Māksliniecisko pētījumu, sarunu un pieredžu cikls “Pārmaiņu ekosistēmas”.

Aicinām uz māksliniecisko pētījumu, sarunu, ceļojumu un pieredžu ciklu “Pārmaiņu ekosistēmas” Rīgas pilsētvidē un ārpus tās. 

Notikumus šī cikla ietvaros veido mākslinieki sadarbībā ar dažādu jomu pētniekiem: Vika Eksta, Rasa un Raitis Šmiti, Vladislavs Bezrukovs, Inga Erdmane, Anita Zariņa un Ivo Vinogradovs. Kuratore: Ieva Astahovska.

Pārmaiņas, šķiet, ir raksturīgākā iezīme postsociālisma vidē, un tās turpinām piedzīvot arvien straujākos tempos. Jau kopš 90. gadiem daļēji to iemesls bijis nesenās pagātnes mantojums—dzīve starp “pēc” un “ne-līdz-galam” notikušu sistēmu maiņu. Lai gan no šīs pagātnes mēs arvien vairāk attālināmies, tomēr nebeidzamo sociālo un politisko satricinājumu apstākļi, ekoloģiskā un nu arī pandēmijas krīze, kurā dzīvojam, liek pieņemt un pielāgoties pārmaiņām kā dabiskam tagadnes un arī nākotnes procesam—līdzīgi kā sugu attīstībā, kas nemitīgi piedzīvo transformācijas un vienlaikus tiecas tām pretoties.

Šī notikumu cikla uzmanības centrā ir sociālās, politiskās un ekoloģiskās pārmaiņas, attiecības starp cilvēku, vidi, dabu un kultūru, atgādinot, ka mēs esam daļa no daudz plašākas ekosistēmas – jeb ekosistēmām. Tajās pastāvīgi norit enerģijas un informācijas aprite, tās turpina mainīties un liek domāt par arvien jaunām ekosistēmām, kuras cilvēku ietekmes dēļ būtiski atšķiras no tām, kādas bijušas vēsturiski.

Pagātnes mantojums, vietas nozīme un pieredze, identitātes un piederības jautājumi, atmiņa, vēsturiski nozīmīgu un ikdienišķu norišu savīšanās—tie ir tikai daži aspekti, kam pievēršas šī cikla notikumi. Mākslinieki starpdisciplinārās sadarbībās ar zinātniekiem, vides pētniekiem, ģeogrāfiem, biologiem, arī mūziķiem, tūrisma un tehnoloģiju speciālistiem šajos notikumos tiecas izzināt pārmaiņu sarežģīto un nereti paradoksālo dabu mūsu reģionā, domājot par tām caur kritiskām vides un ekoloģijas perspektīvām, un izvēloties gan politiskas, gan poētiskas attieksmes.

Kā simptomātiskas sociālās un politiskās pārmaiņas atspoguļojas gan dabas, gan pilsētvidē? Kā tās sabalsojas ar pagātnes procesiem? Un vai atskats pagātnē var ko komentēt par šodienas politisko un ekoloģisko krīzi—un arī centieniem to risināt? Kā iztēle iesaistās šo pārmaiņu kartēšanā?

Notikumu programma

>> 16. oktobrī, plkst. 12.00, 14.00, 16.00

Haralds Matulis un Liene Lāce, “Ceļojums uz Černovciem”

Norises vieta: Pētersala

Černovci ir pilsēta Karpatos, kurai ir pārsteidzoši daudz līdzīga ar Rīgu. Tā dēvēta par mazo Vīni, Dienvideiropas Babilonu, Jeruzalemi pie Prutas. Ilgstoši bijusi Austroungārijas sastāvā, tagad tā ir Ukrainas zeme. “Ceļojums uz Černovciem” pievēršas ceļošanas pieredzei postsociālisma un postkoloniālisma telpā, ko pavada nostalģija pēc aizgājušā padomju laika bērnības atmiņām. Minska, Ļvova, arī Černovci mums saistās ar padomju un pēcpadomju laiku. Deviņdesmito sajūta, ko rada uzposums, gaismas sienas, reklāmas, apjumtie saulessargi un plastmasas krēsli. Tūristu vēl maz, bet drīz gaidāms uzplaukums, visi grib nopelnīt.

Režisors Haralds Matulis un cilvēkģeogrāfe Liene Lāce 16. oktobrī aicina doties ceļojumā uz Černovciem. Ceļojuma sākums no 19. trolejbusa galapunkta Rīgā, Pētersalas ielā. Aicinām saģērbties silti, oktobrī vidējā gaisa temperatūra Černovcos ir 10 grādi. Pēc ceļojuma rekolekcija.

 Dalībnieku skaits ierobežots, lūdzam aizpildīt pieteikuma anketu.

Par pieejamību:

Ceļojums noritēs brīvā dabā un tajā ir nodrošināta daļēja vides pieejamība. Pastaiga ir vieglas sarežģītības pakāpes, distances garums ~2,5 km, kurus veicot, ceļa segums ir mainīgs – asfalts, bruģis, taciņas. Pasākuma ilgums: apmēram 2 stundas.

>> 16. un 17. oktobrī, plkst. 12.00—16.00

Linda Boļšakova, “Dzīvā atmiņa”

Norises vieta: Bijusī LU Bioloģijas fakultāte, Kronvalda bulvāris 4

Ko nozīmē vietas atmiņa un atmiņas vieta kultūrā un individuāli katram no mums? Atcerēties to, kas ir iegremdēts pagātnē? Cik svarīga ir fiziska vieta atmiņas saglabāšanā? Vai mūsu atmiņas—tāpat kā augu sugas—var izzust, ja zaudē savu biotopu? Atcerēšanās ir radošs process, kurā iesaistās arī iztēle. Dažkārt tā ir ieniršana tumšos ūdeņos, kur gandrīz nekas nav saskatāms. Tas, kā mēs skatāmies uz pagātni, lielā mērā nosaka mūsu trajektoriju nākotnē.

Alpu kreimules vienīgā dabiskā audze Latvijā uz Staburaga klints tika appludināta 1965. gadā, izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi. Šobrīd alpu kreimule, kas ir viena no pēdējā ledus laikmeta lieciniecēm Latvijā, aug tikai īpašos laboratorijas apstākļos. Latvijas izcelsmes alpu kreimule ir zudusi pavisam, un kreimule, kas šobrīd tiek audzēta Salaspils botāniskajā dārzā, nāk no Igaunijā ievāktām sēklām.

Māksliniece Linda Boļšakova 16. un 17. oktobrī aicina uz multisensoriālas pieredzes performanci vienam cilvēkam.

 Dalībnieku skaits ierobežots, lūdzam aizpildīt pieteikuma anketu.

Par pieejamību:

Performance noritēs telpā, kurā ir nodrošināta daļēja vides pieejamība. Lai nokļūtu tajā, jāizmanto kāpnes, kā arī performaces telpā ir jāpārvar līmeņu maiņa. Informējam, ka tās laikā tiks izmantota mirgojoša gaisma.

*** Performances īstenošanā pateicamies Latvijas Universitātes Muzejam un īpaši Daigai Jamontei.***

>> 3. decembrī, plkst. 11.00

Vika Eksta, “Purva ļaudis”

Norises vieta: Grāveri, Krāslavas novads

Vika Eksta kā iemeslu sarunai ar Grāveru iedzīvotājiem aicina viņus uz 2004. gadā tapušās dokumentālās filmas “Seda. Purva ļaudis” (režisors Kaspars Goba) seansu. Filmā attēlotā etniski dažādās sabiedrības dzīve Sedā 2000. gadu sākumā sabalsojas ar ikdienu Grāveros šodien, jo arī šajā ciematā tālu no galvaspilsētas dzīvojošie cilvēki ir iemācījušies paļauties tikai uz pašu spēkiem. Pēc filmas seansa skatītāji mudināti sarunā ar mākslinieci dalīties pieredzē par to, kā viņi dzīvo un jūtas šodien. Kādas ir būtiskākās pārmaiņas pēdējās desmitgadēs Grāveros? Kā viņi sadzīvo vai cīnās ar izmaiņām apkārtējā dabā? Vai un kā viņi viens otram palīdz ar to tikt galā?

Pasākums notiek sadarbībā ar Grāveru tautas namu.

>> 10.decembrī, plkst. 17.00–19.00

Rasa Šmite, Raitis Šmits, “Virtuālās vakariņas ar zinātniekiem”

Norises vieta: RIXC galerija, Lenču iela 2, Rīga un tiešsaistē

17.00–18.00 – projekta “Deep Sensing. Postpadomju militāro industriju ekoloģijas” ideju multimediāla prezentācija un sarunas klātienē RIXC galerijā.

18.00–19.00 – saruna tiešsaistē ar Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra zinātnieku Vladislavu Bezrukovu par aktuālajiem zinātnes projektiem Irbenes radio teleskopā, par melnajiem caurumiem, militārajām tehnoloģijām un signālu pārraidēm.

2001. gadā Irbenes radioteleskopā norisinājās leģendārs radio astronomijas un skaņu mākslas simpozijs “RT-32. Akustiskās telpas laboratorija”. Toreiz bija pagājuši vien daži gadi kopš sabiedrība bija uzzinājusi par šī slepenā objekta eksistēšanu, kuru pēc Padomju Savienības sabrukšanas un tās militāro spēku izvešanas no Latvijas pārņēma zinātnieki. Pēc divdesmit gadiem atgriežoties Irbenes radioteleskopā, kur mūsdienās notiek zinātniski pētījumi par dziļo kosmosu un kas ir pieejams arī tūristiem, Rasa un Raitis Šmiti ir aizsākuši mākslas pētījuma projektu, kura centrā ir sociālekoloģiski jautājumi. Kā ir mainījusies un kāda ir šī izolētā objekta un padomju slepenās militārās industrijas mantojuma loma mūsdienu sabiedrībā, kad viena no svarīgākajām aktualitātēm ir klimata izmaiņu un pandēmijas mestie izaicinājumi? Savā jaunajā darbā mākslinieki izmanto jaunas sensorās uztveršanas tehnoloģijas, imersīvos medijus un estētiskās prakses.

Klātienes dalībnieku skaits ir ierobežots. Lūdzam pietiekties, aizpildot anketu: https://docs.google.com/forms/d/15gcbpgHFt0HPI0vpP02ynL0BfthyODBfQJY83LWVVos/edit

Tiešsaistes dalībniekus aicinām pievienoties zoom plaftormā vai arī sekot sarunām Facebook tiešraidē.

Zoom saite: https://us06web.zoom.us/j/89222079830?pwd=TEtkZlBOV2taSW11LzNwR2VyTGxPZz09

Meeting ID: 892 2207 9830. Passcode: 081165

Facebook tiešraide: https://www.facebook.com/LMC.LV

Par pieejamību:

Prezentācija noritēs telpā, kurā ir nodrošināta daļēja vides pieejamība. Lai nokļūtu tajā, jāizmanto kāpnes, kā arī telpā ir jāpārvar līmeņu maiņa.

>> decembrī (laiks tiks precizēts)

Inga Erdmane, Anita Zariņa, Ivo Vinogradovs, “Ja es nekustos, zeme kļūst plakanāka” 

Babītes un Papes ezera, Engures ezera un citu piejūras ezeru pļavas, Spilves pļavas Rīgā un vēl daudzas citas pierīgas pārmitrās vietas ir “jūrai atkarotas teritorijas”, kā tās dēvēja padomju laika periodikā. Daļa šo mitrzemju atrodas zem jūras līmeņa. Latvijā kopā ir apmēram 50 tūkstoši hektāru šādu mākslīgi iegūtu teritoriju. Purvu un pārmitro pļavu nosusināšana lauksaimniecības vajadzībām sākās jau pirmās Latvijas Republikas laikā un ar grandioziem panākumiem triumfēja padomju gados, taču tagad tās, savu lauksaimniecības funkciju zaudējušas, ir teju nodotas aizmirstībai. Kā tas ietekmē Baltijas jūru un tās ekosistēmu, uzzināsiet mākslinieces Ingas Erdmanes un ģeogrāfu Anitas Zariņas un Ivo Vinogradova sarunā. Detalizēta informācija sekos.

____________________________________________________

Notikumu cikls tiek rīkots, ievērojot aktuālos Covid-19 drošības noteikumus un valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas ierobežojumus. Pasākumus iespējams apmeklēt, uzrādot derīgu sertifikātu, kas apliecina pabeigtu vakcinācijas kursu vai pārslimošanas faktu (www.Covid19sertifikats.lv), kā arī personu apliecinošu dokumentu (pasi, ID). Dalība pasākumā ir bezmaksas.

Kā arī aicinām sekot līdzi aktuālajai situācijai un izmaiņām noteikumos par Covid 19 vīrusa izplatības ierobežošanu.

Pieejamība

Cikla “Pārmaiņu ekosistēmas” notikumi ir pieejami arī cilvēkiem ar dažāda veida traucējumiem. Detalizētāku informāciju par katra notikuma pieejamību iespējams uzzināt pie to aprakstiem. Pasākuma apmeklējumu ar asistentu—mākslas mediatoru—lūdzam pieteikt iepriekš, sazinoties ar Māru Žeikari, zvanot m.29586893 vai rakstot uz e-pasta adresi mara[at]lcca.lv

---------------------------------------------------------------------------------

Notikumu cikls “Pārmaiņu ekosistēmas” norit Latvijas Laikmetīgās mākslas centra veidotā projekta “Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā” ietvaros, kas pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem un to atbalsotajām vēsturiskajām pārmaiņām mūsu reģionā caur aktuālās ekoloģiskās krīzes, vides jautājumu un nacionālisma prizmu.

Projektu atbalsta VKKF mērķprogramma “KultūrELPA”.

Sadarbības partneri: Grāveru tautas nams, Latvijas Universitāte un Latvijas Universitātes Muzejs, RIXC.