4. aprīlī plkst. 18.00
Darbnīca notiks Zoom tiešsaistē
Meeting ID: 857 0957 9495
Passcode: 941470
Teksti:
Jan-Erik Lundstrom, “The Sápmi Lessons: Retoolment, Resurgence, and Re-existence in Indigenous Circumpolar Art.” In: Qummut Qukiria! Art, Culture, and Sovereignty Across Inuit Nunaat and Sápmi: Mobilizing the Circumpolar North. Eds. Anna Hudson, Heather Igloliorte, Jan-Erik Lundström. Goose Lane Editions, 2022, pp. 116–139.
James Clifford, “Among Histories.” In: Returns : Becoming Indigenous in the Twenty-First Century. Harvard University Press. 2013, pp. 13–49.
Tekstu var saņemt, rakstot uz e-pastu: ieva.ast@gmail.com.
Lasīšanas darbnīca notiks angļu valodā.
Šai lasīšanas darbnīcā, kas tiek rīkota sadarbībā ar mākslas zinātnieku un kuratoru Bārtu Pušavu, uzmanības centrā ir jautājumi par pirmiedzīvotāju konceptu, tā kultūras politiku un to aktualizēšanos mūsu reģionā un globāla kontekstā pēdējās desmitgadēs, kā arī pirmiedzīvotāju mākslu un kultūru kā pretestības – politiskām un aktīvisma – formām.
“Pirmiedzīvotāji ir izkļuvuši no vēstures aklās zonas. Viņi nav žēlumu raisoši upuri vai cēli vēstneši no zudušām pasaulēm, bet gan redzami dalībnieki lokālos, nacionālos un globālos kontekstos. Ikvienā kontinentā viņi kā koloniālo invāziju un piespiedu asimilāciju pārdzīvojušie atjauno savu kultūras mantojumu un saikni ar zaudētajām zemēm. Pirmiedzīvotāji cīnās ar dominējošajiem režīmiem, kas turpina viņus noniecināt un pārprast, un pati viņu izdzīvošana ir pretošanās forma,” raksta vēsturnieks Džeimss Klifords.
“[Sāmu mākslinieku prakses, kas aplūkotas šai tekstā], atklāj, ka nav iespējams nošķirt estētisko, sociālo, materiālo un politisko dekolonizāciju, un tās nojauc kantisko – koloniālo/moderno – mākslas autonomijas ideju, neoliberālo priekšstatu par mākslu mākslas dēļ un laikmetīgos iebildumus pret mākslas instrumentalizēšanu. Nojaucot dalījumu starp mākslu un pasauli, indivīdu un kopienu, estētiskām un politiskām modalitātēm, tradicionālo un moderno, universālo un nosacīto, šīs prakses darbojas divos virzienos – intervences, kas pievēršas vēsturei, zemei, kopienai, sabiedrībai un kosmoloģijai, un intervences, kas vērstas uz pašu mākslas un kultūras pasaules sistēmu. Būtiski saprast, ka šāda robežu nojaukšana nav reducēšanas process. Kustība ir divvirzienu: mākslu nevar ne reducēt uz politiku, ne atdalīt no tās. Un otrādi. Pēdējās desmitgadēs kolektivitāte un kopiena ir bijušas aktīvas un ietekmīgas laikmetīgās mākslas prakses sastāvdaļas. Tās ir arī prakses, kas rada vispārējus izaicinājumus modernisma mākslas paradigmām. Pamatiedzīvotāju estētiskās prakses veido diferencētas struktūras, kurās mākslas radošie spēki tiek iesaistīti politiskā, sociālā vai kopienas cīņā, taču nevis kā atsevišķas vai izolētas estētiskas pieredzes, bet gan kā procesi, kas ir iestrādāti un ietverti gan pašu pamatiedzīvotāju, gan arī kolonizatoru ikdienas dzīves pieredzē," raksta kurators Jans-Ēriks Lundstroms.
Bārts Pušavs ir Madsa Ovlisena mākslas vēstures stipendiāts Kopenhāgenas Universitātē un pētnieks projektā “Ziemeļvalstu koloniālisma māksla: rakstot starpkultūru mākslas vēstures”. Viņa nesenāko pētījumu uzmanības centrā ir koloniālā Amerika kopš 1700. gada, īpaši pievēršoties Arktikas pirmiedzīvotājiem. Ziemeļvalstu un Baltijas studijās gūtās zināšanas viņam palīdz rakstīt globālās mākslas vēstures, kurās Ziemeļvalstis un Baltijas valstis savijas ar Aļasku un Grenlandi (Kalaallit Nunaat). Kopā ar Lindu Kaljundi, Ehu Komisarovu, Ulriki Plātu un Tiu Sādoju viņš ir līdzkurators izstādei “Māksla antropocēna laikmetā”, ko 2023. gada maijā atklās KUMU Mākslas muzejā.
Lasīšanas darbnīca notiek projekta “Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā” ietvaros, kas pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem un to atbalsotajām vēsturiskajām pārmaiņām Latvijā un Baltijā. Programmas kuratores ir Ieva Astahovska un Linda Kaljundi.
