...
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

Aicinām uz Valtera Benjamina „Maskavas dienasgrāmata” tulkojuma latviešu valodā atklāšanu
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs Alberta ielā 13
12.12.18

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs trešdien, 12. decembrī plkst. 18.30 Alberta ielā 13 aicina uz vācu filozofa, esejista un literatūrkritiķa Valtera Benjamina grāmatas „Maskavas dienasgrāmata” tulkojuma latviešu valodā atklāšanu. Pasākumu ievadīs filozofa Jāņa Taurena priekšlasījums “Durch die hohle Gasse, glaube ich, muß er kommen jeb Neapoles-Berlīnes-Rīgas-Maskavas pasāžas”.

Valteram Benjaminam (1892 - 1940) piemita unikāls talants uztvert laika un telpas gaisotni, tādēļ „Maskavas dienasgrāmata” ir fascinējošs liecinieks kultūras un ideoloģiskajai gaisotnei 20.gs. sākumā Maskavā. Dienasgrāmata atklāj Benjamina iespaidus un pārdomas ceļojuma laikā uz Maskavu (1926-1927), kurā viņš devās romantiskas pieķeršanās vadīts teātra režisorei Annai (Asjai) Lācis (1891-1979). Benjamins režisori pirmo reizi satika 1924. gadā Kapri salā Itālijā un līdz pat Benjamina nāvei viņa ir viena no nozīmīgākajam figūrām viņa dzīvē. Benjamina tuvs draugs Geršoms Šolers (1897- 1982), kurš arī pēc viņa nāves sakopojis un pirmais izdeva „Maskavas dienasgrāmatu”, atzīst - šis dokuments ir Benjamina romantisko jūtu vienlaikus nežēlīgs un patiess liecinieks.

Grāmatas atklāšanu ievadīs Jāņa Taurena priekšlasījums, par ko pats saka šādi: “Kā ir “mandeles” itāļu valodā? Un kā “ubags” – krievu? Bet kā glaube ich skan latviski – vai “mani pārņem izbīlis, es pats sev jau liekos nenovaldāms, niecīgs un pazudināts”? Kapri sala pie Neapoles, kur kādā bodītē iepazīstas Asja un Valters (šī tikšanās aprakstīta trijās valodās un nevienu no tām itāļu veikalnieks nesaprastu), ubagi kā vienīgā drošā pilsētas struktūra (urbānistika vēl arvien līdz tam nav izaugusi!) un precīzs Roberta Valzera prozas stila tvērums – tās ir pasāžas cauri laikam, vietām un valodām, un viens to nogabals ir “Maskavas dienasgrāmata”.”

Grāmatu no vācu valodas tulkojis Igors Šuvajevs, viņš ir arī izdevuma pēcvārda autors. Izdevuma redaktore ir Inta Rozenvalde.

„Maskavas dienasgrāmata” izdota Latvijas Laikmetīgās mākslas centra „Tulkojumu sērijā”, kas aizsākta 2005. gadā, lai pasaulē nozīmīgi sacerējumi būtu pieejami arī latviešu valodā.

Līdz šim „Tulkojumu sērijā” izdots: Valters Benjamins “Iluminācijas”, Volfgangs Velšs „Estētikas robežceļi”, Rolāns Barts “Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju”, Moriss Merlo– Pontī “Acs un gars”, Žans Fransuā Liotārs “Postmodernais stāvoklis. Pārskats par zināšanām”, Sūzena Sontāga “Par fotogrāfiju”, Teodors Adorno un Mihails Horkheimers „Apgaismības dialektika”, Nikolā Burjo „Attiecību estētika”, Boriss Grois „Komunisma Pēcvārds” un „Mākslas spēks”, Mišels Fuko „Šī nav pīpe”, Gijs Debors “Izrādes sabiedrība”.

2019. gadā plānots laist klajā arī Žaka Ransjē “Attēlu likteni”, Džordžio Agambena eseju krājumu “Kas ir laikmetīgs” un Krisas Krausas romānu “Es mīlu Diku”.

Grāmatas pieejamas Latvijas Laikmetīga mākslas centra interneta veikalā www.lcca.lv, birojā Alberta ielā 13, 7. st., ka arī grāmatnīcās Latvijā.

Valtera Benjamina grāmata “Maskavas dienasgrāmata” izdota ar Valsts Kulturkapitāla fonda un Gētes institūta Rīgā atbalstu.