Latvijas Laikmetīgās mākslas centra sērijas „Nozīmīgu estētikas, vizuālās mākslas un kultūras teorijas sacerējumu tulkojumi” ietvaros izdevis Valtera Benjamina grāmatu “Maskavas dienasgrāmata”. Grāmatu no vācu valodas tulkojis Igors Šuvajevs, viņš sarakstījis arī izdevumam pēcvārdu “Re-konstruētais Benjamins”, izdevuma redaktore Inta Rozenvalde.
Valters Benjamins (Walter Benjamin) (1892 - 1940) ir viens no oriģinālākajiem un ietekmīgākajiem 20. gs. domātājiem, viņa eseja “Mākslas darbs tā tehniskā reproducējamības laikmetā” aizvien ir viens no būtiskākajiem tekstiem izprotot mākslas lomu industriālās sabiedrības laikmetā. 2005. gadā Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs publicēja autora eseju krājumu „Iluminācijas”, kas raisīja ievērojamu interesi par Benjamina darbu; izdevums šobrīd jau ir bibliogrāfiskā retuma statusā. Tādēļ, lai paplašinātu iespēju iepazīt Benjamina tekstus, šogad izdota Benjamina „Maskavas dienasgrāmata”, kas atklāj autora iespaidus un pārdomas viņa ceļojuma laikā uz Maskavu 1926.-1927. gadā. Dienasgrāmatas pieraksti vēlāk kalpo arī par vairāku Benjamina eseju pamatu par Krievijas kultūru.
Benjamina brauciena mērķis uz Maskavu bija romantiskā pieķeršanās teātra režisorei Annai (Asjai) Lācis (1891-1979), kuru viņš pirmo reizi satiek 1924. gadā Kapri salā Itālijā un līdz pat Benjamina nāvei viņa ir viena no nozīmīgākajam figūrām viņa dzīvē. Benjamina tuvs draugs Geršoms Šolers (1897- 1982), kas arī pēc viņa nāves sakopojis un pirmais izdeva dienasgrāmatu, atzīst, ka šis dokuments ir Benjamina romantisko jūtu vienlaikus nežēlīgs un patiess liecinieks, pierakstos fiksēto apliecinot kā būtisku periodu viņa dzīvē.
Benjamins uzskatāms par vienu no spožākajiem 20.gs. domātajiem, kuram piemita ievērojams talants uztvert laika un telpas gaisotni, tādēļ Maskavas apraksts ir tik pat kontekstuāli bagātīgs kā, piemēram, viņa Berlīnes, Neapoles, Marseļas un Parīzes raksturojumi. Dienasgrāmata ir fascinējošs liecinieks kultūras un ideoloģiskajai gaisotnei 20.gs. sākumā Maskavā un sniedz iespēju iepazīt un izprast šī laika vēsturiskās norises, to kontekstu un kultūru sakarības.
Līdz šim Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs „Tulkojumu sērijas” ietvaros izdevis: Valters Benjamins “Iluminācijas”, Volfgangs Velšs „Estētikas robežceļi”, Rolāns Barts “Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju”, Moriss Merlo – Pontī “Acs un gars”, Žans Fransuā Liotārs “Postmodernais stāvoklis. Pārskats par zināšanām”, Sūzena Sontāga “Par fotogrāfiju”, Teodors Adorno un Mihails Horkheimers „Apgaismības dialektika”, Nikolā Burjo „Attiecību estētika”, Boriss Grois „Komunisma Pēcvārds” un „Mākslas spēks”, Mišels Fuko „Šī nav pīpe”, Gijs Debors “Izrādes sabiedrība”.
2019. gada ietvaros plānots laist klajā arī Žaka Ransjē “Attēlu likteni”, Džordžio Agambena eseju krājumu “Kas ir laikmetīgs” un Krisas Krausas romānu “Es mīlu Diku”.
Valtera Benjamina grāmata “Maskavas dienasgrāmata” izdota ar Valsts Kulturkapitāla fonda un Gētes institūta atbalstu.
Lasīt vairāk
