Marks Raidpere ir viens no starptautiski pazīstamākajiem Igauņu māksliniekiem.Izstādē "5 Darbi" tiks eksponēti 5 pagājušajā 2005. gadā tapušie videodarbi, no kuriem daļa tikuši eksponēti arī Venēcijas biennālē - "Father" (2001/2005), "Shifting Focus" (2005), "Mark Raidpere 2005" (2005), "Work in Progress" (2005), "Voiceover" (2005).
Hansabankas grupas mākslas balvas 2005 ieguvēja igauņu foto un video mākslinieka Marka Raidperes personālizstāde Rīgā uz peldošās galerijas NOASS.
2005. gadā M. Raidpere pārstāvēja Igauniju 51. Venēcijas starptautiskajā mākslas biennālē, kur ekspozīcija "Izolators" tika veidota kā viņa darbības atspoguļojums, eksponējot video un foto darbus, kas tapuši laika posmā no 1997. līdz 2005. gadam.
Raidperes darbos cilvēks atklājas kā ievainojams un trausls indivīds, kas balansē uz robežšķirtnes starp normālo un neparasto, privāto un publisko. Izmantojot dokumantalitāti un nebaidoties no atklātības, mākslinieks savos darbos ataino gan savu, gan savu vecāku privāto telpu, ievedot skatītāju sarežģītā un pretrunu pilnā pasaulē. Daļa darbu ir kā savdabīgi pašportreti, kas tomēr nepārvēršas narcistiskā pašrefleksijā, bet vairāk ir uztverama kā sāpīga pašanalīze. Caur saviem darbiem mākslinieks skatītāja priekšā mēģina atrast gan savu identitāti, gan atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem - seksualitāte, garīgā veselība, komunikācija vai tās veidošanas neiespējamība ar apkārtējo pasauli.
"Kā mākslinieks Marks Raidpere ir uzmanīgs vērotājs. Šķiet, ka viņa darbos nekas faktiski nenotiek, bet tomēr viņam izdodas šajā klusumā ietvert eksistenciālas situācijas." Sirje Helme, Igaunijas KUMU Mākslas muzeja direktore un Hansabank grupas mākslas balva žūrijas locekle
Hansabank grupas mākslas balva sākot no 2000.gada tiek piešķirta kādam māksliniekam par izcilu radošo ieguldījumu laikmetīgajā mākslā pēdējā gada vai gadu laikā. Žūrija izskata mākslinieka pēdējā laika aktīvo darbību un novērtē tā jaunradi un starptautisko pamanāmību. No 2000. gada balvu saņēma tikai Igauņu mākslinieki: Marko Laimre (2000.g.), Ene-Liis Semper (2001. g.) Marko Mäetamm (2002. g.). No 2003. gada balva tiek dalīta starp trijām Baltijas valstīm - 2003. gadā balvu saņēma lietuviešu mākslinieks Arturas Raila, 2004. gadā latviešu mākslinieks Gints Gabrāns.
Marks Raidpere ir viens no starptautiski vispazīstamākajiem igauņu māksliniekiem, kas par savu darbu 2005. gadā saņēmuši Hansabankas grupas Mākslas balvu. Ilgu laiku Raidpere bija Igaunijā populārs vispirms kā modes fotogrāfs, kura veidotie vāku fotoattēli un modes sērijas ir ļoti pieprasīti. Viņš debitēja mākslā 1997. gadā, kad sarīkoja savu personālizstādi "Io" Tallinas Vaal galerijā. Kopš tā laika viņš piedalās gan vietējās, gan starptautiskās izstādēs; izšķirošs uznāciens mākslas pasaulē saistās ar Raidperes darbu "Izolators", kas pārstāvēja Igauniju Venēcijas Mākslas biennālē pērngad un piesaistīja citzemju mākslas kritiķu uzmanību.
Marka Raidperes māksla ir vienlaikus gan diskrēta un estētiska, gan akūti sāpīga un jaunatklājoša. Venēcijas izstāde "Izolators" savā ziņā bija Raidperes darbības kvintesence, rādot fotogrāfijas un video no 1997. līdz 2005. gadam, lai gan pilnīga pārskata izstāde tā noteikti nebija. Sadarbībā ar Hanno Soansu iekārtotās Igaunijas paviljona telpas, kas līdzinājās dzīvoklim, piedāvāja zīmīgu darbu izlasi, kas visi stāstīja vienu stāstu - par šķiršanos, izolāciju un nokļūšanu slazdā; vēstījuma ietvarus veidoja vai nu cilvēka ķermenis, vai gars, mājas vai cietums, un darbojošās personas bija Marks, viņa tēvs un māte. Var sacīt, ka visa darba gaitā Raidpere ir meklējis savu personisko identitāti, savu pasauli, gan caur sevi un saviem vecākiem, gan caur "trešo" pusi.
Daudzi no Raidperes darbiem atgādina pašportretus, bet tie visi ir, pirmkārt, netiešas norādes. Neviens no viņa darbiem nav narcisiska refleksija, bet sāpīga pašanalīze - tas attiecas gan uz 1997. gada fotosēriju "Io", rādot autoru pēckrīzes situācijā un dokumentējot viņa izmocīto ķermeni ar cigaretes iededzinātām zīmēm, gan uz 2003. gada fotosēriju "Labie zēni" un video "10 vīri", kur autors fotografē un filmē anonīmus tetovētus cietumniekus, kas viņam pozē. Darbā ar nosaukumu "Shifting Focus" (2005) mākslinieks pozē videokamerai kopā ar savu māti - abi apzinās kameras klātbūtni un, šķiet, spēlē atklātu sarunu starp māti un dēlu; aina izskatās mākslota, tomēr tā ir patiesa un reāla. Ainā pie virtuves galda mātes piedodošā, saprotošā mīlestība saduras ar dēla vainas apziņu un nožēlu, ko piedošana nespēj mīkstināt.
Realitāte un dokumentalitāte ir kategorijas, kas izslīd caur pirkstiem katram Raidperes mākslas analizētājam - viņa darbi šķiet balansējam uz robežas starp inscenējumu un dokumentalitāti, it kā rādot reālus notikumus, bet reizē runājot par kaut ko vispārīgāku. Raidpere savā darbā diskrēti, bet nežēlīgi atklāj cilvēka ķermeņa ievainojamības, izolācijas un atstumtības jautājumus, runā par seksualitāti, garīgo veselību un ģimenes attiecībām, dialogu par neiespējamo un izolācijas nežēlību. Šīs problēmas veido pieredzi, kāda daudziem droši vien nekad nav jāpiedzīvo. Tomēr ar atvērtu pieeju un piepūli šādu traģēdiju var izprast arī, esot "šaipus" robežas, tādējādi arī saprotot "normalitātes" esenci, kas rada šo izolāciju. Raidpere stāsta savus ļoti privātos stāstus; drīzāk tikai norāda uz savām personiskajām traģēdijām un identitātes mokām, un demonstrē skatītājam savas reālās, unikālās sāpes, padarot tās par "ikviena" ciešanām. Raidperes darbā skatītājs atpazīst savu, varbūt pavisam cita veida nemieru un ciešanas.
Raidperes darbi ir arī uztverti kā sāpīgs komentārs par šodienas dzīvi un sabiedrību; pamatu šādai pieejai var atrast, lai gan viņš nekādā ziņā nav apzināti "sociāls" mākslinieks. Viņa darbos sargātā geju identitāte vienkārši ir realitāte, tiešās pieredzes izejmateriāls, ko izmantot mākslas darbos, kas nav agresīvi vai politiski, bet tā vietā liek jums vienlaikus just un domāt. Tieši šis bezkompromisa godīgums ļauj Raidperes darbiem sasniegt tik lielu auditoriju, aizkustināt cilvēkus līdz sirds dziļumiem un novest izstāžu publiku līdz asarām. Humānisms un godīgums, ar kādu mākslinieks interpretē attiecības starp indivīdu un sabiedrību, bija izšķiroši arī, piešķirot Markam Raidperem Hansabankas ikgadējo Mākslas balvu.
Maria-Kristiina Soomere
No angļu valodas tulkojusi Stella Pelše