Novembrī Rīgā un piecās citās Latvijas pilsētās atklāts vērienīgs notikums – publiskās mākslas programmas KOPĀ “Objektu parāde”, kas skatāma līdz 2021.gada pavasarim. Programma radīta kā atbalsta mehānisms vizuālās mākslas pārstāvjiem Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, vienlaikus īstenojot kvalitatīvas pārmaiņas pilsētvidē. Publiski izsludinātā konkursā izvēlēti 10 projekti, kuri īstenoti Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Liepājā, Madonā un Valmierā.
Video autors: Kaspars Balamovskis.
Visi objekti atrodami Google maps kartē (aktīva saite)
Rīgā skatāmi pieci projekti.
> Operas skvērā atrodas Kristas un Reiņa Dzudzilo “Metamorfozes” ar oriģinālām, 157 gadus senām Operas nama fasādes skulptūru detaļām.
> Vidzemes tirgū pie ieejas no Matīsa ielas meklējama sociālkritiska Ances Vilnītes skulptūra “Neredzamie” – komentārs par invaliditāti un cilvēku ar kustību traucējumiem ikdienu pilsētā.
>Bērnus priecēs Aijas Baumanes-Līces “Zvēri neaizmirst!” – klausāmi rotaļu objekti ap kādreizējo bērnu bibliotēku “Zvirbulis” Jaunatnes dārzā, Āgenskalnā.
>Anniņmuižas parkā Imantā iemājojis skulpturāls, spilgts un funkcionāls Annas Līvas Traumanes un Harija Vucena veidots “Zilais miglas vāls”.
>Savukārt mākslinieka Miķeļa Mūrnieka un dzejnieka Henrika Eliasa Zēgnera projekts “Tavs nogurums nav tava vaina” apdzīvos 10 dažādās Rīgas apkaimas, aicinot apkaimju iedzīvotājus piesēst uz krāsainiem soliņiem ar dzejas elementiem.
Dažādās Latvijas vietās izstādītie objekti var pamudināt nelieliem ceļojumiem. Ilgtspējīgas arhitektūras un aprites ekonomikas principi pielietoti daudzfunkcionālā un videi draudzīgā vides objektā
>“Pieturvieta RUCKA” (autori: Nomad Architects) – šūpolēs un ar tām saistītiem sēdelementiem Ruckas muižas parkā, Cēsīs.
>“VA (Various Artists)” jeb Zahars ZE, Nameda Zemīte un Alvis Berngards radījuši legālu grafiti sienu ar vietzīmes potenciālu Vienības laukumā, Valmierā.
>Jauniešus saistīs mākslinieku apvienības GolfClayderman “Robotkaķēns Indriķis XIII” Madonā – skeitošanas objekts ar latviešu animācijas filmas “Fantadroms” varoņa figūru centrā (tēla autors – mākslinieks Aivars Rušmanis).
>Tehnoloģiju interesentus uzrunās Ginta Gabrāna paplašinātās realitātes skulptūra “Apaļā horizonta līnija. Rotko lifts”. Virtuālā skulptūra redzama visā Daugavpilī ar papildinātās realitātes aplikāciju SAN (aplikācija lejuplādējama SAN vietnē san.lv, kā arī App Store, Google Play). Ap centrālo asi (Rotko kosmisko liftu) 200 m rādiusā ap Marka Rotko mākslas centru vijas spirāles ar mākslīgā intelekta ģenerētiem Rotko gleznu motīviem. Tālākā spirāle ar rādiusu 10 km apņem visu pilsētu, bet skulptūras kopējais augstums ir 25 km.
>Liepājas pludmalē pārdomās par vēju, aizvēju un caurvēju aicina iegrimt Ērika Boža “Vēja paviljons”. Vernakulārās arhitektūras stilā veidotā objekta konstrukcijā izmantotie vecie logu rāmji un durvis atgādina par pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu un roku darbam piemītošo unikalitāti.
Publiskās mākslas programma KOPĀ apliecina pandēmijas laikam raksturīgo solidaritātes un atbalsta ideju. Par būtisku programmas elementu izvirzīta sadarbība un atvērtas, iekļaujošas publiskās telpas veidošana jeb nosaukumā ieslēptā darbības vārda “kopt” nozīme. Programma paredz mijiedarbi starp mākslas darbu autoriem un viņu radīto objektu atrašanās vietām, kā arī ar iedzīvotājiem, apkaimju biedrībām, institūcijām un pašvaldībām. Atrašanās kopā ir arī publiskās telpas iezīme, tādēļ mākslinieki bija aicināti domāt par jaunradītajiem mākslas darbiem kā par indivīdu, kopienu un sabiedrību vienojošiem elementiem jeb vietu, kur satikties.
“Programma KOPĀ tapa neticami īsā laikā. Jebkura objekta veidošana publiskai telpai rada papildus nosacījumus tā izstrādē un paredz sarežģītus un laikietilpīgus saskaņošanas darbus. Arī to realizācija tik saspringtos termiņos un uzstādīšana rudenīgajā gadalaikā bija izaicinājums. Prieks, ka visi objekti šobrīd ir pieejami apskatei. Šādā aspektā programmas nosaukums KOPĀ negaidīti ieguvis sākumā neapjaustu nozīmi. Programmas īstenošana bija iespējama vien savstarpējas sadarbības, iesaistīto pušu atsaucības un ieinteresētības gaisotnē. Saku personīgu paldies visiem programmas finansētājiem, dalībniekiem, sadarbības partneriem, institūcijām, ar kurām tika veikti nepieciešamie saskaņošanas darbi, objektu realizētājiem un visiem, kas bija iesaistīti un palīdzēja programmai tapt. Ļoti ceru, ka “Objektu parāde” priecēs Latvijas iedzīvotājus ne tikai šī gada nogalē, bet arī pēc Covid-19 pandēmijas. Tas, kā objekti iedzīvosies uzstādītajās vietās, būs atkarīgs arī no sabiedrības attieksmes. Lai KOPĀ teju neticamā īstenošana uz nemitīgi mainīgā pandēmijas ierobežojumu un neziņas fona turpmāk kalpo kā piemērs tam, kas var tapt savstarpējas sadarbības rezultātā”, saka programmas KOPĀ vadītāja Līga Lindenbauma.
No 30. novembra līdz 13. decembrim Latvijas sabiedrisko mediju vietnē www.lsm.lv Latvijas iedzīvotāji aicināti nobalsot par savu iecienītāko “Objektu parādes” darbu. Mākslas darbi publiskajā telpā ir radīti cilvēkiem, lai tos iemīļotu, gūtu prieku un iedvesmu, kā arī iezīmētu jaunas vietas kartē un izceltu līdz šim nepamanīto. Balsojums ir iespēja uzmundrināt KOPĀ objektu autorus un paust savu atzinību viņu darbam.
Programmas KOPĀ “Objektu parādes” apskate var notikt individuāli vai vienas mājsaimniecības locekļiem, papildus ievērojot ārkārtējās situācijas ierobežojumus un piesardzības prasības. Visi objekti uzstādītajās vietās būs skatāmi līdz 2021. gada 10. janvārim. Cerams, ka lielākajai daļai no programmas KOPĀ ietvaros tapušajiem objektiem atradīsies saimnieki un tie būs skatāmi arī pēc programmas beigām.
Publiskās mākslas programma “Kopā” radīta kā atbalsta mehānisms vizuālās mākslas pārstāvjiem Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, vienlaikus kvalitatīvi uzlabojot pilsētvidi. Publiski izziņotā konkursā tika izvēlēti un pēc tam izstrādāti 10 jauni pilsētvides objekti Rīgā un reģionu pilsētās. No 2020. gada augusta līdz decembrim programmu kā Latvijas Republikas Kultūras ministrijas deleģējumu vizuālās mākslas jomā īstenoja Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. Piešķirtais finansējums visas programmas īstenošanai ir 150 000 Eur.
Publiski izziņotā konkursā žūrijas vērtējumam tika iesniegts 41 projekta pieteikums. Projektus vērtēja žūrija septiņu cilvēku sastāvā: Selga Laizāne (Kultūras ministrijas Valsts sekretāres vietniece Latvijas valsts simtgades jautājumos), Guntars Ruskuls (Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs), Daina Auziņa (Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas vizuālās mākslas departamenta krājuma darba vadītāja), Solvita Krese (Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore), Santa Hirša (mākslas kritiķe), Krišs Salmanis (mākslinieks), Evelīna Ozola (arhitekte, pilsētplānotāja, platformas “Fold” direktore).
Programmu īsteno: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC)
Programmu vada: Līga Lindenbauma
Programmas žūrija: Selga Laizāne (Kultūras ministrijas Valsts sekretāres vietniece Latvijas valsts simtgades jautājumos), Guntars Ruskuls (Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs), Daina Auziņa (Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas vizuālās mākslas departamenta krājuma darba vadītāja), Solvita Krese (Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore), Santa Hirša (mākslas kritiķe), Krišs Salmanis (mākslinieks), Evelīna Ozola (arhitekte, pilsētplānotāja, platformas “Fold” direktore)
Programmas grafiskais dizains: Klāvs Priedītis, Nameda Zemīte
Programmas publicitāte: Paula Jansone (LLMC) un Gundega Turnele (LLMC)
Sadarbības partneri:
Latvijas sabiedriskie mediji lsm.lv, Liepājas pašvaldība, Madonas pašvaldība, Valmieras pašvaldība, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, Latvijas Nacionālā Opera un balets, Ruckas mākslas rezidenču centrs, Rīgas Centrāltirgus, Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons, Rīgas Apkaimju alianse, Āgenskalna biedrība, Anniņmuižas biedrība "Riga Annenhof", Biedrība "Brasa", Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība, biedrība "Kundziņsala", Sarkandaugavas attīstības biedrība, Trīsciema biedrība, SIA SAN.
Programmu finansē: Latvijas Republikas Kultūras ministrija
