Gājiens uz Bolderāju
Fotodokumentācija, 1980
Bolderājas gājienu cikls aizsākās 1980. gada 30. novembra naktī, kad satikās trīs draugi – Hardijs Lediņš, Juris Boiko un Imants Žodžiks. Ikgadējie gājieni notika no 1980. līdz 1987. gadam, kā arī 2002. gadā, mainoties dalībnieku lokam, taču saglabājot īpašos gājiena nosacījumus. Šīs akcijas – rituāla priekšnoteikums ir sajust procesa aptuvenību, ceļā piedzīvojot gaismas nomaiņu ar tumsu, pilsētas nomaiņu ar laukiem un rūpniecisku rajonu, gada laiku nomaiņu, katru gadu gājienu rīkojot citā mēnesī un katru gājienu dokumentējot ar cita medija palīdzību. Šī gājiena fotogrāfijas ir uzņemtas ar Hardija fotoaparātu “Čaika”. Gaismas un tumsas nomaiņa – lecošās saules brīdis – fiksēts fotogrāfijā caur petrolejas lampu Lediņa rokās. Šī fotogrāfija tiek dāvināta draugiem kā jaungada apsveikums. Pēc šī gājiena Lediņa mājas studijā tiek ierakstīts albums “Bolderājas Stils” (©Seque; 1982), kura dziesmas tiek dziedātas Bolderājas gājienos.
Dalībnieki – Hardijs Lediņš, Juris Boiko, Imants Žodžiks
Foto un video animācija: Imants Žodžiks
Par māksliniekiem
Imants Žodžiks studējis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultātē. 70. gados Rīgas Jauno tehniķu stacijā (RJTS) apguvis fotogrāfiju. Kopš 1980. gada kopā ar kursabiedru Hardiju Lediņu (1955–2004) un scenogrāfu Leonardu Laganovski (1955) darbojies akciju mākslā – piedalījies ikgadējās akcijās “Gājiens uz Bolderāju”, kā arī Akcijā Nr. 4 jeb “Pārcelšanās/ Pārvietošana”(1983), “Līnija Kurzemē” (1983), “Līnija Jūrmalā” (1983) dažādās Latvijas vietās. 80. gadu beigās piedalījies dažādās mākslas akcijās un performancēs kopā ar Leonardu Laganovski, Hardiju Lediņu, Aigaru Sparānu, M. Steķi, Ingunu Černovu, Juri Boiko un “Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcu” jeb NSRD. 1988. un 1989. gadā kopā ar NSRD piedalījies izstādē “Riga – Lettische Avantgarde” / “Rīga – latviešu avangards” Rietumberlīnē, Ķīlē un Brēmenē.
Hardijs Lediņš (1955–2004) studējis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultātē (1973–1979). 70. gados kopā ar mākslinieku Juri Boiko (1954–2002) darbojies absurda literatūras un eksperimentālās mūzikas jomā (pagrīdes mājas ierakstu studija “Seque”), kā arī akciju mākslā kopā ar arhitektu Imantu Žodžiku (1955) un scenogrāfu Leonardu Laganovski (1955). 1982. gadā kopā ar Juri Boiko nodibinājis “Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcu” jeb NSRD, kuras ietvaros sadarbībā ar dažādiem mūziķiem un māksliniekiem ierakstīja vairākus mūzikas albumus, kā arī veidoja performances, akcijas, videoinstalācijas, videodarbus un izstāžu konceptus. 1988. un 1989. gadā kopā ar NSRD piedalījies izstādē “Riga – Lettische Avantgarde” / “Rīga – latviešu avangards” Rietumberlīnē, Ķīlē un Brēmenē.
Juris Boiko (1954–2002) 1985. gadā beidzis Latvijas Poligrāfijas tehniskās jaunrades Tautas universitāti kā mākslinieks–noformētājs. 70. gados kopā ar Hardiju Lediņu darbojies literatūras un eksperimentālās mūzikas jomā un 80. gados – akciju mākslā. Veidojis performances, to koncepcijas, akcijas, videodarbus, rakstījis mūziku un dziesmu vārdus. Piedalījies NSRD koncertpeformancēs, kopā ar Hardiju Lediņu bijis koncepcijas autors izstādei “Pirmā Aptuvenās mākslas izstāde”. 1992. gadā izdota grāmata “TRAKL“ (Georga Trākla dzejas atdzejojums) un 2000. gadā – dzejoļu krājums “Dziesmas un dzejas“, kurā apkopoti Jura Boiko paša atlasīti dzejoļi un dziesmu vārdi.