Dalībnieki: Aet Annist, Brigit Arop, Lība Bērziņa, Edvinas Grinkevičius,Agnė Bagdžiūnaitė, Airi Triisberg. Moderatore: Andra Silapētere
Aktīvisms šodien ir būtiska politskās līdzdalības forma, kas tiecas panākt pārmaiņas kritiskos jautājumos. Tā fokusā ir gan vides problēmas, piesārņojums, klimata pārmaiņas un dabas resursu izsīkšana, gan vienlīdzīgas tiesības uz veselību, drošību un izglītību ikvienam. Aktīvisti izmanto daudzveidīgas iesasitīšanās stratēģijas, ne vien protestus, bet arī visdažādākās mūsdienu līdzdalības un solidaritātes formas, arī kultūras, mākslas, un plašākas radošās izpausmes, kas aicina sabiedrību apzināties un ietekmēt ekoloģiskās, ekonomiskoās, sociāloās un politiskās pārmaiņ gan individuālā, gan sistēmiskā līmenī.
Baltijas valstīs politiskā un arī vides aktīvsma spilgtākā manifestācija notika 20. gadsimta 80. gados – tas ievadīja nacionālās atmodas kustību, ekoloģiskās idejas savijot ar politiskām aktivitātēm, galvenokārt padomju režīma un tā vides degradācijas kritiku. Talkas, mītiņi un simboliskas akcijas pievērsa uzmanību gan vides problēmām, gan padomju koloniālisma nodarījumiem, un tām bija būtiska loma neatkarības atgūšanas procesos. Šī sociālpolitiskā atmiņa par līdzdalības un solidaritātes formām un spēju plašāku sabiedrību iesaistīt ekoloģisko, ekonomisko un politisko pārmaiņu panākšanā, ir būtiska, uzrunājot šodienas aktīvistu paaudzi.
Sarunas dalībnieki diskutēs par kopīgo un atšķirīgo starp aktīvismu Baltijas valastīs šodien un nesenajā pagātnē. Kādas stratēģijas varam aizgūt no pagātnes arī šodien? Kā iespējams apvienot iestāšanos par dabas vienlīdzību ar politiskām prasībām par sistēmas maiņu? Kāda ir performativitātes loma šādās šādās kustībās? Kāda ir saistība starp aktīvismu un mākslu tolaik un šobrīd?
Aet Annist ir asociētā profesore Tartu Universitātes Etnoloģijas UNESCO katedrā, kā arī ir Tallinas Universitātes Igaunijas Vides pētniecības grupas vecākā pētniece. Viņa ir publicējusi pētījumus par sociālo atstumtību postsociālisma sabrukuma laikā, jauniešu migrāciju un mantojuma pārvaldību, kā antropoloģe sniedz ieguldījumu gan Igaunijas mediju, gan mākslas ainā. Viņa ir arī klimata aktīviste, galvenokārt Apvienotajā Karalistē.
Igaunijā vides aizsardzības jautājumi sakņojas izmēros nelielā disidentisma kustībā, kas pārņēma teju visu sabiedrību, un tam bija būtiska loma 80. gadu dziesmotajā revolūcijā. Tomēr pēc padomju sistēmas sabrukuma šāds aktīvisms izplēnēja, un iedzīvotāji, šķiet, pat bija zaudējuši iespēju protestēt. Savā prezentācijā Annist aplūkos situāciju, kā šie procesi atsaucas uz šodienas vides kustībām, piemēram, mežu un klimata protestiem 21. gadsimtā.
Brigit Arop ir Tallinā dzīvojoša mākslas darbiniece ar izglītību semiotikā, kura galvenokārt strādā kā kuratore un tekstu autore. Viņu interesē kvīru-feminisma mākslas prakses, kas izmanto materiāljūtīgu pieeju, tekstu, autoteoriju un humoru, lai mainītu sabiedrībā iesīkstējušas vērtības. Aropa ir ieguvusi bakalaura grādu semiotikā un kultūras teorijā Tartu Universitātē un maģistra grādu kuratoru studijās Igaunijas Mākslas akadēmijā. Viņas pēdējie kūrētie projekti ir Sāras Nõmm un Marijas Izabellas Lehtsaar izstāde "Skaistums zvēra vēderā" galerijā Draakoni, Tallinā (2023, kopā ar Anita Kodanik), un grupas izstāde "Sveicieni un viss, kas parasti atjauno saikni, kas drīz pārtrūks" galerijā Kogo, Tartu (2023). Kopš 2022. gada viņa ir Igaunijas Mākslas akadēmijas vieslektore. Viņa ir viena no vadītājām mākslinieku telpai Infinite Life Gallery Tallinā, un uzstājas kopā ar dumpster-diving grupu Üle Prahi Collective.
Prezentācijā Aropa pievērsīsies feminisma kuratora praksēm, izmantojot savu pieredzi. Viņa īsi iepazīstinās ar jautājumiem, ar kuriem saskārusies, pētot sieviešu draudzību un draudzības darba praksi, ņemot vērā savus pagātnes, tagadnes un nākotnes projektus.
Lība Bērziņa ir mākslas terapeite, dizainere un projektu vadītāja. Lībai ir vairāk nekā 15 gadu pieredze neformālās izglītības jomā, strādājot vairākās nevalstiskās organizācijās, galvenokārt mākslas un iekļaušanas jomā. 2014. gadā viņa sāka savu praksi kā mākslas terapeite, strādājot ar dažāda vecuma cilvēku grupām (bērniem, pusaudžiem, pieaugušajiem, senioriem) dažādās vidēs - nometnēs, muzejos, bērnunamos un citur. 2018. gada Lība sāka strādāt Kim? Laikmetīgās mākslas centrā, kur sākās viņas nopietnā aizraušanās ar laikmetīgo mākslu. Tagad Lība strādā Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā (LCCA), kur vada vairākus sociālos projektus. Lība sadarbojas arī ar vairākām citām laikmetīgās mākslas institūcijām, lai uzlabotu pieejamu un iekļaujošu mākslas un kultūras vidi Latvijā.
Agnė Bagdžiūnaite ir māksliniece, kuratore un pētniece. Viņa savu praksi un pētniecību balsta cilvēku vēstures, feminisma un kvīru etnogrāfijas un teorijas metodoloģijās. Viņa ir veikusi vairākus pētījumus par Lietuvas strādnieku kustību vēsturi, galvenokārt pievēršoties sieviešu stāstiem padomju laikā un deviņdesmitajos gados. Kauņas Mākslinieku namā kopā ar draugu un kuratoru Edvinas Grinkevičius Agne strādā pie projekta "Obscene West" - starpdisciplināra prezentāciju, izstāžu un performanču programmas, kas pēta ar seksualitāti saistītā kultūras konteksta pārmaiņas 90. gadu sociālo, politisko un kultūras norišu periodā Lietuvā.
Papildus darbam kultūrā Agnei ir arī pieredze aktīvistu organizācijās, īpaši Kauņā. No 2016. gada līdz pat šai dienai viņa kopā ar kolektīvu vada sociālo centru EMMA, kā arī aktīvi piedalās darba arodbiedrības G1PS (Maija 1. darba arodbiedrība) veidošanā, kas galvenokārt organizējas izrietot no jautājumiem par nedrošiem darba apstākļiem. Semināra laikā Agnė iepazīstinās ar Lietuvas kreiso kustību vēsturi un to ietekmi, ņemot vērā savu dalību tajās.
Edvinas Grinkevičius ir kurators, kultūras darbinieks un drag performanču mākslinieks, pašlaik dzīvo Kauņā, Lietuvā. Viņa prakses plašo spektru veido kuratora un mākslinieka aktivitātes, kuras visas ir saistītas ar interesi par kreiso un kvīru-feminisma politiku un praksēm, kuru mērķis ir nodrošināt transformatīvas iespējas mākslinieciskajās praksēs, īpaši institucionalizētās struktūrās. Grinkevičius kopš 2017. gada strādā par kuratoru Kauņas Mākslinieku namā. 2019. gadā viņš sāka veidot programmu "Unlearning Eastern Europe". 2021. gadā viņš kopā ar mākslas zinātnieci un kuratori Rebeku Poldsamu izveidoja Baltijas kvīru mākslas un politikas tīklu "Black Rose. Black Carnation". Kopš 2016. gada viņš ir viens no kvīru kontrkultūras kustības WE ARE PROPAGANDA iniciatoriem un līdzkuratoriem. 2016. gadā aizsāka teroristiskas drag dīdžeju performances ar mākslinieka alter ego - drag personāžu Querelle.
Airi Triisberg ir neatkarīga kuratore, rakstniece un pedagoģe, kas dzīvo un strādā Tallinā. Viņu prakse bieži atrodas politiskās izglītības, pašorganizācijas un zināšanu radīšanas krustpunktā. Viņi strādā ar tādiem jautājumiem kā dzimums un seksualitāte, slimības/veselība un invaliditāte/nepiemērotība, sociālo kustību politika, pašorganizēšanās un kolektīvās aprūpes prakses, cīņa pret nedrošiem darba apstākļiem mākslas jomā un ārpus tās.
Diskusija ir daļa no projekta “Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā”, kas pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem un to atbalsotajām vēsturiskajām pārmaiņām Latvijā un Baltijā. Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs diskusiju ciklu organizē sadarbībā ar Kumu mākslas muzeju Tallinā.
Fotogrāfijas no izrādes "Visi putni skaisti dzied”,režisore Krista Burāne. 2023.
