en

Sistēmas maiņa, nevis klimata pārmaiņas (Sociālistiskā antropocēna mācība). Majas un Rūbena Fouku lekcija

Otrdien, 10. janvārī plkst. 17.30 


Saruna norisinās izstādes “Dekoloniālās Ekoloģijas” publiskās programmas ietvaros Rīgas Mākslas telpā. 


Saruna notiks angļu valodā.

PAR LEKCIJU: 

Arvien vairāk ekoloģiskās sabrukšanas pazīmju un paralēli pieaugošā sociālā netaisnība pastāvīgi atgādina par klimata krīzes apmēru un nopietnību, kas prasa sistēmiskas pārmaiņas. Globālās temperatūras paaugstināšanās un tās postošā ietekme uz dabas pasaules sugām tagad parādās kā ilgstošas koloniālisma un ekstrakcionisma toksiskās savīšanās sekas. Šajā lekcijā aplūkosim, kā mūsdienu mākslinieki ir atklājuši klimata sabrukuma sistēmiskās saknes koloniālajā ekstrakcionismā, sākot no tā vēsturiskajām saknēm Amerikas pamatiedzīvotāju pakļaušanā un beidzot ar neokoloniālās ekspluatācijas viltīgajām, ekspansīvi mutējošajām formām. Kādas robežas var novilkt starp koloniālās apspiestības un dekoloniālās cīņas veidiem globālajos dienvidos un globālajos ziemeļos, tostarp postsociālisma teritorijās? Konkrētāk, kā mākslinieki ir izgaismojuši sociālistiskā antropocēna atšķirīgo vēsturi un potenciālu un tā attiecības ar dabas pasauli, ekoloģiju un klimata pārmaiņām? Vai dekoloniālā ekoloģiskā perspektīva, jo īpaši tāda, kas sakņojas reāli pastāvošā sociālisma ārpuskapitālistiskajā vēsturē, varētu saasināt zaļā kapitālisma priekšlikumu kritiku par pakāpenisku pielāgošanos klimata pārmaiņām? Cik lielā mērā iezemiešu, ne-rietumu un ekosociālistisko epistemoloģiju un prakšu mākslinieciska izpēte paver ceļus ekoloģiskai pārejai?

PAR LEKTORIEM: 

Maja un Rubens Fouki ir mākslas vēsturnieki, kuratori, Translokālā laikmetīgās mākslas institūta dibinātāji un Londonas Universitātes koledžas Augstāko studiju institūta (Institute of Advanced Studies, University College London) Postsociālistiskās mākslas centra (PACT) līdzdirektori. Viņu publikāciju vidū ir izdevums “Art and Climate Change” (Thames & Hudson, 2022), “Central and Eastern European Art Since 1950” (Thames & Hudson, 2020), “Ilona Németh: Eastern Sugar” (Sternberg Press, 2021), “The Green Bloc: Neo-Avant-Garde and Ecology under Socialism” (CEU Press, 2015) un žurnāla “Third Text” īpašais izdevums “Actually Existing Artworlds of Socialism” (2018). Starp jaunākajiem kuratoru projektiem ir izstādes “Colliding Epistemes” mākslas centrā “Bozar” Briselē (2022) un “Potential Agrarianism” Bratislavas Kunsthallē (2021). Viņu projektu “Horizon Europe” par sociālisma antropocēnu vizuālajā mākslā atbalsta “UKRI Frontier Research grants”. www.translocal.org.




Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas” publiskā programma ir veltīta pieejamības un sociālās iekļaušanas, kā arī ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem. Tā ietver gan nodarbības, sarunas un radošās darbnīcas ar māksliniekiem un pieejamības jautājumu ekspertiem, gan diskusijas ar dažādu vides nozaru un dabas aizsardzības speciālistiem par cilvēka un dabas attiecībām. Programma tiek īstenots projekta “Līdzību salas: kolektīva rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām” ietvaros, ko atbalsta Eiropas Savienība un Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Izstādes atbalstītāji un partneri: ES programma “Radošā Eiropa”, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Kultūras ministrija, Rīgas Dome, Mondriāna fonds, Ziemeļvalstu Kultūras punkts, Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, Igaunijas Republikas vēstniecība Rīgā, Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas Fonds, Zaļā brīvība, LODE, Getliņi EKO, RIXCl Dailes teātris, Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs

Lasīt vairāk