16.02.
18.00
Taka Taka. Radošā darbnīca. Mothers Mothering Mothers: Dragging Warmly
Darbnīcas mērķis ir atklāt ģērbšanās/izģērbšanās un maskēšanās/atklāšanās aktu kā personisku un sociālu iesaisti, izklaidējoties, bet vienlaikus izprotot savu ietekmi un tēlu radīšanas iespējas no matu galiem līdz papēžiem.
Es iepazīstināšu ar performatīviem vingrinājumiem, kuru laikā tiks pētīta tēlu radīšana ar līdzekļiem, kas izstrādāti manā drag-aktīvisma izglītības praksē. Šie rīki ir paredzēti mūsu grupas ieskatam, nevis fotogrāfiskai attēlošanai.
Es arī dalīšos stāstos par savu pieredzi kā drag mātes Dženiferas Holepezzas (Jennifer Hopelezz) meitai, un par savu drag bērnu audzināšanu para-ģimenes ietvaros, kas balstīta savstarpēji atbalstošā un iedvesmojošā vidē.
21.02.
18.00
Mária Takács “Secret years”. Filmu vakars
Marija Takāčs (Mária Takács) ir ungāru dokumentālo filmu režisore, video žurnāliste un pilsoniskā aktīviste. Viņas filma “Slepenie gadi” stāsta par ungāru sievietēm vecumā no 45 līdz 70 gadiem un lesbiešu dzīvi komunisma laikā un kopš tā laika. Filma atklāj stāstus par represijām 1960. un 1970. gados, par subkultūru un alternatīvo scēnu 1980. gados, par politiskajām kustībām un minoritāšu tiesībām 1990. gados, kad demokrātiskās vērtības apdraud nacionālisma izplatība un tā retorika.
28.02.
18.00
Kalle Hamm “Teta Veleta”. Filmu vakars
Filmas pamatā ir kino režisora Pjēra Paolo Pazolīni (1922-1975) agrīnās vēstules un teksti no “Sarkanās piezīmju grāmatas” (Quaderni rossi). Filmas sižeti uzņemti Kasarsu un Romā, kur viņš dzīvoja un sarakstīja šos tekstus. Pazolīni jau ļoti agri apzinājās savu homoseksualitāti, kas arī izraisīja iekšēju morālu konfliktu ar viņa katoļticību un radīja vainas un nepietiekamības sajūtu.
08.03.
18.00
Lasīšanas aplis. Saruna
Dalībnieki: Jaana Kokko (FI), Agnė Bagdžiūnaitė (LT), Zane Rozīte (LV)
Atslēgvārdi: sieviešu kustības pagātnē un šodien, politika, robežas, paaudzes, emancipācija.
Sarunas kodols un izejas punkts ir somu mākslinieces Jānas Koko (Jaana Kokko) filma “Lasīšanas aplis” (The Reading Circle), kas diskutē par to, ko nozīmē politisks un kādas ir tā attiecības ar dzimti. Filmā četras sievietes, satiekoties kādā dzīvoklī, apspriež, to kādu nozīmi viņas piešķir jēdzienam “politisks” un cenšas definēt politiskas personības un politiskas sievietes tēlu.
Sarunas mērķis ir izgaismot jautājumus, kas skar atšķirīgas sieviešu kustības, kā arī individuālus stāstus kā būtisku daļu sociālu un kultūras procesu attīstībā Baltijā, ņemot vērā līdztiesības problēmas un dzimtes jautājumus. Sarunu ievadīs Jāna Kokko filmas kopīga noskatīšanās, kam sekos mākslinieces komentārs par filmas tapšanu, izvēršot sievietes lomu un pozīciju sabiedrisku un politisku procesu kontekstā. Secīgi sarunas dalībnieces stāstīs par saviem pētījumiem, kas skar sieviešu lomu gan politisku, gan sociālu procesu organizēšanā nesenā vēsturē, ļaujot izprast gan emancipācijas kustību norises 19. gs. reģionā, gan atšķirīgu līdztiesības jautājumu diskusiju Padomju periodā.
Jaana Kokko. Lasīšanas aplis (Ievads par to, kas ir politisks) (2010) ir eksperimentāla filma par kolektīvās lasīšanas prieku. Četras sievietes tiekas privātā dzīvoklī Helsinkos, lai diskutētu par to, kādu nozīmi viņām piešķir jēdzienam "politisks". Šajā Hannas Arendas iedvesmotajā diskusijā un katras no sievietes monologā tiek definēts politiskas personības un sievietes politikā tēls: Ko nozīmē "politisks"? Kā definēt "politisku sievieti"? Vai ir iespējams panākt revolucionārismu, kas pārsniedz paaudžu robežas, un no jauna definēt "politisko"?
Darbā saruna ir sadalīta: skaļā lasīšanā, vienlaicīgā lasīšanā, brehtiskā dialogā un monologā. Šīs runas formas ietver gan publisku, gan individuālu, pat intīmu valodu. Valoda, kas lielā mērā nosaka darbu gan vizuāli, gan audiāli, ir zīmju valoda. Lai gan darbam raksturīga daudzpusīga diskusija, uzsvars likts uz vizuālo un audiālo aspektu, nevis uz naratīvu.
Zane Rozīte savā vēstījumā iezīmēs kā 19. gadsimtā sieviešu tiesības uz augstāko izglītību tika konceptualizēta kā dominējošā sieviešu emancipācijas kustības prasība. Ieskicējot galvenās sieviešu augstākās izglītības teorētiskās un praktiskās transformācijas tendences Krievijas impērijā, tai skaitā Baltijas guberņās, tiks raksturots sieviešu augstākās izglītības problēmas medikalizācija, izglītības nomadisms un politiskais revolucionārisms. Latvijā sievietes pilnvērtīgas tiesības uz augstāko izglītību ieguva pēc neatkarīgas valsts izveides, kas ievadīja augstākās izglītības un noteiktu profesiju feminizāciju un vienlaikus rosināja aktīvu sabiedrības iesaisti diskusijās, kas tad ir akadēmiski izglītota sievietei un kādi ir viņas politiskie, ekonomiskie un sociālie pienākumi un uzdevumi sabiedrībā.
Agnė Bagdžiūnaitė pievērsīsies dzimtes ideoloģijas, politisko kustību un mūsdienu kultūras prakšu krustpunktiem, koncentrējoties uz trim galvenajiem pētniecības un prakses virzieniem. Pirmkārt, dzimumu ideoloģijas vēsturisko konteksto perestroikas periodā, pētot sabiedrības prasības pret sievietēm, īpaši attiecībā uz neapmaksātu sociālo darbu. Otrkārt, Sieviešu partijas izveidi Lietuvā 1996. gadā un tās programmu, kas iezīmēja 1990. gadu izaicinājumus un neskaidrības. Visbeidzot, Bagdžiūnaite sasaistīs šos vēsturiskos naratīvus ar savu darbu kultūras jomā, atklājot, kā tie veido viņas pašreizējo praksi un perspektīvas.
19.03.
18.00
Trīsdesmit trīs briesmoņi. Saruna
Dalībnieki: Eleonore de Montesquiou (EE/FR), Deniss Hanovs (LV), Jenny Zinovieff (GB)
Atslēgvārdi: pašidentitāte, lesbiešu iekāre, seksualitāte, ķermenis, marginalizācija, aizmiršana, emancipācija.
Lidijas Zinovjevas-Annibalas (1866–1907) “Trīsdesmit trīs briesmoņi” ir dienasgrāmatas formā sarakstīta novele, kas pirmo reizi tika publicēta 1907. gadā Sanktpēterburgā, tomēr, ņemot vērā, ka darbs bija pirmā lesbiešu novele Krievijā, tas tika aizliegts. Teksts kā bilingvāls izdevums angļu un krievu valodā iznāca 2022. gadā ar mākslinieču Eleonoras Monteskiū (Eleonore de Montesquiou) un Varvaras Toropkovas ilustrācijām. Lai pārdomātu grāmatas tapšanu šodien un Lidijas Zinovjevas-Annibalas tekstu gan identitātes, gan seksualitātes, gan emancipācijas jautājumu plašākā ietvarā pagātnē un šodien sarunā piedalīsies māksliniece Eleonora de Monteskiū un kulturalogs un pētnieks Deniss Hanovs, kā arī vēsturniece Džennija Zinovjeva.
Lidijas Zinovjevas-Annibalas "33 briesmoņi" ir viens no retajiem sava laika darbiem, kurā atklāti runāts par lesbiešu iekāri un tas kritiskie pievēršas objektivizējošajam vīriešu skatienam. Novele ir jauns sievietes intīma dienasgrāmata un ir rakstīta citai sievietei - mīļotajai Verai. Vera ir vecāka par stāstītāju un liek viņai pozēt 33 māksliniekiem, kuri glezno 33 viņas ķermeņa versijas - 33 monstrus. Vera ir iniciatore patiesības meklējumiem, mīļotās skaistuma atklāšanai vīriešiem un mākslai.
Dumpinieciska un nonkonformistiska gan savā dzīvē, gan daiļradē Lidija Zinovjeva-Annibala ir dzimusi Sanktpēterburgā aristokrātiskā ģimenē un bija un bija ievērojama figūra simbolistu aprindās 20. gs. sākumā. Kopā ar Vjačeslavu Ivanovu (1866-1949), savu otro vīru Lidija savā dzīvoklī Sanktpēterburgā vadīja literāro salonu "Tornis", kas pulcēja vadošos sava laika intelektuāļus. Lidija Zinovjeva mira 41 gadu vecumā, neilgi pēc tam, kad tika publicēti "Trīsdesmit trīs briesmoņi”.
Eleonora de Monteskjū (1970) ir franču izcelsmes igauņu māksliniece. Viņas darbi ir saistīti ar privātās un oficiālās vēstures, personiskās un nacionālās identitātes artikulāciju un pievēršas sarežģījumiem marginalizētās dzīves teritorijās, ņemot vērā viņas personīgo pieredzi. Eleonora galvenokārt strādā ar filmas mediju un ieraksta liecības, radot atmiņas par apspiestu vēsturi. Viņas darbos kamera kļūst par balsi, tiem, kas zaudējuši iespēju izteikties. Viņas filmas, zīmējumi un teksti balstās uz dokumentālu pieeju un galvenokārt pievēršas integrācijas/imigrācijas/nācijas jēgas jautājumiem Igaunijā. Kopš 2007. gada viņa filmē sievietes, kas dzīvo Igaunijas un Krievijas pierobežas pilsētā Narvā: “Na Grane”. 2016. gadā viņa sāka strādāt ar patvēruma meklētājiem no franciski runājošām valstīm Igaunijā: "Cerība nav mājas", vienlaikus ilgstoši turpinot filmu projektu Francijā ar zemniekiem Augšalpos: "Traverses".
Dr. art. Deniss Hanovs, (1977) kultūrpētnieks, LMA profesors. Disertācijas tēma (2003.) bija veltīta latviešu vidusšķiras kultūras praksēm 19.gs. medijos. Pasniedzējs un radio DJ (integrācijas raidījumu cikls “Kuļtprosvet no 2010-2023) un operas vēstures cikls “Sestdienas vakars operā” (LR 3 līdz 2023.g.). Vairāku starptautisko rakstu un monogrāfiju autors par nacionālisma kultūrpolitiku, Krievijas 18.gs. kultūru, 20.gs. autoritāriem režimiem. Izstāžu kurators, sabiedrisko procesu komentētājs.
Jenny Zinovieff dzīvo Kembridžā, Apvienotajā Karalistē, un divdesmit gadus ir strādājusi universitātē. Viņa bija precējusies ar komponistu un mūziķi Pēteri Zinovjevu un pievērsusies Zinovjevu dzimtas vēsturei. Viņa ir tulkojusi Ļeva Aleksandroviča (Pētera vectēva) un viņa tēva Aleksandra Dmitrijeviča atmiņas, kas savukārt noveda pie viņa māsas Lidijas dzīves un darba, viņas “Trīsdesmit trīs briesmoņiem” un sadarbības ar Elēonoru, vēl vienu tiešo pēcteci.
27.03.
15.00
Starp mums viss labi. Simpozijs
Dalībnieki: Rūta Jumīte, Ieva Laube, Vents Vīnbergs, Igors Gubenko, Raisa Maudit (ES), Kalle Hamm FI), Antti Jarvi (FI) u. c.
Šobrīd Baltijas valstu mākslā un kultūrā LGBTK+ un feminisma atšķirīgi aspekti piedzīvo vienu no saviem pacēluma viļņiem, reaģējot uz sistēmisku diskrimināciju, vardarbību un homofobiju sabiedrībā. Projekti, izstādes un pētījumi tiek veltīti, lai izceltu nezināmos, marginalizētos un apspiestos naratīvus, vienlaikus cenšoties pārdefinēt ierastus pieņēmumus sabiedrībā attiecībā uz ķermeni, identitāti un vienlīdzību. Arī šodienas mākslinieciskās prakses sniedzas ārpus mākslas darba kā vienas noteiktas izteiksmes formas, bet var apvienot atšķirīgus jautājumus, kas izvērš un apzina iespējas kopienas veidošanai, tāpat liekot par pamatu pedagoģiskas aktivitātes sabiedrības informēšanu un izglītošanu. Simpozijs caur laikmetīgās mākslas un kultūras prizmu paredz diskutēt par to kādas ir šo jautājumu mediēšanas iespējas un robežas kultūrā un kā caur to apzināšanu un risināšanu iespējams ietekmēt sabiedriskos procesus un citus aktuālās realitātes jautājumus.
