8. decembrī plkst. 17.30
Performance noritēs izstādē “Dekoloniālās ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma” Rīgas Mākslas telpā
PAR PERFORMANCI:
Teritorija, ko tagad sauc par Karību jūras reģionu, nekad nav pārstājusi būt atteikšanās vieta. Atteikšanās no koloniālo zināšanu ieguves un iznīcināšanas. Atteikšanās no patriarhālas ģimenes koncepcijām un izgudrojumiem. Un atteikšanās atmest kolektīvismu un solidaritāti. Šī atteikšanās ir veicinājusi dažāda veida mobilizācijas un organizācijas reģionā, un tā ir izmantota dažādiem mērķiem. Sākot ar bēgšanu no koloniālajām plantācijām iepriekšējos gadsimtos līdz parādēm neparastos tērpos uz ielām, kas turpinās arī šodien.
Tieši saistībā ar šo atteikšanās pieeju cilvēki Karību reģionā ir veidojuši kolektīvas prakses, kā cīnīties par savu eksistenci, neskatoties uz vardarbības aizsprostiem, kas vērsti pret viņiem. Tomēr stāstos par pretestību nav pietiekami pārstāvēta sieviešu loma. Kad ANO 1975. – 1985. dekādi pasludināja par Sieviešu desmitgadi, Rietumindijas Universitātē, kas darbojas Karību jūras reģionā, tika izveidota Sieviešu un attīstības nodaļa (WAND) un 1982. gadā tika uzsākta programma “Karību jūras reģiona sieviešu attīstības projekts arodbiedrībās”. Viena no šīs agrīnās sieviešu grupas dalībniecēm bija mākslinieku kolektīva “Ģimenes saikne” dalībniece Glenda Martinus.
Izstādē “Dekoloniālās ekoloģijas” Glenda Martinus kopā ar dēliem Jorgenu un Kvīnsiju Gario uzstāsies ar performanci, kurā viņi pievērsīsies tēmām, kas saistītas ar atteikšanās pieejām, unKarību jūras reģiona sieviešu darba organizēšanu un solidaritāti, kas pārvar valodas barjeras. Izmantojot stāstu stāstīšanas, skaņu ainavu un runātā vārda savijumus, mākslinieku ģimene parādīs dažādos atteikšanās ceļus.
PAR MĀKSLINIEKEM:
Glenda Martinus (Kirasao/Nīderlande) ir dzejniece, dziedātāja un māksliniece, kas strādā ar keramiku, stikla mākslu, glezniecību un jaunajiem medijiem. Viņa ir darbojusies Karību jūras reģiona strādnieku kustībā un sieviešu kustībā. Viņas darbi ir izstādīti Sintmārtenā, Kirasao, Nīderlandē, Dānijā, Francijā un Lielbritānijā.
Jorgens Gario (Sintmārtena/Kirasao/Nīderlande) ir performanču dzejnieks, dziedātājs un dziesmu autors. Apvienojot runāto vārdu un mūziku, viņš pēta melodijas un dzejas kā vienota veseluma enerģiju. Viņš ir viens no dibinātājiem pirmajam performatīvās dzejas kolektīvam Nīderlandē “Poetry Circle Nowhere”. Viņš ir uzstājies arī Beļģijā, Vācijā, Itālijā, Lielbritānijā, Tanzānijā, Zviedrijā, Dienvidāfrikā un Vācijā.
Kvīnsijs Gario (Sintmārtena/Kirasao/Nīderlande) ir performanču dzejnieks un mākslinieks, kas pievēršas dekoloniālajai atmiņai. Viņa zināmākais darbs “Zwarte Piet Is Racisme” (2011–2012) kritizēja un pievērsa globālu uzmanību nīderlandiešu Ziemassvētku tradicionālajam, taču rasistiskajam tēlam Melnajam Pītam, kas turpina koloniālisma stereotipus arī mūsdienās. Viņš ir organizācijas State of L3 biedrs, bijis stipendiāts mākslas institūcijā BAK un starptautiskajā mākslas organizācijā Humanity In Action, kas cīnās par sociālo taisnīgumu visā pasaulē.
Šis pasākums tiek īstenots projekta “Līdzību salas: kolektīva rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām” ietvaros, ko atbalsta Eiropas Savienība un Latvijas Republikas Kultūras ministrija.