No 2023. gada 4. marta līdz 30. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs bija skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra sadarbībā ar Ādama Mickēviča institūtu Varšavā un Lodzas Mākslas muzeju organizētā izstāde “Vaclavs Špakovskis. Rīgas piezīmju grāmatas.”.
Izstāde veltīta poļu ģeometriskās abstrakcijas pioniera, arhitekta un inženiera Vaclava Špakovska (Wacław Szpakowski, 1883–1973) darbībai, atzīmējot viņa 140 gadu jubileju un 50. nāves gadadienu.
Špakovskis dzimis Varšavā, Polijā, bet 1897. gadā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu, kur 1902. gadā sāka studēt arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad Rīgas Tehniskā universitāte). Līdztekus studijām jaunietis interesējās par meteoroloģiju un pētīja tādas atmosfēras parādības kā viesuļvētras un cikloni, pierakstot faktus un novērojumus piezīmju burtnīcās.
Burtnīcas, kuras Vaclavs Špakovskis, atrodoties Rīgā, piepildīja ar piezīmēm un skicēm, atklāj tēmas, kas viņu saistīja, un māksliniecisko ceļu. Daudzās ir lasāmi saraksti: grāmatas par vēsturisko un tautas arhitektūru, arheoloģiju un inženierzinātnēm. Citās piezīmēs Špakovskis pievēršas dažādām atmosfēras parādībām, īpašu uzmanību veltot skaņām, kas tās pavada.
Šie pieraksti sniedz ieskatu arī viņa mūža projekta – albuma “Ritmiskās līnijas” – metodoloģijā. Vizuālie motīvi, ko Špakovskis novēro dabā (cilvēku sejas, augi, dzīvnieki) un cilvēka radītajās formās (arhitektūras elementi), dabā dzirdamās skaņās un mūzikas skaņdarbos, – tas viss nodarbināja viņa prātu. Mākslinieka jēdzienā “ritmiskās līnijas”, tāpat kā piezīmju grāmatiņu lappusēs, viss pakāpeniski tiek vienkāršots līdz tīrākajām, abstraktajām formām.
Vaclava Špakovska darbi plašākai publikai nebija zināmi līdz 1978. gadam, kad autora mantojums tika izstādīts Lodzas Mākslas muzejā. Vēlāk viņa zīmējumi bija rādīti muzejos un galerijās Varšavā, Briselē, Ņujorkā u.c. solo un grupu skatēs, veidojot dialogu un tikšanos ar tā laika modernistiem, abstrakcionistiem, kā arī jaunākās paaudzes pārstāvjiem, kurus turpina iedvesmot abstrakta mākslas valoda. 2012. gadā Špakovska darbi tika iekļauti izstādē “Inventing Abstraction, 1910–1925” (“Radot abstrakciju, 1910–1925”) Modernās mākslas muzejā Ņujorkā.
Izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā bija pirmā Vaclava Špakovska darbu prezentācija Baltijas valstīs. Ekspozīcija piedāvāja apjomīgu autora novatorisko kompozīciju klāstu, ietverot virkni nepublicētu arhīva materiālu, kas rosina tuvāk iepazīt šo mākslinieku un izpētīt viņa saites ar Latviju. Darbi izstādē atklāj citus – nefiguratīvus – veidus, kā redzēt, saprast, parādīt un iesaistīties apkārtējās pasaules norisēs.
Izstādi papildināja daudzveidīga izglītības programma. Bērnu auditorijai bija iespēja iepazīt Vaclava Špakovska daiļradi, izmantojot informatīvo materiālu un piedaloties izstādei veltītajās mākslas studijas “Es un māksla” nodarbībās.
Lai nodrošinātu ekspozīcijas pieejamību dažādām sabiedrības grupām, sadarbībā ar Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ziņu portālu LSM.lv izstādes teksti ir lasāmi arī vieglajā valodā. Papildus astoņi mākslas darbi bija izveidoti taktilā formātā, ļaujot tos izzināt ar taustes palīdzību.
Norises vieta
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka
4. stāva izstāžu zāles
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Izstādi organizē
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Izstādes sadarbības partneri
Lodzas Mākslas muzejs, Ādama Mickēviča institūts / Polija
Izstādes kuratori
Jakubs Gavkovskis, Inga Lāce, Daniels Muzičuks
Izstādes projekta vadītāja / Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Kristīne Ercika
Izstādes producente / Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Luīze Elizabete Rukšāne
Izstādes arhitekte
Līva Kreislere
Izstādes dizains
Estere Betija Grāvere
Tehniskā realizācija
Form Art Lab
Izstādes koordinatore
Ieva Kalnača, Projektu vadības nodaļas vadītāja /
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs