā māksla ir skatāma cieši kopā ar izglītības un izglītošanās aktivitātēm pieaugušajiem, bērniem un jauniešiem. Aicinām sekot līdzi mūsu notikumiem gan izstāžu apmeklētājiem, gan laikmetīgās mākslas profesionāļiem - radošām darbnīcām, ekskursijām, lekcijām un sarunu darbnīcām, mākslinieku un kuratoru lekcijām, diskusijām, tematiskiem semināriem un konferencēm. Mēs izdodam arī bērnu un jauniešu izglītības darbu atbalstošus materiālus - bukletus, darba lapas un ceļvežus, ar ko labprāt dalāmies šeit.

Latvijas Laikmetīgais mākslas centrs mērķtiecīgi vairāku gadu garumā īsteno trīs izglītības programmas - laikmetīgajai mākslai veltīts tekstu lasīšanas cikls LLMC Vakarskola, starptautiska LLMC laikmetīgās mākslas vasaras skola, kā arī mākslas vēstnešu jeb mediatoru programma.

Izglītība / Bērniem un jauniešiem

1 / 1

Laikmetīgā māksla rosina domāt par pasauli, kurā dzīvojam šodien un dzīvosim rīt. LLMC izglītības programmas bērniem, izmantojot aktuālās izstādes, piedāvā izzināt dabaszinību noslēpumus, pētīt sevi un norises sabiedrībā, atklāt mākslas dažādās formas un, satiekoties ar māksliniekiem, piesavināties radošu attieksmi pret dzīvi. Laikmetīgā māksla ir aizraujoša, daudzveidīga, rotaļīga un pats galvenais – tā ir par mums! Ikvienas LLMC organizētās izstādes ietvaros tiek piedāvāta arī izglītības programma – aktivitātes un darbnīcas bērniem, ģimenēm, jauniešiem.

Šajā lapas sadaļā atradīsi informāciju par aktuālajiem notikumiem ģimenēm ar bērniem un skolēnu grupām, kā arī lejuplādējamus materiālus par laikmetīgo mākslu bērniem, jauniešiem, vecākiem un skolotājiem!

1 / 10

Izglītība / Mākslas vēstneši

Laikmetīgā māksla pēc savas būtības ir starpdiciplināra un jebkuru izstādi iespējams piedzīvot dažādos veidos, atkarībā no jūsu iepriekšējās pieredzes, noskaņojuma, laika un uzmanības, ko veltāt izstādē redzamajam. Tāpēc mūsu izstādēs jūs varat sastapt un sarunāties ar  mākslas vēstnešiem jeb mākslas mediatoriem, kuri ir gatavi sarunai par izstādē piedzīvoto.

Tie nav gidi – mākslas profesionāļi, kādus esam pieraduši sastapt tradicionālās izstādēs. Mākslas vēstneši ir īpaši apmācīti cilvēki, kas personīgā sarunā ar apmeklētāju palīdz mūsu izstādēs pamanīt interesantas likumsakarības, faktus, dalās ar savām zināšanām un pieredzi, uzklausa apmeklētāju. Viņi rosina uz personīgām pārdomām un atklājumiem, kas tālāk var risināties izstādē, bet tikpat labi – pēc tās apmeklējuma. Bieži cilvēki mūsdienu mākslu neatklāj, jo viņiem ir izveidojušies viena veida priekšstati par to. Mākslas vēstneši no sava skatupunkta palīdz uzskatus paplašināt, tā no izstādes apmeklējuma gūstot vairāk.

Mūsu mākslas vēstneši ir īpašās apmācībās un praksē sagatavoti dažādu profesiju un vecumu cilvēki - mākslas neprofesionāļi.  Šādi cilvēki, ko sauc arī par mākslas mediatoriem, sastopami daudzos Eiropas un ASV mākslas muzejos, kā arī starptautiskos laikmetīgās mākslas notikumos. 

Semināri, kādus mākslas vēstneši apguvuši līdz šim:

Ilze Krīgere, Artis Svece, Zane Zajančkauska

- Mediatora darbs praksē- dažādas tā formas 

Zane Daudziņa

- Publiskās runas prasmes I

- Publiskās runas prasmes II

Ieva Astahovska

- Mūsdienu Latvijas laikmetīgā māksla. Kas tai raksturīgs?

Edvarda Šmite

- Ieskats LNMM pēckara perioda ekspozīcijā 

Solvita Krese, Kaspars Vanags

- Kas ir laikmetīgā māksla?  Ievads laikmetīgās mākslas vēsturē

Kristīne Beķere, Marianna Auliciema

- Ievads trimdas vēsturē un ieskats LNB muzeja “Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs” krājumā un darbībā

Ieva Astahovska

- Šodienas mākslas plūsmas

Luīze Mizga

- Mediatora funkcija laikmetīgajā mākslā. Latvijas piemērs

Ilze Dzenovska

- Ieskats cilvēku komunikācijas stilos, konfliktēšanas stratēģijās, smadzeņu agresivitātes izpausmēs 

- Praktiskais darbs - droša dialoga metodes, emociju izlādes tehnikas, sarunāšanās prakse, nevardarbīgās komunikācijas principi

Dmitrijs Pudovs, Māra Pāvula

- Skolēnu ekskursiju aktivitāšu apgūšana un grupu uzmanības noturēšana ar interaktīviem spēles un rotaļu elementiem

Agnese Krivade

- Stāstu veidošana, izmantojot dialoģiskās pedagoģijas metodes

- Attiecības ar telpu, laiku, savu ķermeni, stresa veidošanās un atbrīvošanās no tā





Aija Kaula ir ķīmijas doktore, kas kopš 90. gadiem strādājusi banku sektorā. Aijai īpaši tuva ir laikmetīgā māksla, kas kļuvusi par nopietnu hobiju.
1 / 19
Mākslas vēstnešu vizītkartes

Izglītība / Vakarskola

LLMC Vakarskola ir tekstu lasīšanas darbnīcu un lekciju cikls, kas norisinās kopš 2013. gada. LLMC vakarskolas cikla pamatā ir aktuālu laikmetīgās mākslas norišu iepazīšana, lai stiprinātu kritiskās domāšanas un diskusijas attīstību Latvijas mākslas vidē. Tajā tiek apspriesti dažādi laikmetīgās mākslas jautājumi caur nozīmīgu teorētiķu tekstu lasīšanas pieredzi.

Izglītība / Vasaras skola

LLMC Vasaras skola ir starptautiska neformālās izglītības programma jaunajiem un topošajiem māksliniekiem, mākslas un kultūras kritiķiem, kuratoriem un kultūras menedžeriem no Latvijas un ārvalstīm. LLMC Vasaras skola sniedz iespēju tās dalībniekiem iepazīties un dalīties idejās ar mākslas pasaulē atzītiem lektoriem, vieskuratoriem un darbnīcu vadītājiem, starpdisciplinārā formā attīstīt kritiskās domāšanas, argumentācijas un diskutēšanas prasmes, kā arī aicina veidot kolektīvas radošās prakses.


Britta Marakatt-Labba, Historja, 2003-2007 (fragments)
1 / 1

Aicinājums pieteikties Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skolai “Izzināt sarežģīto pagātni” Kuldīgā, 2019. gada 2. – 7. augustā .

Termiņš: 2019. gada 3. jūnijs

Vasaras skolai aicināti pieteikties humanitāro zinātņu maģistrantūras un doktorantūras studenti, jaunie mākslinieki, mākslas vēsturnieki, kuratori un kultūras pētnieki. 

Mēs dzīvojam laikā, kad neiecietība un arī vardarbība pret noteiktām kopienām vai sabiedrības daļām nevis mazinās, bet arvien pieaug. Lai saprastu šodienas sabiedrību, nepieciešams izzināt neiecietības un vardarbības mehānismus ne tikai mūsdienās, bet arī pagātnē. Vasaras skolas programma ir veltīta šīm neērtajām zināšanām un pievēršas jautājumiem, kā māksla un kultūra virza diskusijas par sarežģīto 20. gadsimta pagātni, lai ietekmētu aktuālo realitāti. 

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skola notiek jau sesto gadu, un šogad tā rīkota sadarbībā ar Kuldīgas mākslinieku rezidenci, Latvijas Mākslas akadēmiju un Igaunijas Mākslas akadēmiju, lai sniegtu iespēju jaunajiem profesionāļiem brīvā un starpdisciplinārā formā lekcijās un radošās darbnīcās izzināt aktuālākos laikmetīgās kultūras kontekstus, attīstīt kritisko domāšanu un veidot kolektīvas mākslinieciskās pētniecības un radošās prakses. Šogad vasaras skolas centrālā tēma ir jautājumi, kā pagātnes varmācība un tās atstātās traumas tiek izzinātas šodienas mākslas un pētnieciskajos kontekstos. Skolas programmā dažādu jomu pētnieki, mākslinieki un kuratori pievērsīsies Otrā pasaules kara un arī aukstā kara mantojumam un citām traumatiskām un ilgi noklusētām vēstures tēmām reģionā.

Vasaras skolas lektori un darbnīcu vadītāji ir mākslas, kultūras vēstures un teorijas, feminisma, dzimtes un kvīru studiju, atmiņu studiju pārstāvji Violeta Davoliūte (Viļņas Universitāte; tbc), Adija Kunstmane (Mančestras Universitāte), Iļja Ļenskis, muzeja “Ebreji Latvijā” direktors (tbc), mākslinieki Harijs Pelviranta (Somija), norvēģu sāmu māksliniece Mareta Anne Sāra un citi. Programmas kuratores ir Ieva Astahovska un Margareta Tali.

Vasaras skola “Izzināt sarežģīto pagātni” pievērsīsies neērtajām attiecībām starp neseno pagātni un šodienu, un iespaidu, kādu šīs sarežģītās pagātnes atstājušas uz šodienu Baltijas jūras valstu reģionā. Jautājumi par labējo (nacionālistisko) un kreisā spārna (sociālistisko, komunistisko) ideoloģiju mantojumu, holokausta un koloniālisma vēsturi, vēl nesen aktuālu politiku attiecībā uz t.s. pirmtautām un etniskajām minoritātēm vai kvīru kopienām un minoritātēm visplašākajā nozīmē – tie ir tikai daži sarežģītās pagātnes aspekti reģionā. Šīs pieredzes nereti pētītas un par tām runāts lokālās vai nacionālās robežās. Vasaras skola aicinās domāt par attiecībām starp sarežģītajām un traumatiskajām vēsturēm, to ietekmi un klātbūtni šodienā caur kopīgas vēstures perspektīvu.

Tādi jēdzieni kā sarežģītais (arī grūtais, neērtais) mantojums, sarežģītās zināšanas – par tiem akadēmiskajās studijās daudz rakstījuši sociologs Rodžers Saimons, antropoloģes Ērika Lērere un Šārona Makdonalda – ir nozīmīgs skatījums uz nesenās vēstures mantojumu, pieredzēm un atcerēšanās formām. Ar tiem strādā daudzas sociālās un kultūras atmiņas institūcijas, tiecoties izzināt un publiski runāt par tēmām, kas konfrontē mūsdienās arvien biežāk dominējošo izslēdzošo atmiņu, kura savukārt ignorē vai noraida neērto mantojumu. Nesenās vēstures sarežģītākās epizodes attiecas gan uz vardarbīgiem konfliktiem un traumatiskiem zaudējumiem un tā sekām, kas skar individuālus, kolektīvus un sociālus kontekstus, gan koloniālo vēsturi, piespiedu migrāciju, varas attiecībām, kas saistītas ar pirmtautu, ebreju un citu rasistiskos aizspriedumos balstītu un citādi “citādoto” izslēgšanu. Šai kultūras atmiņas darbā būtiski ir apzināties un saprast, ko norises, kas izceļ neērto mantojumu un padara to publisku, var sniegt sarežģīto un sāpīgo 20. gadsimta pieredžu atspoguļošanā. Kā pilnīgāk, kompleksāk un godīgāk izstāstīt stāstus par šo pagātni, izgaismojot tās dažādos slāņus un izmantojot gan kritisku apziņu, gan empātisku izpratni? Tas ir ne tikai jautājums par to, kāda vēsture ir pārstāvēta, bet arī “sastapšanās ar sevi caur zināšanu citādību”, kā raksta kanādiešu antropoloģe Ērika Lērere. Vasaras skolas programma iecentrēs arī identitātes un atmiņas politikā nozīmīgo “daudzvirzienu atmiņu”, par ko rakstījis holokausta pētnieks Maikls Rotbergs – paralēļu iezīmēšanai starp dažādām vēsturēm, kas publiskos diskursos nereti formulētas konkurējošos terminos. Tā pievērsīs uzmanību arī veidiem, kā globāli sarežģītās vēstures diskursi kalpo, lai atcerētos citas viktimizācijas vēstures.

Vasaras skolas programma notiks angļu valodā. Dalība tajā ir bez maksas, taču dalībniekiem daļēji jāsedz uzturēšanās izmaksas 80 eiro apmērā.  

Īpaši aicinām pieteikties Latvijas Mākslas akadēmijas studentus, un diviem motivētākajiem LMA studentiem tiek segtas arī uzturēšanās izmaksas!

Vasaras skolai aicinām pieteikties, sūtot angļu valodā pieteikuma anketu, CV un motivācijas vēstuli. Papildus iespējams pievienot savu radošo darbu portfolio, publikācijas u.tml.

Pieteikuma anketa: tiny.cc/lccasummerschool 

Pieteikšanās termiņš: 2019. gada 3. jūnijs (24:00 / LV), norādītos dokumentus sūtot uz e-pasta adresi: lccasummerschool@gmail.com


Atbildes par dalību vasaras skolā tiks izsūtītas līdz 14. jūnijam.

Ja rodas papildus jautājumi par pietiekšanos, lūgums rakstīt Ievai Astahovskai uz epastu ieva.ast@gmail.com