Izstāde "Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi"

No šī gada 14. novembra līdz 2021. gada 24. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ceturtā stāva izstāžu zālēs būs skatāma Latvijas Laikmetīgā Mākslas centra veidota izstāde “Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi”, kas aktualizēs atšķirīgu māksla vēstures lasījumu caur sieviešu mākslinieču pieredzēm Padomju perioda mākslas, sociālo un politisko norišu kontekstā. 

Ieskats izstādē “Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi”

Video: Toms Taukulis

Kuratores Andras Silapēteres vadīta video ekskursija izstādē.

Video: Juris Logins 

 Mākslinieču portreti

 Ādama Mazura intervija ar izstādes kuratori Andru Silapēteri. BlokMagazine.

 Margaretas Tali intervija ar izstādes kuratori Andru Silapēteri. Artmargines.

>> Esejas<< 

 "Atceros, tātad esmu" Andra Silapētere 

 "Padomju Latvijas sieviete māksliniece periodikā. Astoņi aizmirstības veidi", Adele Bea Cipste un Ieva Melgalve 

Jau vairākas dekādes nostiprinājies viedoklis, ka pasaules vēstures rakstīšanas gaitā sieviešu pieredzes tiek “izlaistas” dominējošo patriarhālo un hetoronormatīvo sabiedrības struktūru ietvarā. Arī sociālpolitiskās norises šobrīd uz globālās skatuves, īpaši pandēmijas izgaismotas, norāda uz nepieciešamību mainīt ierasto skatījumu uz pasaules kārtību, veidojot atvērtāku, iekļaujošāku un līdztiesīgāku sabiedrību. Tomēr neskatoties uz aktīviem mēģinājumiem mainīt iesīkstējušo uzskatus, joprojām nākas veidot jaunas zināšanas, kas izceltu ignorētos stāstus. Tas liek arī uzdot jautājumu, kādēļ joprojām aizmirstam un marginalizējam sieviešu sasniegumus? 

Pārdomājot Latvijas un Austrumeiropas 20.gs. otrās puses norises, ko iezīmē Padomju periods un arī tā kultivētā ilūzija par “dzimumu vienlīdzību”, izstāde piedāvās nesenās pagātnes interpretācijas iespējas, vēršoties pret ierastajām hierarhijām vēstures naratīvu veidošanā. Tiks izvērstas atšķirīgas mākslinieciskās prakses, fakti, atmiņas, cilvēciskās un estētiskās vērtības, kas var paskaidro ne tikai mākslinieču pozīciju un ietekmi sociālā un kultūras ainā, bet arī atklāt jaunus mūsu vēstures stāstus. Šīs izstādes kodols ir mākslinieces Rita Einberga (1921–1979), Laima Eglīte (1945), Maija Eliase (1924–1991), Mudīte Gaiševska (1935), Ruta Kreica (1946), Rasa Kalniņa-Grīnberga (1936) un Olga Neimane-Kateņeva (1908–2001). Katra pārstāv atšķirīgas mākslinieciskās stratēģijas, kas saistītas gan ar alternatīvo kultūru un centieniem dažādot mākslas valodu, gan oficiālās mākslas scēnas radošo interešu diapazonu. Savukārt, domājot par feminisma un dzimtes aspektiem šodienas kontekstā, izstādei jaundarbus veidojušas Anni Puolakka (FI) un Marta Trektere, Evita Goze, Rasa Jansone, Liliana Zeic (PL).

Izstādes projekts ir kolektīvās pētniecības iniciatīva, kas apvieno desmit pētniekus un māksliniekus, ar mērķi apzināt veidus kā un ko mēs varam mācīties, ja apvienojam zināšanas, prasmes un iemaņas, tādā veidā vēršot uzmanību līdztiesības un solidaritātes jautājumiem vēsturiskā un šodienas perspektīvā. Kādi vienoti apsvērumu vai apstākļi var veicināt kopā darbošanos? Kādas ir dažādās pieejas zināšanām par mūsu pagātni, ko varam iegūt šādā veidā? 

Izstādi organizē un producē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC)

Izstādes kuratore: Andra Silapētere (LLMC)

Projekta pētnieku komanda: Elīna Dzelzkalēja, Evita Goze, Rasa Jansone, Toms Ķencis, Ieva Laube, Ieva Melgalve, Justīne Savitska, Paula Stutiņa, Terēze Šulca, Iliana Veinberga. 

Izglītības programmas kuratore: Māra Žeikare (LLMC)

Izstādes grafiskais dizains: Evija Pintāne

Grafiska intervence izstādē: Vivianna Maria Staņislavska

Izstādes arhitektūra: Liene Mackus un Artūrs Arnis

Izstādes projekta koordinatores: Adele Bea Cipste, Margarita Ogoļceva (LLMC) un Ieva Kalnača (LNMM)

Publicitāte: Paula Jansone (LLMC) un Gundega Turnele (LLMC)

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa”, LR Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, FRAME Contemporary Art Finland,  Sabiedrības integrācijas fonda kampaņas “Atvērtība ir vērtība” un Foundation for Arts Initiatives. 

Sadarbības partneri: Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Valsts Arhīvs, Starptautiskā Rērihu centra Latvijas nodaļa, Mākslas centrs “Zuzeum”, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Latvijas Mākslinieku savienība, PUBLICS, Fundacija Arton (Varšava), Centre for Contemporary Arts (Ļubļana) un Office for Photography (Zagreba).