en
  • Vizuālā identitāte: Rana Karan un Cécile Kobel.

Izziņots 13. starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit

Vai tumšajos laikos
būs dziesmu dziedāšana?
Jā, būs dziesmu dziedāšana.
Par tumšajiem laikiem.
Bertolts Brehts, Svendborgas dzejoļi, 1939


Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) izziņo 13. ikgadējo laikmetīgās mākslas festivālu Survival Kit, kas no šī gada 2. septembra līdz 16. oktobrim notiks Rīgā. Šogad festivāls iemājos agrākajā UNIBANKAs ēkā Doma laukumā, Pils ielā 23, kopīgi iepazīstot tik bieži redzētās ēkas zāles un labirintus. Survival Kit 13 festivālu kopā ar LLMC šogad veidos starptautiska komanda – kuratore iLiana Fokianaki un vairāk kā 30 mākslinieku no visas pasaules, aptverot gan Āfriku, gan Āziju, gan Ameriku un Eiropu.


Survival Kit gaidāmās sezonas ieceri izstrādājusi kuratore iLiana Fokianaki, atspēriena punktu rodot kultūras nospiedumā, kuru atstājusi Krievijas īstenotā Latvijas okupācija. Izstādes nosaukums ir Putniņu vajag noķert, un tas aizgūts, iedvesmojoties no tāda paša nosaukuma dzejoļa, kuru sarakstījis Ojārs Vācietis. Viņš Latvijā ir pazīstams un iemīļots ne tikai sava literārā talanta dēļ, bet arī tāpēc, ka drosmīgi apsprieda sava laika politisko stāvokli. Savā darbā viņš pievērsās padomju režīma īstenotajai apspiešanai, taču no dzimtās Latvijas runāja arī par globālām sociālajām problēmām. Dzejolis sarakstīts Brežņeva valdības laikā, 70. gadu nogalē, kas sakrita ar Padomju Savienības vēlīno posmu, un tas brīdina, ka ir bīstami ļaut mazajam putniņam dziedāt, dēt olas un dzīvot dzīvi. Tā ir ironiska alegorija, kas iestājas par vārda brīvību un pret autoritārismu un apspiešanu. Šodienas globālajā realitātē, kad galēji labējais nacionālisms un autoritārisms apdraud vārda brīvību un pašnoteikšanās tiesības, dzejolis ir ieguvis akūtu, pašreizējā brīdī svarīgu skanējumu. Izstāde, kas sākotnēji izplānota 2021. gada oktobrī, nu ieguvusi jaunu svaru saistībā ar brutālo karu, kuru, Fokianaki vārdiem, Putina režīma “narcistiski autoritārais valstisms [statism]” izvērsis pret Ukrainas tautu.


Vadoties pēc “Putniņu vajag noķert” tematikas, kuratore un viņas komanda šogad kā Survival Kit norises vietu izvēlējušies Rīgas vēsturisko centru, kur notika Dziesmotās revolūcijas gājieni un demonstrācijas. Šī nevardarbīgā sacelšanās ilga četrus gadus, no 1987. līdz 1991. gadam, un rezultējās ar Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – izstāšanos no Padomju Savienības un neatkarības atjaunošanu, kā arī iezīmēja Aukstā kara beigas. Latvija ir pazīstama ar daudziem simtiem dainu, proti, tradicionālu tautas dziesmu, kuras caurauž izstādi un kalpo par tās iedvesmu.
Putniņu vajag noķert koncentrējas uz skaņas, mūzikas, balss, skaniskā un paustā lomu viscaur cilvēces vēsturē un tajā, kā definēti, iezīmēti, konturēti un raksturoti vēsturiski emancipācijas momenti: rīcība, darbojoties pret apspiešanu un autoritārismu, skaņas saistība ar vārda brīvību, balss un skaniskā loma pretošanās kustībās, revolūcijā un pašnoteikšanās centienos. Izstādītajos darbos apspriesta, iztirzāta un ņemta vērā mākslas loma vēsturiskos un laikmetīgos pašnoteikšanās un pretošanās modos, traktējot mūziku un skanisko kā nevardarbīga protesta, deklaratīvu žestu un kolektīvas performativitātes veidus.


Šajos pētījumos notiek mēģinājums tiešāk pievērsties globālās pandēmijas sekām. Tās laikā izmainījās mūsu skaniskās ainavas. Skaņas loma kļuva pamanāmāka, jo pasaules ritma palēnināšanos pavadīja neierasts, stindzinošs klusums. Tāpat kļuva skaidrs, ka pat veselības aprūpes krīzes laikā nav iespējams noklusināt netaisnību, kā to pierādīja globālā Black Lives Matter kustība, kuras dalībnieki piepildīja ielas, ausis un prātus ar saukļiem par brīvību, vienlīdzību un sociālo taisnīgumu, kā arī spēkus atjaunojusī dabas aizsardzības kustība, kas lika mums ieklausīties tajā, kas dzirdams ārpus cilvēkcentrēta pasaules redzējuma robežām, kā arī nesenie gājieni vispasaules pretkara demonstrācijās, kur tika izrādīta solidaritāte ar Ukrainas tautu.


Izstādes kuratore iLiana Fokianaki savu reputāciju nostiprinājusi ar grupu un personālizstādēm, kā arī pētniecības projektiem, kas notikuši institūcijās visā pasaulē. Kopš 2013. gada strādā kā pašas dibinātā State of Concept Athens vadītāja. Izmainījusi Atēnu mākslas vidi, uz Grieķijas galvaspilsētu atvedot tādu mākslinieku kā Basima Magdija, Loras Pruvo, Sanjas Ivekovičas, Kriminālistikas arhitektūra (Forensic Architecture), Kadera Atija, Metahaven un Kapvani Kivangu izstādes. Viņa bijusi izstāžu kuratore starptautiskās institūcijās, piemēram, e-flux New York, La Colonie, KADIST Paris, Kunstinstituut Melly Rotterdam un Ļubļanas Laikmetīgās mākslas muzejā, kā arī bijusi atbildīgā par publisko programmu Vera List Center for Art and Politics un Het Nieuwe Instituut a.o. Pašlaik ir līdzkuratore grupas izstādē Karalienes Sofijas muzejā, Madridē, un strādā pie grupas izstādes veidošanas Framer Framed Amsterdam, abi projekti nāks klajā 2023. gadā. Fokianaki ir pasniedzēja Dānijas Mākslas institūtā un ir strādājusi par pasniedzēju dažādās akadēmijās, neatkarīgās telpās, muzejos un fondos visā pasaulē. Viņas publikācijas regulāri parādās dažādos žurnālos, piemēram, e-flux un Frieze, strādājusi arī vairākos medijos. 2023. gadā tiks publicēta viņas grāmata Gossips: WomXn Gather.


Izstādes mākslinieki: Kriminālistikas arhitektūra (Forensic Architecture), Andrjus Arutjunjans, Semijs Baloži, Rufina Bazlova, Kendisa Breica, Juris Boiko un Hardijs Lediņš, Vera Hodzoglu, Saņa Ivekoviča, Kapvani Kivanga, Hrisanti Kumjanaki, Rožavas Filmu kopiena (Rojava Film Commune), Ansis Epners, Kristaps Epners, Dora Garsia, Almagula Menlibajeva, Marina Napruškina, Ahmets Ejits, Antonis Pits, Sūzana Filipsa, Lora Pruvo, Tabita Rezēra, Mikola Ridnijs, Krišs Salmanis, Erika Skurti, Indre Šerpītīte, Sabīne Šnē, Marjama Tafakorija, Vu Cans, Raeds Jasins, Valdis Villerušs, Antons Vidokle.


Festivāls notiek ar VKKF, Rīgas Domes, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, LATIO, NEON, Mondriāna fonda, Gētes Institūta, Adenauera fonda, Arctic Paper un ASV vēstniecības Latvijā atbalstu. 
Lasīt vairāk