TIKŠANĀS AR IZSTĀDES "LATVIJAS KOLEKCIJA” KURATORĒM
14. decembrī plkst. 12.00
Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā
Tikšanās laikā būs iespēja uzzināt par Latvijas mākslas kolekcijas izveides vēsturiskajiem apstākļiem Malmes Mākslas muzejā, izstādes “Latvijas kolekcija” projekta tapšanu un tā nozīmi Latvijas mākslas vēstures kopainā.
Kuratoru stāstījums iekļaus arī astoņus izstādē ietvertos laikmetīgās mākslas jaundarbus, kas tapuši reflektīvā dialogā ar kolekciju un rosinātajiem jautājumiem. Izstādes kontekstā kuratore izgaismos ne vien mākslas saikni ar nacionālismu un nacionālas valsts ideju starpkaru periodā, bet iezīmēs arī plašākas un šodien aktuālas kopsakarības mākslas, sabiedrības un politikas mijiedarbībā.
LATVIJAS KOLEKCIJA: MĪTU DARBNĪCA BĒRNIEM
19. janvārī plkst. 12.00–15.00
Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā
DARBNĪCAS NORISE
Darbnīcas dalībnieki – bērni kopā ar vecākiem vai vecvecākiem – tiks aicināti kopīgi veidot savu privāto radīšanas mītu – no modelēšanas māla radot stāstu, kurā ārpus racionālās pasaules ierobežojumiem varētu līdzpastāvēt bērna un pieaugušā redzējums par kopā pieredzēto, kurā ikdienišķajam pārtapt brīnumā un kur stāsta varoņi var iemantot pārdabiskas spējas, lai uzveiktu jebkuras grūtības, kas stājas viņu ceļā.
Darbnīcas radošo daļu ievadīs izstādes “Latvijas kolekcija” instalācijas “Čūska ir ceļš: Atšķetināta mūžība joprojām ir mūžīga” un tajā ietvertā vēstījuma tuvāka iepazīšana kopā ar mākslas darba autori – mākslinieci Ievu Krauli-Kūnu.
PAR DARBNĪCU
Māksliniece Ieva Kraule-Kūna izstādei “Latvijas kolekcija” radījusi instalāciju “Čūska ir ceļš: Atšķetināta mūžība joprojām ir mūžīga” (A Snake is a Way: Unraveled Eternity is Still Forever), kuras uzmanības centrā ir mātes un bērna kopradīts stāsts jeb mīts. Sekojot savai interesei par folkloru un radīšanas mītiem, māksliniece instalāciju veidojusi kā atmiņu pili, kuras katrs elements atbilst kādai rindiņai stāstā, kas sākas no mātes skatpunkta, taču bērnam pieaugot tā stāsts nodalās no mātes stāsta, radot divas cieši saistītas, taču atšķirīgas viena un tā paša mīta versijas.
Mīti ir tradicionāla un sena stāstu forma, kas bijusi īpaši nozīmīga tautu agrīnās vēstures, dabas vai sociālu parādību izskaidrošanai, ietverot pārdabiskas būtnes vai notikumus. Tie bieži ir spēlējuši nozīmīgu lomu arī nāciju radīšanā.
MĒRĶAUDITORIJA
Bērni (vecumā no 4 līdz 12 gadiem) kopā ar kādu no vecākiem vai vecvecākiem.
PIETEIKŠANĀS
Dalība ar iepriekšēju pieteikšanos, vietu skaits ierobežots
T: (+371) 67 324 461
E: ekskursijas@lnmm.gov.lv
MĀKSLAS IZDZĪVOŠANA KRĪZES APSTĀKĻOS. Diskusija
31. janvārī plkst. 18.00
Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā
Aicinām apmeklēt diskusiju “Mākslas izdzīvošana krīzes apstākļos” par Latvijas mākslas darbu likteni Otrā pasaules kara notikumu ietekmē.
Daži no jautājumiem diskusijas fokusā:
Cik daudz mēs zinām par Latvijas mākslas darbu saglabāšanu, iznīcību, pazušanu, nokļūšanu ārvalstīs, privātkolekcijās vai vienkārši nonākšanu aizmirstībā Otrā pasaules kara notikumu rezultātā? Kā Latvijas mākslas darbu likteni ietekmējusi pirmskara laika kultūrpolitika? Kādas stratēģijas vietējās institūcijas, organizācijas un indivīdi ir izmantojuši mākslas darbu saglabāšanai?
Sarunu ievadīs LMA Mākslas vēstures institūta vadošās pētnieces un direktores Kristiānas Ābeles īss stāstījums par “Latvijas kolekcijas” izveidi, izceļot mazāk zināmus faktus un kultūrvēsturisko kontekstu, kā arī iezīmējot šīs izstādes nozīmi Latvijas mākslas vēstures kopainā. Tam sekos diskusija, kurā piedalīsies Kristiāna Ābele, mākslas vēsturnieks, LMA Mākslas vēstures institūta pētnieks un Vidzemes Augstskolas profesors Jānis Kalnačs un LNMM kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja, glezniecības kolekcijas (18. gs. – 20. gs. 1. puse) glabātāja Aija Brasliņa. Diskusiju vadīs mākslas vēsturniece, LNMM izstāžu kuratore Baiba Vanaga.
“Latvijas kolekcija” tika izveidota par zviedru mecenāta Oskara Elmkvista līdzekļiem kā sava laika nacionālās mākslas darbu izlase un nodota dāvinājumā Malmes Mākslas muzejam Zviedrijā 1939. gadā. Kolekcijas nozīme Latvijas mākslas vēstures kopainā atklājas, kontekstualizējot tās stāstu sava laika kultūras realitāšu un fundamentālo politisko norišu ietvarā. Tās tapšanas apstākļi un tālākais liktenis iemieso nozīmīgas vēstures liecības par mākslas, ideoloģijas un politikas attiecībām. Izgaismojot mākslas un mākslinieku lomu valstiskās identitātes veidošanā un reprezentācijā, mākslas autonomijas dzīvotspēju un adaptāciju dažādu politisko režīmu un kultūrpolitikas apstākļos, kā arī notikumus un izaicinājumus, kas saistāmi ar mākslas vērtību saglabāšanu kara un citu politisku krīžu apstākļos.
Kolekcijas stāsts atklāj daudz interesanta arī par starpkaru perioda mākslas dzīves iekšējo organizāciju un mākslas lomu starpvalstu attiecībās. Tādējādi tās īslaicīga atgriešanās Latvijā aktualizē daudz būtisku jautājumu, kurus ir rosinoši aplūkot gan vēsturiskā perspektīvā, gan šodienas diskursos.
“Latvijas kolekcija” tapa laikā, kad daļā Eiropas jau plosījās Otrais pasaules karš, nenovēršami tuvojoties Baltijas valstīm. Viena no tēmām, kas pastarpināti parādās izstādes kontekstā, ir mākslas vērtību liktenis politisku krīžu apstākļos – infrastruktūru iznīcinoša karadarbība, valstiskās un kultūras autonomijas zaudēšana, okupāciju režīmu politika, iedzīvotāju, tostarp daudzu mākslinieku un citu kultūras darbinieku došanās bēļu gaitās u. c.
RE-VĪZIJA. MUZEJA LOMA UN ATBILDĪBA 21. GS. DISKUSIJA 31. Februārī 16.00 Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā
Aicinām apmeklēt starptautisku paneļdiskusiju “RE-VĪZIJA” par nacionālo muzeju lomu un atbildībām kā atmiņu, identitātes un zināšanu institūcijām. Reaģējot uz kultūras, politiskām, sociālām, kā arī ekonomiskām pārmaiņām liela daļa mākslas un citu muzeju visā pasaulē pēdējo gadu laikā arvien konsekventāk pievēršas pašrefleksijai. Pārskatot savu lomu un atbildību vērtību un zināšanu glabāšanā, radīšanā un interpretēšanā, kā arī meklējot jaunas ilgtspējīgas stratēģijas komunikācijā ar auditoriju.
Muzeji katrā savas pastāvēšanas periodā ir iemiesojuši un veidojuši savu apmeklētāju priekšstatus par to, kas ir vērtīgs, svarīgs un patiess. Mūsdienu kultūras un izglītības institūcijas vairs nevar izvairīties no nepieciešamības adaptēties strauji mainīgajai sabiedrībai un zināšanu veidošanās procesiem. Sabiedrībai kļūstot arvien globalizētākai un vismaz tā sauktajā Rietumu pasaulē kā dominējošajam līdz šim izvirzoties liberāli progresīvas politikas virzienam, īpaši nacionālie, bieži 20.gs. pirmās puses nacionālisma ideālos sakņotie, muzeji tiek rosināti pārvērtēt savu tradicionālo hegemoniju un iespējami visaptveroši atspoguļot perspektīvu un realitāšu dažādību.
Diskusijas uzmanības fokusā būs reprezentatīvu kolekciju un izstāžu veidošanas un komunicēšanas aktuālās prakses plašākā kultūras un politikas mijattiecību ietvarā. Īpaši pievēršoties vēsturisku vērtību laikmetīgai kontekstualizēšanai.Dalībnieki: Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja direktors, viens no izstādes “Pēcnāves dzīves. Piemiņas prakses un muzejs” kuratoriem Kaspars Vanags; mākslas vēsturniece un kuratore, Igaunijas Mākslas muzeja glezniecības kolekcijas glabātāja Līsa Kaljula (Liisa Kaljula, EST); Dr. Ģiedris Gulbins (Giedrius Gulbinas, LT) – ekspozīciju un izstāžu departamenta vadītājs Nacionālajā Mākslas galerijā Viļņā, un mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Agnese Lūcija Zviedre.
KARNEVĀLS. IZSTĀDES “LATVIJAS KOLEKCIJA” NOSLĒGUMA PROGRAMMA
23. februārī, no plkst. 12.00 līdz 17.00,
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
Izstādes “Latvijas kolekcija” noslēguma programma ietver trīs tematiski saistītus pasākumus: Masku darbnīcu, performatīvu sarunu šovu, kas ir izstādē ietvertā mākslinieces Makdas Embejas darba “Ja prieks būtu durvis, kas būtu istaba?” performatīvs izvērsums, un komponista Henrija Poikāna koncertu, kurā oriģinālmūzika savīsies ar akadēmiskiem motīviem un laikmetīgām aranžijām 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu populārajai mūzikai.
MASKU DARBNĪCA
12.00, LNMM radošo nodarbību telpā
(ikvienam interesentam, bez vecuma ierobežojuma)
Karnevāls ir brīdis un telpa, kurā sociālās normas un hierarhijas tiek izjautātas, mainītas un atmestas. Izmantojot vien dažus materiālus iespējams pārtapt, par ko vien vēlaties.
Darbnīcas dalībniekiem būs iespēja veidot maskas, gan lieliem, gan maziem, iedvesmojoties no karnevāliem visā pasaulē. Radītās maskas aicināts izmantot piedaloties pārējos izstādes “Latvijas kolekcija” noslēguma programmas pasākumos, kļūstot par daļu no karnevāla atmosfēras.
Masku darbnīcu vadīs Diāna Dimza-Dimme.
PERFORMATĪVS SARUNU ŠOVS
13.00, LNMM trešā stāva vestibilsIedvesmojoties no Jāņa Tīdemaņa dinamiskās gleznas “Karnevāls”, izstādes “Latvijas kolekcija” māksliniece Magda Embeja aplūko karnevālu kā telpu un potenciālu priekam un kopā būšanai, izceļot kopienas veidošanu kā alternatīvu valsts veidošanai. Mākslinieces ieskatā karnevāls var aktivizēt kopības sajūtu un tam jāfunkcionē kā pulcēšanās brīdim, kurā tiek apvienots "Prieks, kopība un kustība". Šie jēdzieni karnevālā materializējas vienlaikus un kopā.
“Ja prieks būtu durvis, kas būtu istaba?” ir Makdas Embejas veidota skaņu instalācija izsādē “Latvijas kolekcija”, kas ievada dialogu ar mākslinieku Jāni Tīdemani un viņa gleznu “Karnevāls.” Instalācija ietver ielūgumu uz šī dialoga noslēgumu caur karnevāla iedvesmotu sarunu šovu, kuru vadīs māksliniece Steisija de Voja (Stacey de Voe). Šova vadītāja klausītājus un skatītājus vadīs caur trim šī darba pīlāriem – prieku, kopību un kustību.
Sarunā piedalīsies pieci aicinātie viesi – Ansis Bētiņš, Artūrs Čukurs, Ieva Raubiško, Konstance Saltupe un Mētra Saberova.
Karnevāls nav tikai vērienīga ballīte, tas ir īpašs sociāls notikums, kurā tiek izaicinātas robežas un lauzti ierastie musturi. Dažādos laikos un vietās karnevāls ir izpaudies arī kā politiskās pretestības forma pret tādām represīvām varas struktūrām kā kapitālisms, imperiālisms un koloniālisms. Šī projekta ietvaros festivāls aktlājas kā manifestācija prieka un kopības sajūtas cauraustam pretestības aktam. Piedāvājot pilnīgi jaunu pasaules un dzīves struktūras perspektīvu, izaicinot viendabīguma robežas un mūsdienu pasaules stagnāciju. Karnevāls ignorē nošķīrumu starp dalībnieku un skatītāju – šādu potenciālu piedāvā arī sarunu šovs, ietverot karnevālu kultūras svinēšanu, kritisku sarunu un kopības sajūtu. Vēsturiski karnevāli Eiropā ir bijušas ekskluzīvas augstākās klases ballītes, taču uz šo ballīti ielūgts ir ikviens.
KONCERTS
16.00, LNMM trešā stāva vestibils
Izstādes noslēguma programmas izskaņā aicinām uz komponista Henrija Poikāna koncertu, kurā būs dzirdams īpaši šim notikumam radīts viendaļīgs laikmetīgās mūzikas skaņdarbs "Latvijas kolekcijas svīta". Veidota kā eklektiska kolāža tā ietver motīvus no Oskara Stroka, Jāņa Mediņa, Alfrēda Kalniņa un citu autoru mūzikas, kuru visdrīzāk klausījušies gan “Latvijas kolekcijas” veidotāji, gan tajā iekļauto mākslas darbu autori.
Skaņdarbs veidots kā 20. gadsimta divdesmito, trīsdesmito gadu populārās, akadēmiskās un mūsdienu laikmetīgās mūzikas sinerģija, piedāvājot muzikālu perioda vizualizāciju un reflektējot par tā laika kultūras dzīvi no šodienas skatu punkta. Neviendabīgi un pat pretrunīgi mijoties dažādiem mūzikas elementiem, dažus skaņdarba posmus veido arī Henrija Poikāna radīta oriģinālmūzika.
Henrija Poikāna radīto svītu izpildīs piecu mūziķu ansamblis – klarnetiste Anna Gāgane, vijolnieks Gunārs Mūrnieks, akardeoniste Anta Puķīte, tubists Eduards Lipāns un perkusionists Arnis Stepiņš. Notverot gan 20. gadsimta divdesmito, trīsdesmito gadu populārās mūzikas līksmo, uz deju rosinošo garu, gan laikmeta neviennozīmīgumu, viņi radīs autonomu, taču organisku izvērsumu Makdas Embejas ievadītajai karnevāla noskaņai.
