Vlada Ralko, Demarkācijas līnija, 2018
Ceturtdien, 24. martā, plkst. 18.00 aicinām pievienoties tiešsaistes lasīšanas darbnīcai, kas tiek rīkota sadarbībā ar ukraiņu mākslas zinātnieci un kuratori Svitlanu Biedarjevu. Darbnīcas uzmanības centrā ir kolonizācijas, identitātes un robežzemju jautājumi Ukrainas pagātnes un tagadnes kontekstā.
Mākslas zinātnieces un kuratores Svitlanas Biedarjevas eseju, kas tapusi kā ievadvārdi šai lasīšanas darbnīcai, lasi šeit.
Darbnīca notiks Zoom platformā.
Saite: https://us02web.zoom.us/j/81846743433?pwd=UXp5eFRxNzdxOXljZDdFLzdmbmhXdz09
Meeting ID: 818 4674 3433
Passcode: 882955
Teksti:
• Oleksiy Radynski, “The Case Against the Russian Federation.” E-flux Journal, March 2022.
• Daria Badior, “Why We Need a Post-Colonial Lens to Look at Ukraine and Russia.” Hyperallergic, March 9, 2022.
• Yaroslav Hrytsak, “The Postcolonial Is Not Enough.” Slavic Review, Vol. 74, No. 4 (Winter 2015), pp. 732–737.
Tekstu var saņemt, rakstot uz e-pastu: ieva.ast@gmail.com. Lasīšanas darbnīca notiks angļu valodā.
“Absorbējot koloniju politiskā un kultūras ziņā, metropole pakļauj sevi riskam par tās pārņemšanu no iekšpuses, ko veic tajā iekļautie svešie spēki. Kolonizējot Ukrainu, Krievijas metropole negribot uzsūca politisko kultūru, kuras pamatā bija horizontālas demokrātijas formas, pat ja tās šķiet brutālas, kā piemēram, kazaku padomes, Nestora Mahno anarhistu armijas vai Maidana sacelšanās. Un šī svešo klātbūtne izjauks metropoli no iekšpuses. Savā ziņā putinistu bailes no “Krievijas Maidana” sacelšanās Maskavā ir pamatotas, taču nevis tāpēc, ka to organizēs NATO apmācīti ukraiņu teroristi, kā pauž Krievijas propaganda. Bailes ir pamatotas, jo, ja krievi ir mazliet ukraiņi, viņi varētu arī gāzt autoritāru valdību. Tāpat kā ukraiņiem, arī krieviem varētu notikt vēlēšanas bez jau iepriekš zināmiem rezultātiem. Tieši šo “vēsturisko vienotību” mūsdienu autokrātiskā Krievija ar visiem līdzekļiem cenšas izspiest, pārvēršot Krieviju par policejisku valsti un novēršot sacelšanos. Taču šie centieni pārvēršas pareģojumā, kas atgādina Edipa tēva Laiusa likteni,” raksta režisors un rakstnieks Oleksijs Radinskis.
“Ir jābūt uzmanīgam, attiecinot terminu “kolonija” uz Ukrainas teritorijām Krievijas impērijas vai Padomju Savienības pakļautībā. [..] Ukrainas gadījums atspoguļo plašu koloniālās pieredzes dažādību, ko ir grūti sagrupēt postkoloniālās teorijas paspārnē. Manā izpratnē viena no produktīvākajām pieejām ir iekšējās kolonizācijas vai drīzāk “modernizācijas ar iekšējo kolonizāciju” jēdziena izmantošana. [..] Modernā Ukraina, kā bieži teikts, dzima karu un revolūciju kristību ugunī. Šī metafora atklāj noteiktu modeli, kas modernizācijas centrā izvirza vardarbību. Tāpēc modernās Ukrainas vēsture sniedz iespēju pārskatīt, kas bija modernitāte. Protams, kolonizācija ir ietvērusi vardarbību un kundzību neatkarīgi no tā, vai tā bijusi fiziska vai simboliska. Tomēr, lai arī tie ir modernitātes aspekti, mēs nevaram reducēt modernizāciju tikai uz to. Modernās Ukrainas vēsturē ir “globāli momenti”, kurus nevar reducēt tikai uz attiecībām starp kodolu, perifēriju un koloniju,” savukārt raksta ukraiņu vēsturnieks Jaroslavs Hristaks.
Svitlana Biedarjeva ir mākslas zinātniece, māksliniece un kuratore, kas šobrīd dzīvo Meksikā un kura pievērsusies Austrumeiropas un Latīņamerikas mākslai. Viņa ir sastādījusi un rediģējusi grāmatas “Contemporary Ukrainian and Baltic Art: Political and Social Perspectives, 1991–2021” (ibidem Press 2021), “At the Front Line. Ukrainian Art, 2013–2019 (2020, līdzredaktore Hanna Deikuna). Svitlanas raksti ir publicēti žurnālos “Space and Culture”, “Art Margins Online”, “Revue Critique d’Art”. Viņa ir ieguvusi doktora grādu mākslas vēsturē Londonas Universitātes Kortolda Mākslas institūtā 2020.gadā.
Lasīšanas darbnīca notiek projekta “Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā” ietvaros, kas pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem un to atbalsotajām vēsturiskajām pārmaiņām Latvijā un Baltijā. Programmas kuratores ir Ieva Astahovska un Linda Kaljundi.
Darbnīcas norisi atbalsta COST programmas projekts Nep4Dissent.