Latvijas paviljonu 61. Venēcijas biennālē veidos Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

Kultūras ministrijas (KM) rīkotajā atklātajā konkursā par Latvijas ekspozīcijas koncepciju un īstenošanu 2026. gadā gaidāmajā Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē piecu pieteikumu vidū žūrija par atbilstošāko ir izraudzījusies mākslinieku un dizaineru Bruno Birmaņa un MAREUNROL’S tandēma piedāvājumu ar nosaukumu “Untamed Assembly: Backstage of Utopia” (“Nepieradinātā asambleja: Utopijas aizkulises”). Latvijas ekspozīcija pētīs Latvijas modes avangarda vēsturi.

Latvijas paviljonu veidos biedrība “Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs”, kuratori Inga Lāce un Adomas Narkevičius, projekta vadītāja – Austra Bērziņa.

Venēcijas biennāles 61. starptautiskā mākslas izstāde norisināsies no 2026. gada 9. maija līdz 22. novembrim, tās kuratore ir Kojo Kuo (Koyo Kouoh).

Projekta pieteikums vēsta:

“Nepieradinātās modes asamblejas bija eksperimentāla mākslas un avangarda modes notikumu sērija, kas Rīgā norisinājās deviņdesmitajos gados. Latvijas paviljons Venēcijā būs šī daudzveidīgā notikuma jauna interpretācija un svinēšana. Darbojoties modes, performances un laikmetīgās mākslas krustpunktā, Nepieradinātās modes asambleja nojauca robežas starp disciplīnām, atstājot ietekmi ne tikai uz dizaineriem, bet arī uz vizuālās un performanču mākslas pārstāvjiem.

Latvijas paviljona centrā būs Nepieradinātās modes asamblejas gars – tā starptautiskā nozīme un aktualitāte laikmetīgās mākslas diskursā. Projektā apkopoti arhīvi, kas dokumentē Nepieradinātās modes asamblejas un tās dibinātāja, latviešu mākslinieka un dizainera Bruno Birmaņa (1962) praksi, daudzi no materiāliem ir līdz šim plašākai publikai neredzēti. Savukārt latviešu mākslinieku un dizaineru dueta MAREUNROL'S telpiskā intervence-scenogrāfija pārvietos projektu no deviņdesmitajiem gadiem uz mūsdienām.”

Metu konkursa pieteikumus vērtēja žūrija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktores Māras Lāces vadībā, un tajā darbojās Igaunijas Laikmetīgās mākslas centra (Estonian Centre for Contemporary Art) direktore Marija Aruso (Maria Arusoo) un Varšavas Modernās mākslas muzeja (Museum of Modern Art in Warsaw) kurators Sebastians Cičockis (Sebastian Cichocki), Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) maģistrantūras programmas vadītāja Līga Marcinkeviča un Latvijas paviljonu 56. un 59. Venēcijas mākslas biennālē producente Kitija Vasiļjeva.

Žūrijas komentāri:

“Projekts balstīts izpētes procesā un pārdefinēšanā ar lokālu uzsvērumu, ko nepieciešams pārvērst starptautiskā skanējumā. Strādājot ar arhīviem un atceroties 20. gadsimta 90. gadu vizuālās kultūras aktualitātes, kur nozīmīga loma bija eksperimentiem, kas tālu pārkāpa lietojamās modes robežas un ienesa jaunas avangardiskas tendences mūsu mākslas dzīvē, top jauna realitāte. Pats mākslas darbs veidojas kā process, kas risinās citā vēsturiskā periodā un uz ko šobrīd, reflektējot dotās tēmas ietvaros,  saglabājot neatkarīgo garu un piedāvājot laikmetīgu interpretāciju, jau ar citu skatu paskatās šodien strādājošais mākslinieks,” meta izvēli komentē žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.

Žūrijas komisijas locekle, Igaunijas Laikmetīgās mākslas centra (Estonian Centre for Contemporary Art) direktore Marija Aruso (Maria Arusoo) par metu konkursa uzvarētāju saka: “Tas ir aizraujošs un domāšanu rosinošs projekts, kas sniedz unikālu ieskatu deviņdesmito gadu Latvijas modes arhīvos. Pieteikums īpaši izceļas ar to, ka akcentē noteiktas lokālas iezīmes, kuras ir viegli uztveramas un aktuālas arī starptautiskā mērogā.”

 “Lieliski uzrakstīts un strukturēts paviljona piedāvājums, kas ne tikai atspoguļo mūsdienu Latvijas mākslas scēnas oriģinalitāti, bet arī sniedz ieskatu maz zināmā mākslinieciskajā mantojumā, kas saistīts ar starpdisciplinārām praksēm un starptautiskām attiecībām. Piedāvājumu stiprina tā vizuālā organizētība, kur
instalācija tiek apvienota ar arhīvu prezentācijām un performatīvo aspektu, ietverta visaptverošā mākslinieciskā un arhitektoniskā risinājumā. Tas rada pilnīgu pārliecību par pieteikuma iesniedzēju spēju veikt visus nepieciešamos uzdevumus savlaicīgi un augstā kvalitātē,” uzsver žūrijas komisijas loceklis, Varšavas Modernās mākslas muzeja (Museum of Modern Art in Warsaw) kurators Sebastians Cičockis (Sebastian Cichocki).

Bruno Birmanis ir dizainers, kura darbi aptver alternatīvo modi, valkājamo mākslu, vides un interjera dizainu. Viņš ir eksperimentālā festivāla Nepieradinātās modes asambleja (1990-1999) dibinātājs un organizators, kā arī Viļņas modes nedēļas un Maskavas modes nedēļas direktors. Birmanis piedalījies arī performancēs Londonā, Parīzē, Romā un Maskavā, kā arī ievērojamās izstādēs un pasākumos, piemēram, izstādē “Mēs to nedarām”, MO muzejs, Viļņa (2024); “13 sievietes, kuras es (vēl) neesmu apprecējis”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga; “Balets. Beyond.”, galerija “Putti” un Rīgas Centrālā stacija, Rīga. Turklāt 1988. gadā viņš bija viens no “Postbanālisma balles” - pirmās alternatīvās modes performances bijušajā PSRS - veidotājiem. Šobrīd Birmanis gatavo Nepieradinātās modes asamblejas arhīva izstādi Cell Project Space Londonā, kura sagatavošanās ietvaros šī gada martā jau notika pirmais ievada pasākums – diskusija.

MAREUNROL'S, ko 2012. gadā Rīgā, Latvijā, dibināja Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops, darbojas modes, scenogrāfijas un performances krustpunktā. Viņu prakse sniedzas no modes līdz operai, teātrim un mākslas instalācijām. MAREUNROL'S ir 24. Modes un fotogrāfijas festivāla Hjērā (2009) laureāti, piedalījušies Parīzes vīriešu modes nedēļā, Prāgas kvadriennālē un Arnemas modes biennālē, kā arī demonstrējuši darbus Japānā, Francijā, Spānijā un citviet. Viņi ir iekļauti izdevumā Pattern: 100 Designers, 10 Curators (Phaidon, 2013) un bija pirmais Latvijas zīmols oficiālajā Parīzes modes nedēļas programmā. Viņu dizainparaugi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, un Vogue Italy atzina viņus par vienu no 200 daudzsološākajiem dizaineriem pasaulē. Viņu darbos mijas valkājamība un sirreālisms, pētot telpu, cilvēka formu un netradicionālu skaistumu. MAREUNROL'S pārveido modi kā stāstu stāstīšanu, integrējot dizainu, skaņu un scenogrāfiju, lai izaicinātu uztveri. Nesen viņi ir sarīkojuši personālizstādi Rīgas Mākslas telpā (2024) un piedalījušies Rīgas Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē (2021).

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs veidojis arī 59. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljonu "Selling Water by the River" (“Tirgot ūdeni upes malā”), kopā ar mākslinieču duetu Skuja Braden un kuratorēm Solvitu Kresi un Andru Silapēteri.