Foto: Mersedese Margoit
23. aprīlī plkst. 18.00 Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) arhīvā un bibliotēkā – Alberta ielā 13 7. stāvā – noritēs sarunu darbnīca “Laikmetīgās arhīvu prakses”, kas pievērsīsies gan formālu, gan neformālu arhīvu lomai kultūras atmiņas un māksliniecisko naratīvu veidošanā Baltijā un Austrumeiropā – reģionā, ko raksturo koloniālie nospiedumi, ģeopolitiskā nestabilitāte un nepārtrauktas pārmaiņas.
Notikums turpina LLMC rīkoto starpdisciplināro norišu ciklu “Drošības zonas un mainīgas laika līnijas”, kas pievēršas trauslajām attiecībām starp mākslas institūciju arhīviem un kolekcijām, kolektīvajai atmiņai un mainīgajai politiskajai situācijai Baltijas reģionā. Projekta kuratore – Andra Silapētere.
Cikla aktivitāšu centrā ir trīs sarunu darbnīcas ar dalībniekiem no Baltijas valstīm, Čehijas un Polijas, ko papildina mākslinieku Luīzes Rukšānes, Rūdolfa Štamera un Sabīnes Šnē intervences LLMC arhīvā un bibliotēkā. Katra nākamā mākslinieka intervence papildinās iepriekšējo un darba kopums būs skatāms līdz 2026. gada 30. septembrim. Izstāde atvērta no trešdienas līdz piektdienai, 12.00–18.00. Apmeklējums ir bez maksas.
Sarunā “Laikmetīgās arhīvu prakses” tiks apspriests, kā arhīvi var palīdzēt apstrīdēt mantotās varas struktūras un aktualizēt dekoloniālus naratīvus, kā arī kā to atšķirīgās formas var palīdzēt mums iztēloties reģiona mākslas un kultūras nākotni. Tāpat tiks diskutēts, kā arhīvi var kalpot par rīkiem, lai nenoteiktības apstākļos veicinātu kritisku refleksiju, saglabātu atmiņu un meklētu jaunas sadarbības formas. Noslēgumā tiks pārdomāti izaicinājumi un iespējas, kā pielāgot arhīvus mūsdienu kontekstam, tostarp valodai, tās lietojumam, kā arī digitālo un fizisko formātu lomai
Piedalās: Eglė Juocevičiūtė (LT) – mākslas vēsturniece, kritiķe un Lietuvas Nacionālās mākslas galerijas Viļņā kuratore un tiešsaistes laikmetīgās mākslas izdevuma MOST galvenās redaktores – Ewa Borysiewicz (PL), Vera Zalutskaya (PL), Katie Zazenski (PL). Sarunu moderēs LLMC kuratore Andra Silapētere.
Darba valoda – angļu.
Projekta konteksts
Norišu cikla “Drošības zonas un mainīgas laika līnijas” centrā ir Latvijas Laikmetīgā mākslas centra arhīvs, kura vēsture aizsākas 1993. gadā, kad darbu sāka Sorosa Mūsdienu mākslas centrs – Rīga (SMMC-Rīga). Viens no tā darbības uzdevumiem bija vākt un izplatīt informāciju par laikmetīgo mākslu Latvijā. Pēc SMMC-Rīga darbības pārtraukšanas 1999. gadā tā funkcijas pārņēma LLMC, būtiski papildinot, pārskatot un paplašinot uzkrāto informāciju. Šodien tas ir viens no svarīgākajiem arhīviem, kas atsedz laikmetīgās mākslas procesus Latvijā, sākot no 1960. gadiem.
Pēdējā desmitgadē LLMC galvenā uzmanība ir bijusi vērsta uz arhīva kontekstualizāciju, pētot tādas tēmas kā dzimte, minoritātes, individuālā un kultūras atmiņa, kā arī vides jautājumi. Viens no veidiem, kā pārskatīt pagātni, ir izmantot laikmetīgās mākslas stratēģijas un iesaistīt pētniekus un māksliniekus no Baltijas reģiona un bijušajām sociālistiskā bloka valstīm. Tomēr savu svarīgumu šajos procesos nezaudē jautājums par ilgtspējīgas un kritiskas analīzes iespējām. Tādēļ “Drošības zonas un mainīgas laika līnijas” iedziļinās tajā, kā atšķirīgas un alternatīvas pētnieciskās, radošās un institucionālās prakses var mainīt mūsu domāšanu par zināšanu veidošanu kultūrā un mākslā un kā šie procesi tiek aktualizēti.
Par dalībniekiem un prezentācijām
Eglė Juocevičiūtė kā kuratore Lietuvas Nacionālās mākslas galerijas Informācijas centrā, kas ir Sorosa Mūsdienu mākslas centra Viļņā arhīva mantiniece, runās par to gan kā par laika kapsulu, gan kā par resursu pētniecībai šodien. Svarīga šī arhīva daļa ir tā dēvētās mākslinieku monogrāfijas, kas ietver pārskatu par mākslinieku daiļradi, preses materiālus, melnbaltas fotogrāfijas, krāsainus diapozitīvus un īsus aprakstus par mapēm atlasītajiem mākslas darbiem.
Šīs mapes bija un dažos gadījumos joprojām ir nenovērtējams resurss gan vietējiem, gan ārvalstu pētniekiem un kuratoriem. Agrākās, kas tika saskopoitas periodā no 1993. līdz 1996. gadam, tika veltītas māksliniekiem un mākslas darbiem, kuri padomju laikos bija tika marginalizēti. Šajā laikā tapušie teksti ir spilgti piemēri diskursīviem eksperimentiem strauji mainīgā vērtību sistēmā.
Eglė Juocevičiūtė ir mākslas vēsturniece, mākslas kritiķe un kuratore Viļņas Nacionālajā mākslas galerijā. Savās izstādēs viņa pēta vizuālās un konceptuālās pēctecības dažādās mākslas jomās pēdējo 100 gadu Lietuvas mākslas kontekstā. Viņas akadēmiskie pētījumi ir vērsti uz semantiskajām transformācijām vizuālās mākslas diskursā.
Ewa Borysiewicz, Vera Zalutskaya, Katie Zazenski
Tiešsaistes žurnāla "MOST" līdzredaktores runās par platformu raksturojošo ētiku un praksi, kā arī apsvērs izdevuma kā neformālu arhīvu, ko veido Centrālās un Austrumeiropas reģiona naratīvi – imperiālās ietekmes, šī brīža ģeopolitisko un daudzos gadījumos arī institucionālo nestabilitāti.
Diskusijas dalībnieces pievērsīsies redaktora pieejai angļu valodai kā situatīvai un pielāgojamai valodai, kā arī žurnālam "MOST" kā telpai, kurā tiek izcelta solidaritātes prakse un neatkarīgas iniciatīvas, kas nav orientētas uz tirgu. Viņu prezentācijā tiks apsvērts arī tas, kā nestabilitātes un pārejas apstākļi var iedvesmot jaunus sadarbības un solidaritātes veidus.
MOST ir neatkarīgs tiešsaistes žurnāls angļu valodā, kas veltīts laikmetīgajai mākslai un kultūrai Centrālajā un Austrumeiropā. Tas seko mākslinieciskajām praksēm, kartē reģionālās identitātes un izceļ nepietiekami pārstāvētās balsis, fokusejoties uz reģionālo un starptautisko auditoriju. 2023. gadā Vera Zalutskaya, Ewa Borysiewicz un Katie Zazenski dibinātais "MOST" darbojas kā nehierarhiska, ilgtspējīga platforma kritiskai kultūras diskusijai.
Izdevuma redaktores aicina iepazīties ar tekstiem, kas publicēti MOST:
Growing a Grassroots Ecosystem: FRINGE Warszawa by Ewa Borysiewicz
Resisting the Headwind – the OFF Biennale Turns Ten by Teodora Talhos
Easternfuturism as Temporal Resistance by Rebeka Erdelyi
“Samizdat: The Press Body of the Collective” by Maxim Poleacov
“‘Eastern Europe’ in Air Quotes” by Petrică Mogoș and Laura Naum
“DECOLONIAL SOLIDARITY” by Svitlana Matviyenko
Ewa Borysiewicz ir mākslas vēsturniece, rakstniece, kuratore un pētniece, kas dzīvo Varšavā. Viņas darbs ir vērsts uz apziņas teorijām, epistemoloģiju un zinātnes vēsturi, kā arī digitālās mākslas praksi, jo īpaši videospēļu estētikas un mehānikas izmantošanu laikmetīgajā mākslā. Viņa ir grāmatas “Kinetic Vertigo” autore, kurā pētītas bezkameras animācijas politiskās un emancipācijas dimensijas, izmantojot Julian Józef Antonisz darbus. Iepriekš viņa strādāja Ādama Mickeviča institūtā (2012–2019) un līdzdarbojās galerijas koplietošanas iniciatīvas “Friend of a Friend” (2018–2022). 2024. gadā viņai tika piešķirta kuratores rezidence, ko organizēja Igora Zabelas asociācija Ļubļanā. Viņas raksti publicēti “Flash Art”, “e-flux Criticism”, “Camera Austria”, “SPIKE”, “Texte zur Kunst”, “Art Basel Stories” un citos izdevumos. Viņa ir kurējusi izstādes Varšavas Nacionālajā galerijā “Zachęta”, Antverpenes M HKA un Krakovas Manggha muzejā. Viņa ir žurnāla “MOST Magazine” līdzdibinātāja un galvenā redaktore.
Vera Zalutskaya ir laikmetīgās mākslas kuratore, rakstniece, kultūras menedžere un redaktore. Viņas pētījumi koncentrējas uz to, kā dekoloniālā un postsociālistiskā domāšana var kartēt mainīgos reprezentācijas režīmus – pievēršoties identitātēm, redzamībai un attēlu operācijām, caur kurām tiek radīta un apspriesta subjektivitāte, piederība un rīcībspēja. Viņa ir žurnāla “MOST” un “Identity Crisis Network” līdzdibinātāja. Viņa ir “GESSEL” fonda prezidente Varšavas Nacionālajam muzejam un Zachęta – Nacionālajai mākslas galerijai. Kopš 2014. gada viņa ir kurējusi izstādes un projektus Baltkrievijā, Beļģijā, Dānijā, Polijā, Serbijā, Slovēnijā un Horvātijā, tostarp Varšavas Modernās mākslas muzejā (MSN), Zagrebas Laikmetīgās mākslas muzejā (MSU), Kopenhāgenas fotofestivālā, CPH:DOX un M HKA Antverpenē.
Katie Zazenski ir māksliniece, kuratore, rakstniece, redaktore un lektore, kuras darbība ir vērsta uz kultūras procesu un kopienas veidošanu neatkarīgās, mākslinieku vadītās kopienās. No 2018. līdz 2026. gadam viņa vadīja Varšavā bāzēto neatkarīgo mākslas telpu Stroboskop. No 2020. līdz 2024. gadam Zazenski bija žurnāla BLOK rakstniece un redaktore. 2022. gadā Zazenski iniciēja “FRINGE Warszawa” un pašlaik darbojas kā līdzdalībniece. 2024. gadā viņa līdzdibināja žurnālu “MOST”, kurā pašlaik darbojas kā galvenā redaktore. 2025. gadā viņa bija viena no “MUD LAB” dibinātājām. Zazenski ieguva tēlniecības maģistra grādu Kranbrukas Mākslas akadēmijā un divreiz ir bijusi Fulbraita stipendiāte Polijā, kur dzīvo kopš 2015. gada.
Rīko un atbalsta
Drošības zonas un mainīgas laika līnijas” organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. Projekta kuratore Andra Silapētere.
Projektu atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments un Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Mākslas akadēmija, kā arī Adam Mickiewicz Institute un Polish Ministry of Culture and National Heritage.
.png)