en

"Identitāte un kopiena" Latvijas Laikmetīgā mākslas centra notikumu sērija Baltijas Praida 2021 nedēļā 3.-7. augusts

Baltijas Praida 2021 nedēļas ietvaros esam izveidojuši starpdisciplināru notikumu sēriju, lai diskusiju, sarunu, lasījumu un performanču formā aktualizētu dažādus LGBTQIA+ kopienas šodien aktuālus jautājumus, ka arī pārskatītu nesenās pagātnes nospiedumus šodienas pieņēmumu par dzimti un seksualitāti konstruēšanā. 


Pasākumu sērija norisināsies no 3. -7. augustam ar mērķi veidot neformālu platformu, kas caur laikmetīgās kultūras prizmu piedāvās atšķirīgas pieredzes, gan reaģējot uz sistēmisku diskrimināciju un homofobiju sabiedrībā, gan apzinātu, kādas ir šo jautājumu mediēšanas iespējas laikmetīgajā kultūrā un vai to izprašanā un risināšanā ir iespējama ciešāka dažādu lokālo organizāciju un kultūras jomu pārstāvju sadarbība.


Dzimtes, seksualitātes un LGBTQIA+ kopienas jautājumu redzamība, pētniecība un atšķirīgas radošās prakses Latvijas un Baltijas kultūrtelpā kļuvušas aizvien redzamākas. Tomēr vēsturiskie apstākļi, sociālistiskais mantojums un pieaugošais politiskais konservatīvisms uzrāda, kas sabiedrībā pastāv neiecietība un diskriminācija, gan pret seksuālām minoritātēm, gan dzimumu, gan rasi dažādos sabiedrības slāņos. Pārdomājot šos jautājumus, programma “Identitāte un kopiena” ar dažādu kultūras jomu pārstāvju dalību uzsver nepieciešamību sistemātiski rūpēties ne tikai par iekļaujošas sabiedrības, bet arī valsts un nevalstiskā sektora kultūras institūciju darbības nostiprināšanu Latvijas kultūrtelpā, kas ietvertu savās programmās mūsu sabiedrības daudzveidīgās kopienas, kas ir tās stiprā puse.


Notikumu sērija uzsver atbalsta nepieciešamību māksliniekiem un pētniecības, un kultūras procesiem, kas aktualizē LGBTQIA+, emancipācijas un solidaritātes saturu un resursus, kā arī sistemātiski pievēršas šo jautājumu kritiskai izvērtēšanai. Laikmetīgā kultūra ir nozīmīgs instruments, kā pētīt dzimtes un LGBTQIA+ kultūras identitātes to sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā attīstībā. Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs uzskata, ka ar laikmetīgās kultūras palīdzību ir iespējams veicināt katra cilvēka individuālu tiesību aizstāvēšanu, izpratni par drošību, veselību un ģimeņu aizsardzību.


“Identitāte un kopiena” programmas vadītāja: Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Andra Silapētere.


Pasākumu programma:

> 3. augustā plkst. 18.00

Lasīšanas darbnīca kopā ar Jāni Ozoliņu un Kārli Vērdiņu.

Norises vieta: mākslas parks “Mobilais muzejs. Nākamā sezona.” Bijušās tekstilfabrikas “Boļševička” teritorijā, Ganību Dambī 30, Rīga 


Lasīšanas darbnīcā tiks apspriesti atšķirīgi laikmetīgās mākslas un kultūras procesi, izskatot tos no kvīru un feminisma perspektīvas, ko vienos mūsdienu kultūras teorētiķu tekstu kopīga lasīšanas pieredze. Darbnīcu vadīs Kārlis Vērdiņš un Jānis Ozoliņš, kuras sarunu saturiskajam kodolam viņi ir izvēlējušies divus tekstus: Annas Cvetkovičas eseju “It Feels Right to Me: Queer Feminist Art Installations and the Sovereignty of the Senses” (2021) un Ernsta van Alfena eseju “Men without Balls”.

Teksti lejupielādei pieejami šeit.


Ann Cvetkoviča ir profesore un Paulīnas Džvetetas (Pauline Jewett) Sieviešu un dzimtes pētījumu institūta direktore Karletonas universitātē Otavā un savā akadēmiskajā darbā pamātā pievēršas laikmetīgajai kultūrai feminisma, kvīru, afekta un sajūtu, kā arī arhīva teoriju kontekstos. Esejā “It Feels Right to Me: Queer Feminist Art Installations and the Sovereignty of the Senses” (2021) Cvetkoviča piedāvā terminu “sajūtu suverināte”, ko izskata caur kvīru feminisma atšķirīgām mākslas praksēm, kas var piedāvāt antirasistisku un dekoloniālu perspektīvu kultūras un sociālo norišu vērojumā. Savukārt otras esejas autors Ernsts van Alfens ir literatūras studiju profesors Laidenas universitātē un savā praksē pievēršas kultūras, dzimtes un Holokausta studijām. Lasīšanas darbnīcai piedāvātajā viņa esejā “Men without Balls” autors pievēršas Metjū Bārnija “Cremaster” ciklam un pārskata vispārpieņemtus priekšstatus par maskulinitāti.


Jānis Ozoliņš ieguvis doktora grādu Latvijas Universitātē. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks. Latvijas Mākslas akadēmijas docents. Pētnieciskās intereses: naratoloģija, latviešu mūsdienu proza, dzimtes studijas.


Kārlis Vērdiņš studē doktorantūrā Vašingtona Universitātē Sentluisā, ASV. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks. Latvijas Mākslas akadēmijas vieslektors. Pētnieciskās intereses: salīdzinošā literatūrzinātne, modernisms, kvīru studijas.


 

> 4. augustā plkst. 18.00

Tiešsaistes diskusija “Dzimtes un kvīriskā konteksts Baltijā nesenajā pagātnē un šodien”

Piedalās: Jevgēņijs Fiks (RU/USA), Agne Jokše (LT), Redi Koobak (EE), Matīss Gricmanis (LV), Rita Ruduša (LV), Airi Triisberg (EE). 

Moderatore: Andra Silapētere

Diskusija noritēs angļu valodā.

Norises vieta: Facebook tiešsaiste


Diskusija pievērsīsies dzimtes, seksualitātes, kvīriskā, kā arī feminisma jautājumiem, analizējot tos Baltijas valstu un plašāka postsociālisma reģiona kontekstā un to atspoguļojumos laikmetīgajā kultūrā. Tajā piedalīsies dažādu kultūras jomu pārstāvji, mākslinieki un pētnieki, kas savos darbos pārskatījuši šodienas attiecības ar pagātni caur dzimtes un kvīriskā diskursiem Baltijā. Sarunas fokusā būs jautājumi, kā laikmetīgās kultūras norises var veicināt līdztiesības aspektu izpratni un kā domāt par pagātnes iesaistītību šodienā caur kvīriskā perspektīvu.


Tēmas, kas saistītas ar LGBTQIA+ kopienu, Baltijā un Austrumeiropā joprojām ir sensitīvas un politizētas, nonākot gan konservatīvās, gan liberālās vērtības pārstāvošo politisko spēku dienaskārtībā. Padomju laikā homoseksualitāte tika uzskatīta par kriminālu noziegumu, pat draudot ar cietumsodu. Pēc neatkarības atgūšanas, Latvija un Igaunija dekriminalizēja homoseksualitāti 1992. gadā, Lietuva – 1993. gadā. Tomēr 2021. gada tā dēvētajā “Varavīksnes kartē”, kas atspoguļo seksuālo minoritāšu tiesību ievērošanas situāciju Eiropā, starp 49 valstīm Igaunija ierindojas 21. vietā, Lietuva – 33., bet Latvija – 41.vietā. Šo situāciju un politiskās diskusijas par to lielā mērā ietekmējusi Baltijā dominējošā nacionālisma pozīcija, kas, nostiprinot izpratni par varonīgo un traumatisko mūsu reģiona pagātni, apzināti izslēdz dažādās sabiedrības grupas gan no vēstures naratīva, gan laikmetīgajiem procesiem. Lai gan, paradoksāli, retorika, ka homoseksualitāte ir Rietumu “lieta”, kas šim reģionam ir sveša, turpina noklusēšanu un noliegumu, kas raksturoja attieksmi pret homoseksualitāti Padomju Savienībā.


Apzinoties sarežģītās šodienas un pagātnes attiecības, diskusijas mērķis ir pārdomāt veidus, kā varam veidot līdztiesīgu, iekļaujošu sabiedrību, domājot par to Baltijas valstu kontekstā, un kā to darīt, apzinoties LGBTQIA+ kopienas dažādās identitātes.


Diskusija norit Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētā projekta “Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā” ietvaros, kas pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem un to atbalsotajām vēsturiskajām pārmaiņām Latvijā un Baltijā caur aktuālo sociālpolitisko problēmu un nacionālisma prizmu.

 

>5. augustā plkst. 18.00<

Jauno autoru lasījumu vakars sadarbībā ar Literāro Akadēmiju, Ilzi Jansoni un Ievu Melgalvi.

Norises vieta: mākslas parks “Mobilais muzejs. Nākamā sezona.” Bijušās tekstilfabrikas “Boļševička” teritorijā, Ganību Dambī 30, Rīga


Literārā Akadēmija ir Latvijas Rakstnieku savienības un Literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra veidota kultūrizglītības programma, kuras ietvaros savas meistarklases vada rakstnieces Ieva Melgalve un Ilze Jansone. Sadarbībā ar autorēm un Latvijas Laikmetīgo mākslas centru 5. augustā tiek rīkots jauno autoru prozas jaundarbu lasījumu vakars, kas tematiski pievērsīsies dzimtes, līdztiesības, seksualitātes un atšķirības pieredzēm dažādu paaudžu un sabiedrības kontekstos.

Laikmets, kurā dzīvojam šobrīd, turpina uzrādīt straujas sociālas, politiskas un kultūras pārmaiņas attiecībā uz to, kā mēs piedzīvojam un izjūtam atšķirību gan kā sociālu, politisku vai dažādu kultūru nosacījumus, gan kā identitāti vai praksi. LGBTQIA+ kopiena vai plašāk lietojot apzīmējumu kvīri ietver visas šīs parādības, kas var būt veids, kā iekļauties, kā atšķirties vai piedāvāt citu kopābūšanas modeli. Vai iespējams domāt par atšķirību kā par sava veida starptelpu eksistencei? Vai tomēr atšķirība ir kaut kas pārāk specifisks, pārāk noteikts, pārāk neskaidra un pārāk identificējošs? Kā iespējams reģistrēt, izprast, apjaust visas atšķirības, kas mūs kā sabiedrību ieskauj?


>6. augustā plkst. 18.00

Performatīva diskusija “Pārģērbjot stereotipus” ar Latvijas Drag King kolektīvu. 


Norises vieta: mākslas parks “Mobilais muzejs. Nākamā sezona.” Bijušās tekstilfabrikas “Boļševička” teritorijā, Ganību Dambī 30, Rīga un Facebook tiešsaiste


Diskusijā piedalās: Emmanuele Lampá (Laura Šterna), Bils Laguns (Sabīne Moore), Timijs (Mētra Saberova).


Latvijas Drag King kolektīva darbība vērsta uz maskulinitātes pārvērtēšanu caur drag performanču radīšanu un kolektīvs ir viens no redzamākajiem LGBTQIA+ kopienas platformām Latvijā, kas ar starpdisciplināru notikumu palīdzību izvērš atšķirīgus dzimtes un seksualitātes jautājumus. 6. augustā kolektīva dalībnieces caur performatīvu diskusiju, kritiski pievērsīsies gan savai darbībai, gan plašāk izvērtēt stereotipus un priekšstatus sabiedrībā: Kādi ir svarīgi stāsti un notikumi, kas ir veidojuši drag identitāti? Kas ir ikdienas prieki un cīņas, kā drag māksliniecei? Kas ir interesants vai jēgpilns šādas vairāku dzimumu identitātes konstruēšanā? Kādas ir attiecības starp drag king un qeen māksliniekiecēm un LGBTQIA+ kopienu kopumā aktīvisma, draudzības un politikas ziņā? Kādēļ ir svarīgi pastāvēt kā kolektīvam vai kopienai?

Latvijas Drag King Kolektīvs tika izveidots līdz ar pirmo Latvijas Drag King festivālu 2019. gada decembrī Rīgā. Un kopš tā brīža kolektīvs turpina uzstāties publikas priekšā un tiešsaistē, bet jau 2020. gadā sarīkoja festivālu ar dalībniekiem no Baltijas valstīm.

Latvijas Drag King Kolektīva mērķis ir veidot iekļaujošu Latvijas sabiedrību, veicinot LGBT+ kopienas redzamību un izpratni par to. Kolektīva darbība tiecas pārvērtēt tradicionālās maskulinitātes robežas un veidot drošu vidi caur drag performanci, izglītošanu un sarunu.


>7. augustā

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs kopā ar Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociāciju piedalās Baltijas Praida 2021 “Praida braucienā”, ko būs iespējams vērot TVNET tiešraidē. Vairāk informācijas. 


Notikumu sēriju “Identitāte un kopiena” atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Lasīt vairāk