SIMURGA SIMPOZIJS
20. septembrī
Sarunas par politiku, reliģiju, kultūru un mākslu
14.00-15.30 Pēctecība un izvēle: Starp impērijas mantojumu un politisko nākotni
16.00-17.30 Pārejas posma parādības nacionālo valstu reliģijās pēc PSRS sabrukuma
18.00-19.30 Nacionālās kultūras postpadomju telpā: atdzimšana vai transformācija tehnoloģiju iespējota globālisma laikmetā
20.00-22.30 Centrālāzijas braucienu bilžu vakars ar stāstiem un mūziku
SIMPOZIJA AUDIO IERAKSTS KLAUSĀMS PLATFORMĀ MIXCLOUD ŠEIT
PLAŠĀK PAR SIMPOZIJA PROGRAMMU
Mītiskais putns Simurgs, atklājoties dažādu tautu mitoloģijās, vieno reģionus no Irānas līdz Ukrainai. Uzsverot Simurga femīno, mainīgo un krāšņo dabu, kuratoru apvienība Slavs and Tatars to pretstata vēsturisko Rietumeiropas koloniālo impēriju ģerboņu ērgļiem. Taču kā šīs tēmas rezonē Latvijas kontekstos?
Simurga simpozijs būs sarunu diena par politikas, kultūras un reliģijas tēmām postpadomju telpā. Tajā skaidrosim, kā Krievijas un Padomju impērijas ir vienojusi pakļautos un kādas attīstības trajektorijas novērojamas pēc PSRS sabrukuma Baltijā, Centrālajā un Austrumeiropā, Dienvidkaukāza un Centrālāzijas reģionos. Ielūkosimies arī senāku impēriju paliekošajā ietekmē.
Sarunās piedalīsies politikas, kultūru un reliģiju pētnieki un domātāji, kā arī klausīsimies Latvijas Laikmetīgās mākslas centra pārstāvju un mākslinieču vizuāli bagātos stāstus par pētniecības braucieniem uz Centrālāziju. Vakaru papildinās mūzika no minētajiem reģioniem.
Simpozijs top sadarbībā ar stratēğiskās komunikācijas pētnieci un kinorežisori Elīnu Langi-Ionatamishvili un kinoproducenti Madaru Melbergu.
Pēctecība un izvēle: Starp impērijas mantojumu un politisko nākotni
Apgaismības laikmets radīja liberālās demokrātijas iedīgļus, nostiprinot indivīda tiesības un brīvības. Gadsimtus vēlāk, mēs turpinām izdarīt izvēles par labu piemērotākajai pārvaldes sistēmai. Kopienās, kuras attīstījušās impēriju pakļautībā un saskaras ar neokoloniālismu, šīs izvēles ne vienmēr ir skaidras un mēdz būt arī sāpīgas. Impēriju mantojums ietekmē kopienu kolektīvo atmiņu, identitātes un atmiņas politikas. Vai varam runāt par patiesu post-koloniālu epistemoloģiju? Vai un kurā brīdī brīvības kļūst svarīgākas par drošību un ekonomisko labklājību? Kas bija un būs pamatā politiskai sistēmtransformācijai, vienā vai otrā virzienā?
Sarunā piedalās: pētniece un politiķe Marija Golubeva; komunikācijas pētnieks Mārtiņš Kaprāns; ģeopolitikas pētnieks Māris Andžāns. Moderē stratēğiskās komunikācijas pētniece un kinorežisore Elīna Lange-Ionatamišvili.
Pārejas posma parādības nacionālo valstu reliģijā un kultūrā pēc PSRS impērijas sabrukuma
Reliģisko kopienu atdzimšana pēc PSRS sabrukuma novērojama gan Latvijā, gan citās neatkarību atguvušajās valstīs. Pārmaiņu un nestabilitātes periodos reliģiskie jautājumi kļūst īpaši aktuāli, jo reliģija nereti kalpo kā identitātes un piederības kodols. Tā iemieso noteiktu vērtību sistēmu, kas strukturē individuālo un kolektīvo pasaules skatījumu. Starpreliģiju dialogs ir pastāvīga kultūras sastāvdaļa, un jautājums par to, vai kultūra ir nodalāma no reliģijas, liecina par šķietami neredzamo, taču visaptverošo reliģiskās dimensijas klātbūtni. Imperiālistiskā skatījuma analīze nav reducējama tikai uz ideoloģiskiem aspektiem; tieši šajā skatījumā iespējams izgaismot reliģiskās piederības nozīmi un tās ietekmi uz identitātes konstruēšanas procesiem.
Sarunā piedalās: šogad ordinētā mācītāja Arta Skuja, Latvijas islāma kultūras centra pārstāvis, muftijs Zufars Zainullins, kino students no Kazahstānas Adajs Khudaibergenovs (Aday Khudaibergenov), moderē kinoproducente, teoloģijas studente Madara Melberga.
Nacionālās kultūras postpadomju telpā: atdzimšana vai transformācija tehnoloģiju iespējota globālisma laikmetā
Nacionālo valstu aizsākumi meklējami 17. gadsimtā, kad Vestfālenes līgums noteica valstu suverenitāti un neiejaukšanās principu. Kopš tā laika ir piedzīvotas revolūcijas, kari un impēriju sabrukumi un atdzimšanas, nostiprinot nacionālas valstis kā vadošo politiskas identitātes formu.
Postkoloniālisma pētnieks Edvards Saīds grāmatā “Kultūra un imperiālisms” apgalvo, ka, iegūstot neatkarību no impērijas, jaunajās valstīs nacionālisms bieži attīstās kā reakcija uz iepriekš pieredzēto. Nacionālie naratīvi tiek veidoti, lai aizstātu koloniālos vēstījumus, taču tie var kļūt monolīti un pašcentrēti, rādot vienotu nacionālo stāstu un tādējādi izlīdzinot iekšējās atšķirības.
“Nacionālisms mēdz reproducēt imperiālās kultūras izslēgšanas stratēģijas,” raksta Saīds. Sarunā par nacionālo kultūru atdzimšanu pēc Padomju Savienības sabrukuma raudzīsim, kā virzījusies dažādu postpadomju valstu attīstība šajā jomā.
Vai nacionālas valstis spēs pastāvēt tehnoloģiju iespējota globālisma laikmetā? Ja neliberāli vai autoritāri režīmi ieņems vadošo lomu tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstībā, kā tas ietekmēs mūsu valstu un reģionu nākotni? Vai eirocentrisms ir pagātnes koncepts, un vai mēs spējam iedomāties pasauli bez tā? Un vai laikmetīgās kultūras tendences vieno dažādās kultūras vai novērojamas atšķirības? Sarunā piedalīsies kultūrpētnieki un dažādu tautību radošas personības, stāstot par savu personīgo pieredzi.
Piedalās: tehnoloģiju pētniece Nika Aleksejeva; dzejniece un atdzejotāja Aļesja Loseva; Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese; mediju vides eksperts Ingmārs Vekters; politoloģe, RSU Ķīnas Studiju centra vadītāja, Latvijas Ārpolitikas Institūta direktora vietniece Una Bērziņa-Čerenkova. Moderē: stratēģiskās komunikācijas pētniece, kinorežisore Elīna Lange-Ionatamišvili; kurators un Survival Kit 16 publiskās programmas veidotājs - Evarts Melnalksnis.
Centrālāzijas braucienu bilžu vakars ar stāstiem un mūziku
Latvija Laikmetīgā mākslas centra vadītāja Solvita Krese, Survival Kit direktore Austra Bērziņa, mākslinieces Kristīne Briede un Inga Erdmane ir īstenojušas vairākus izpētes un sadarbības braucienus uz Uzbekistānu, Kirgizstānu un Kazahstānu, iepazīstot to kultūras un mākslas ekosistēmu uz vietas. Simurga simpoziju noslēgs saviesīgs bilžu vakars un stāsti par piedzīvoto minētājās zemēs un Seimura Guseinova atlasīta mūzika no reģiona.
Stāsta un rāda Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese, festivāla Survival Kit direktore Austra Bērziņa, mākslinieces Kristīne Briede un Inga Erdmane. Vakara mūzikas kurators Seimurs Guseinovs