Aleksejs Muraško
Decembrī Rīgā un ārpus tās turpinām māksliniecisko pētījumu, sarunu, ceļojumu un pieredžu ciklu “Pārmaiņu ekosistēmas”. Notikumus šī cikla turpinājumā veido mākslinieki sadarbībā ar pētniekiem: Vika Eksta, Rasa un Raitis Šmiti, Vladislavs Bezrukovs, Inga Erdmane, Anita Zariņa un Ivo Vinogradovs. Kuratore: Ieva Astahovska.
Šī notikumu cikla uzmanības centrā ir sociālās, politiskās un ekoloģiskās pārmaiņas, attiecības starp cilvēku, vidi, dabu un kultūru, atgādinot, ka mēs esam daļa no daudz plašākas ekosistēmas, kurā pastāvīgi norit enerģijas un informācijas aprite, kas turpina mainīties un liek domāt par jaunām ekosistēmām, kas cilvēku ietekmes dēļ būtiski atšķiras no tām, kādas bijušas vēsturiski.
Pārmaiņas, šķiet, ir raksturīgākā iezīme postsociālisma vidē, un tās turpinām piedzīvot arvien straujākos tempos. Jau kopš 90. gadiem daļēji to iemesls bijis nesenās pagātnes mantojums—dzīve starp “pēc” un “ne-līdz-galam” notikušu sistēmu maiņu. Taču, lai gan no šīs pagātnes mēs arvien vairāk attālināmies, nebeidzamo sociālo un politisko satricinājumu apstākļi, ekoloģiskā un nu arī pandēmijas krīze, kurā dzīvojam, liek pieņemt un pielāgoties pārmaiņām kā dabiskam tagadnes un arī nākotnes procesam—līdzīgi kā sugu attīstībā, kas nemitīgi piedzīvo transformācijas un vienlaikus tiecas tām pretoties.
Pagātnes mantojums, vietas nozīme un pieredze, identitātes un piederības jautājumi, atmiņa, vēsturiski nozīmīgu un ikdienišķu norišu savīšanās—tie ir tikai daži aspekti, kam pievēršas šī cikla notikumi. Mākslinieki starpdisciplinārās sadarbībās ar zinātniekiem, vides pētniekiem, ģeogrāfiem, biologiem, arī mūziķiem, tūrisma un tehnoloģiju speciālistiem tajos tiecas izzināt pārmaiņu sarežģīto un nereti paradoksālo dabu mūsu reģionā, domājot par tiem caur kritiskām vides un ekoloģijas perspektīvām, un izvēloties gan politiskas, gan poētiskas attieksmes.
Kā simptomātiskas sociālās un politiskās pārmaiņas atspoguļojas gan dabas, gan pilsētvidē? Kā tās sabalsojas ar pagātnes procesiem? Un vai atskats pagātnē var ko komentēt par šodienas politisko un ekoloģisko krīzi—un arī centieniem to risināt? Kā iztēle iesaistās šo pārmaiņu kartēšanā?
Šī gada oktobrī notika cikla pirmā daļa – Haralda Matuļa un Lienes Lāces “Ceļojums uz Černovciem” un Lindas Boļšakovas multisensoriālas pieredzes performance “Dzīvā atmiņa”. Cikla turpinājumā decembrī aicinām uz Vikas Ekstas veidoto notikumu “Purva ļaudis”, Rasas un Raita Šmitu “Virtuālajām vakariņām ar zinātniekiem” un Ingas Erdmanes, Anitas Zariņas un Ivo Vinogradova sarunu “Ja es nekustos, zeme kļūst plakanāka”.
Notikumu programma
>> 3. decembrī, plkst. 11.00
Vika Eksta, “Purva ļaudis”
Norises vieta: Grāveri, Krāslavas novads
Vika Eksta kā iemeslu sarunai ar Grāveru iedzīvotājiem aicina viņus uz 2004. gadā tapušās dokumentālās filmas “Seda. Purva ļaudis” (režisors Kaspars Goba) seansu. Filmā attēlotā etniski dažādās sabiedrības dzīve Sedā 2000. gadu sākumā sabalsojas ar ikdienu Grāveros šodien, jo arī šajā ciematā tālu no galvaspilsētas dzīvojošie cilvēki ir iemācījušies paļauties tikai uz pašu spēkiem. Pēc filmas seansa skatītāji mudināti sarunā ar mākslinieci dalīties pieredzē par to, kā viņi dzīvo un jūtas šodien. Kādas ir būtiskākās pārmaiņas pēdējās desmitgadēs Grāveros? Kā viņi sadzīvo vai cīnās ar izmaiņām apkārtējā dabā? Vai un kā viņi viens otram palīdz ar to tikt galā?
Pasākums notiek sadarbībā ar Grāveru tautas namu.
>> 10. decembrī, plkst. 17.00–19.00
Rasa un Raitis Šmiti, “Virtuālās vakariņas ar zinātniekiem”
Norises vieta: RIXC galerija, Lenču iela 2, Rīga, un tiešsaistē
Programmā:
17.00–18.00 – projekta “Deep Sensing. Postpadomju militāro industriju ekoloģijas” ideju multimediāla prezentācija un sarunas klātienē RIXC galerijā.
18.00–19.00 – saruna tiešsaistē ar Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra zinātnieku Vladislavu Bezrukovu par aktuālajiem zinātnes projektiem Irbenes radio teleskopā, par melnajiem caurumiem, militārajām tehnoloģijām un signālu pārraidēm.
Noklausies mākslinieku veidoto ielūgumu:
2001. gadā Irbenes radioteleskopā norisinājās leģendārs radio astronomijas un skaņu mākslas simpozijs “RT-32. Akustiskās telpas laboratorija”. Toreiz bija pagājuši vien daži gadi kopš sabiedrība bija uzzinājusi par šī slepenā objekta eksistēšanu, kuru pēc Padomju Savienības sabrukšanas un tās militāro spēku izvešanas no Latvijas pārņēma zinātnieki. Pēc divdesmit gadiem atgriežoties Irbenes radioteleskopā, kur mūsdienās notiek zinātniski pētījumi par dziļo kosmosu un kas ir pieejams arī tūristiem, Rasa un Raitis Šmiti ir aizsākuši mākslas pētījuma projektu, kura centrā ir sociālekoloģiski jautājumi. Kā ir mainījusies un kāda ir šī izolētā objekta un padomju slepenās militārās industrijas mantojuma loma mūsdienu sabiedrībā, kad viena no svarīgākajām aktualitātēm ir klimata izmaiņu un pandēmijas mestie izaicinājumi? Savā jaunajā darbā mākslinieki izmanto jaunas sensorās uztveršanas tehnoloģijas, imersīvos medijus un estētiskās prakses.
10. decembrī mākslinieki aicina uz “Virtuālajām vakariņām ar zinātniekiem” – šī mākslas pētījuma multimediālu prezentāciju, sarunām klātienē un tiešsaistē ar projektā iesaistītajiem zinātniekiem. Klātienes dalībniekiem “Virtuālajās vakariņās” piedāvāsim vīnu un uzkodas.
Klātienes dalībnieku skaits ir ierobežots. Lūdzam pietiekties, aizpildot anketu:
https://forms.gle/MihPm54edD7HYfTh6
Tiešsaistes dalībniekus aicinām pievienoties zoom plaftormā vai arī sekot sarunām Facebook tiešraidē.
Zoom saite:
https://us06web.zoom.us/j/89222079830?pwd=TEtkZlBOV2taSW11LzNwR2VyTGxPZz09
Meeting ID: 892 2207 9830. Passcode: 081165
Facebook tiešraide:
https://www.facebook.com/LMC.LV
>> decembrī (laiks tiks precizēts)
Inga Erdmane, Anita Zariņa, Ivo Vinogradovs, “Ja es nekustos, zeme kļūst plakanāka”
Babītes un Papes ezera, Engures ezera un citu piejūras ezeru pļavas, Spilves pļavas Rīgā un vēl daudzas citas pierīgas pārmitrās vietas ir “jūrai atkarotas teritorijas”, kā tās dēvēja padomju laika periodikā. Daļa šo mitrzemju atrodas zem jūras līmeņa. Latvijā kopā ir apmēram 50 tūkstoši hektāru šādu mākslīgi iegūtu teritoriju. Purvu un pārmitro pļavu nosusināšana lauksaimniecības vajadzībām sākās jau pirmās Latvijas Republikas laikā un ar grandioziem panākumiem triumfēja padomju gados, taču tagad tās, savu lauksaimniecības funkciju zaudējušas, ir teju nodotas aizmirstībai. Kā tas ietekmē Baltijas jūru un tās ekosistēmu, uzzināsiet mākslinieces Ingas Erdmanes un ģeogrāfu Anitas Zariņas un Ivo Vinogradova sarunā.
Detalizēta informācija sekos.
Notikumu cikls tiek rīkots, ievērojot aktuālos Covid-19 drošības noteikumus un valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas ierobežojumus. Pasākumus iespējams apmeklēt, uzrādot derīgu sertifikātu, kas apliecina pabeigtu vakcinācijas kursu vai pārslimošanas faktu (www.covid19sertifikats.lv), kā arī personu apliecinošu dokumentu (pasi, ID). Aicinām sekot līdzi aktuālajai situācijai un izmaiņām noteikumos par Covid 19 vīrusa izplatības ierobežošanu. Dalība pasākumos ir bezmaksas.
Pieejamība
Cikla “Pārmaiņu ekosistēmas” notikumi ir pieejami arī cilvēkiem ar dažāda veida traucējumiem. Detalizētāku informāciju par katra notikuma pieejamību iespējams uzzināt pie to aprakstiem LLMC mājas lapā. Pasākuma apmeklējumu ar asistentu—mākslas mediatoru—lūdzam pieteikt iepriekš, sazinoties ar Māru Žeikari, zvanot 29586893 vai rakstot uz e-pasta adresi mara@lcca.lv
Notikumu cikls “Pārmaiņu ekosistēmas” norit Latvijas Laikmetīgās mākslas centra veidotā projekta “Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā” ietvaros, kas pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem un to atbalsotajām vēsturiskajām pārmaiņām mūsu reģionā caur aktuālās ekoloģiskās krīzes, vides jautājumu un nacionālisma prizmu.
Projektu atbalsta VKKF mērķporogramma “KultūrELPA”.