Grāmata “Valdis Āboliņš. Avangards, meilārts, jaunais kreisums un kultūras sakari aukstā kara laikā”
Sastādītāja un redaktore: Ieva Astahovska
sadarbībā ar Antru Priedi-Krievkalni
Dizainers: Aleksejs Muraško (Alexey Murashko)
Rakstu autori: Valdis J. Āboliņš, Ieva Astahovska, Jānis Borgs, Ādams Ellerss (Adam C. Oellers), Antra Priede-Krievkalne, Ojārs J. Rozītis, Maruta Šmite (Maruta Schmidt), Petra Štēgmane (Petra Stegmann), Barbara Štraka (Barbara Straka), Marks Alens Švēde (Mark Allen Svede), Jānis Taurens, Ģirts Zēgners.
Apjomīgais, 664 lappušu biezais, bilingvālais izdevums latviešu un angļu valodā veltīts trimdas kuratora un meilārta mākslinieka Valža Āboliņa (1939–1984) radošajam un intelektuālajam mantojumam un viņa lomai Latvijas mākslas un trimdas vēsturē aukstā kara gados. Publikācijā iekļautas viņa vēstules, raksti un politiskie komiksi, kā arī mūsdienās tapušas V. Āboliņa laikabiedru un jaunākas paaudzes pētnieku esejas par viņa aktivitātēm Rietumu avangarda mākslā un kultūras sakaru veidošanā ar Latviju. Šis izdevums ir arī par kultūras komplekso lomu attiecībās starp abām dzelzs priekškara pusēm. Kaut arī tās bija nošķirtas pasaules, spraugas mūrī pavērās, un V. Āboliņš bija viens no nozīmīgākajiem kultūras sakaru veidotājiem, kura pārliecības un idejas daudzi uztvēra kā radikālas, lai gan viņu virzīja ideālistiska vēlme caur kultūru veidot pārmaiņas politiskajā realitātē.
Grāmata iepazīstina ar svarīgākajām norisēm Valža Āboliņa darbībā, viņa rosinātajiem un virzītajiem notikumiem, procesiem un domapmaiņu aukstā kara kultūras sakaru tīklā, kas sasaistīja nošķirtās Rietumu un Austrumu bloka kultūrvides. Pirmās nodaļas fokusā ir 60. gadu avangarda māksla un V. Āboliņa rīkotais Fluxus Jaunās mākslas festivāls Āhenē 1964. gada 20. jūlijā, ko šodien atceras kā vienu no politiskākajiem pēckara Eiropas avangarda notikumiem. Izdevumā var izsekot, kā jaunā māksla Rietumvācijā iedvesmoja Valdi Āboliņu viņa studiju pilsētu Āheni padarīt pat “akciju mākslas centru”, kā kultūra iespaidoja politizēšanos un kā viņa intereses aizvirzījās uz trimdas un Padomju Latvijas kultūras sakaru jautājumiem. Grāmatas otrā nodaļa pievēršas jaunā kreisuma idejām un pārliecībām trimdas politikā 60. gadu beigās un 70. gadu pirmajā pusē, kad, kritiskās teorijas iedvesmots, Valdis Āboliņš kopā ar citiem trimdas aktīvistiem aizsāka diskusijas par nepieciešamību veidot kontaktus ar Padomju Savienības okupēto Latviju, un plaisu abu pušu latviešu starpā mazināt caur politiski aktīvu kultūru. Trešajā nodaļā lasāms par V. Āboliņa darbību 70. gados, kad viņš kļuva par tolaik ietekmīgās Jaunās tēlotājmākslas biedrības nGbK vadītāju Rietumberlīnē, kur arī kultūrai bija politiska loma, un kontaktiem ar Latviju 70. gados un 80. gadu sākumā. Viņa rīkotā izstāde “20 mākslinieki no Padomju Latvijas” Diseldorfā (1973) un gleznotājas Maijas Tabakas uzturēšanās Rietumberlīnē (1977) bija redzamākie notikumi šai kultūras apmaiņā.
Centrāla vieta izdevumā ir Valža Āboliņa vēstulēm, kas ceļoja gan pie domubiedriem Rietumvācijā un citur Rietumos, gan uz Latviju – viņa vēstuļu draudzība ar vairākiem Rīgas jaunajiem intelektuāļiem no mākslas, mūzikas un literatūras kļuva par noturīgākajiem sakariem starp nošķirtajām pasaulēm. Šīs ekscentriskās, informatīvi blīvās un asprātīgās vēstules šodien ir nozīmīgs avots gan par Valža Āboliņa paša radošo darbību, gan Rietumu un trimdas kultūras procesiem un sakariem ar Latviju.
Valdis Āboliņš (1939–1984) bija “trimdas latvietis, meilārta mākslinieks, iedvesmojošs avangardists un nonkonformists, galerists ar starptautiskas darbības pieredzi”, kurš “saveda kopā cilvēkus, seismogrāfiski fiksēja savu laiku, atklāja māksliniekus un mākslas tendences” un kuram “bija ietekme ne tikai uz sava laika mākslu, bet arī uz laiku pēc viņa nāves. Viņš bija radikāls tajā, ko meklēja. Vienmēr priekšā savam laikam,” raksta vācu mākslas zinātniece Barbara Štraka.
Valža Āboliņa jeb Abo – kā viņu dēvēja draugi – vēstules, raksti, laikabiedru atmiņas un arhīvu izpētē balstītās esejas šajā grāmatā intriģējoši iepazīstina ar viņa lomu mākslas un trimdas vēsturē aukstā kara laikā – centieniem veidot ciešākas attiecības starp trimdu, Rietumiem un Latviju, pavērt izolētās pasaules un caur kultūru veidot pārmaiņas arī politiskajā realitātē.
Grāmata tapusi ar mākslas mecenātu Jāņa un Dinas Zuzānu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Ieskats grāmatā: satura rādītājs un Ievas Astahovskas priekšvārds:
abo-book-preview.pdfRecenzijas par grāmatu:
Matiass Raihelts, “Valdis Āboliņš – latviešu trimdinieks un kreisais internacionālists”. Punctum. 2020. gada 3. aprīlis.
https://www.punctummagazine.lv/2020/04/03/valdis-abolins-latviesu-trimdinieks-un-kreisais-internacionalists/
Anita Vanaga, “Joprojām avangards. Ieskats Liepājā dzimušā kuratora un meilārtista Valda Āboliņa mantojumā”. Latvijas Avīze, 7. jūnijs, 2019.
https://www.la.lv/ieskats-liepaja-dzimusa-kuratora-un-meilartista-valda-abolina-mantojuma
Eimija Brizgela, Recenzija par grāmatu „Valdis Āboliņš. Avangards, meilārts, jaunais kreisums un kultūras sakari aukstā kara laikā”. Punctum. 2020. gada 3. aprīlis.
https://www.punctummagazine.lv/2020/04/03/recenzija-par-gramatu-valdis-abolins-avangards-meilarts-jaunais-kreisums-un-kulturas-sakari-auksta-kara-laika/
Stella Pelše, “Valdis Āboliņš. The Avant-garde, Mailart, the New Left, and Cultural Relations during the Cold War”. ARTMargins Online. 15 March, 2020.
Veronika Viļuma, “Aleksejs Muraško guvis starptautisku atzinību”. FOLD. 19. februāris, 2020.
“Valdis Āboliņš, mākslinieks ar apaļajām brillēm un hūti arī Maijas Tabakas gleznās”. Ieva Astahovska un Antra Priede sarunā ar Latvijas Radio žurnālisti Andu Buševicu raidījumā Augstāk par zemi, 5. maijs, 2018.
“Spilgta personība – mākslinieks, izstāžu kurators Valdis Āboliņš Berlīnē”. Ieva Astahovska un Antra Priede sarunā ar Latvijas Radio žurnālistu Eduardu Liniņu raidījumā Šīs dienas acīm. 21. maijs, 2017.