RĒGU TĒJNĪCA
Trīs mediēti lasīšanas vakari muzejā
Katra “Rēgu tējnīca” būs veltīta vienam tekstam, kuru pasākuma dalībnieki saņems un būs aicināti izlasīt pirms pasākuma. Vakaru ievadīs mediators – ar tēmu saistīts akadēmiķis –, piedāvājot ieskatu tekstā un ievadot kopīgo sarunu. Diskusijas laikā dalībniekiem būs iespēja apspriest lasīto un iegūt plašāku tēmas kontekstu. Papildus centrālajam darbam apmeklētājiem būs pieejams arī ieteicamās literatūras saraksts, kurā būs iekļauti virstēmai atbilstoši akadēmiskie avoti, sniedzot iespēju papildināt zināšanas pirms vai pēc pasākuma.
Dalībai tējnīcās specifiskas priekšzināšanas par apspriestajām tēmām nav nepieciešamas – aicināts ikviens interesents.
Reģistrācijas anketa dalības pieteikšanai un tekstu saņemšanai šeit
26. marts plkst. 18.00
Lasīšanas vakars nr. 1: Gaļa kā pornogrāfija
Mediatore: Jana Kukaine
Literatūra: Kerola Adamsa eseja no krājuma “Gaļas seksuālā politika: feministu-veģetāriešu kritiskā teorija” (Carol J. Adams, The Sexual Politics of Meat: A Feminist–Vegetarian Critical Theory, 1990) un “Gaļas pornogrāfija” (2002).
Abi darbi tiek uzskatīti par feministiskās veģetārās kritikas pamatlicējiem, kuros aplūkotas tātad tēmas kā feminisms, medības, gaļas patēriņš, sociālā nevienlīdzība un pornogrāfija. Diskusija pievērsīsies tam, vai un kā Adamsas argumentus var piemērot mūsdienu kontekstam.
9. aprīlis plkst. 18.00
Lasīšanas vakars nr. 2: Dekoloniālisms un literatūra kara laikā
Mediatore: Ieva Astahovska
Literatūra: Viktorija Ameļina “Skatoties uz sievietēm, kas skatās uz karu” (Victoria Amelina, Looking at Women Looking at War: A War and Justice Diary, 2025).
Karš, politiskie satricinājumi, krīzes un katastrofas, ko šodien piedzīvojam, liek par tiem ne tikai domāt, bet pretoties, rīkoties un iesaistīties, lai atbrīvotos no varas, kas ir to pamatā. Šī pozīcija saistāma ar dekoloniālisma ceļu, un pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kas turpinās jau piekto gadu, to kā nepieciešamo pretošanās stratēģiju īpaši uzsvēruši ukraiņu rakstnieki, mākslinieki un pētnieki.
Šī grāmata tika pabeigta un izdota pēc tās autores nāves. V. Ameļina 2023. gada jūnijā tika ievainota Krievijas raķešu uzbrukumā Kramatorskā Austrumukrainā un no gūtajiem ievainojumiem mira. Kara laikā no bērnu literatūras autores viņa kļuva par brīvprātīgo humanitārajā centrā, kā arī strādāja cilvēktiesību organizācijā, kas dokumentē Krievijas karaspēka pastrādātos noziegumus. Grāmatā apkopoti autores diensgrāmatas ieraksti, intervijas, kara reportāžas un dzeja, kas dokumentē kara stāstus caur sieviešu liecībām, kuras tāpat kā V.Ameļina, uzņēmās milzīgu risku, darbojoties kā brīvprātīgās. Šī grāmata atklāj gan Ukrainas iebrukuma portretu, gan pārdefinē literatūras lomu kara laikā.
16. aprīlis plkst. 17.00
Lasīšanas vakars nr. 3: No postkoloniālā uz dekoloniālo
Mediatore: Ieva Astahovska
Literatūra: “Mēs, kas esam mainījušies” (We who have changed)
Šajā eseju krājumā vadošie ukraiņu kultūras veidotāji raksta par savu dzīvi un pieredzi, un dokumentē pārmaiņas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un kā tas radikāli mainījis ukraiņu identitāti, uzskatus, domas, idejas un vērtības. Ir jāmeklē jauni vārdi, formas un modeļi, kas ļautu dekolonizēt domāšanu, uzsver krājuma autori.
TŪRES IZSTĀDĒ
Izstādes kuratores Solvitas Kreses un Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja pētnieces Ievas Salnas vadītas pastaigas izstādē:
26. marts plkst. 17.00
9. aprīlis plkst. 17.00
19. aprīlis plkst. 14.00
PERFORMANCES
Izstādes finisāža
19. aprīlis plkst. 15.00
Jana Kukaine un Anne Sauka
“Kura sēne tu esi?”
Lekcijā-interaktīvajā darbnīcā ''Kura sēne tu esi?'' lektores pievēršas “pavērsienam uz sēnēm” mūsdienu sociālo un humanitāro zinātņu kontekstā, kā arī iepazīstina ar četriem sēņu filozofijas piemēriem. Vienlaikus lektores aicina auditoriju aizpildīt testu, kas ļauj noteikt savu sēnes tipu. Testa izstrādē izmantota spekulatīvās fabulācijas metode, kas balstās mūsdienu feminisma, posthumānisma un vides humanitāro zinātņu atziņās.
19. aprīlis plkst. 16.00
Anna Maskava
“Vai atceries, kad tev pirmo reizi bija auksti?”
Izstādes noslēgumā tiks īstenota Annas Maskavas performance, kas skatītājus iesaistīs kolektīvā procesā, kurā savstarpējā sadarbība tiek piedāvāta kā dekoloniāla prakse. Šajā performancē cilvēka ķermenis tiks aktualizēts kā atmiņas nesējs, kas uzkrāj, pārnes un transformē pieredzi, kura nav reducējama uz individuālo, bet atklājas kā ekoloģiska un kolektīva.
MVM IZGLĪTĪBAS PROGRAMMA
12.aprīlis plkst. 13.00
Nodarbība pieaugušajiem “Nākotnes ķermenis”
Mūsdienās tehnoloģijas vairs nav tikai rīks mūsu rokās – tās ir ienākušas visos mūsu dzīves procesos, kļūstot par daļu no paša ķermeņa. Līdz ar fantastiskiem un inovatīviem risinājumiem iezīmējas arī tumšāki, ētikas robežas pārbaudoši nākotnes scenāriji. Lai tos izzinātu, aicinām jauniešus un pieaugušos uz radošo darbnīcu "Nākotnes ķermenis". Iejūtoties kuratora lomā, nodarbības dalībniekiem būs iespēja veidot pašiem savu mini izstādi par cilvēka ķermeņa evolūciju tehnoloģiju, sabiedrības un vides pārmaiņu ietekmē. Kopīgi analizēsim transhumānismu, kā arī meklēsim iedvesmu kiberpanka un solārpanka kustībās. Darba procesā izmantosim reālus muzeja krājuma priekšmetus – vēsturiskus instrumentus, protēzes, mulāžas un mākslas darbu kopijas.
Muzeja ieejas biļetes pieejamas tikai platformā "Mobilly".