11. janvārī plkst. 17.30
Pasākums noritēs izstādē “Dekoloniālās ekoloģijas. Saprast postkoloniālo pēc sociālisma” Rīgas Mākslas telpā
Dalībnieki: Inga Erdmane, Krista Burāne, Valdis Ābols, Ieva Lange un Liene Kņaze. Moderatore: Liene Brizga-Kalniņa.
Saruna notiek sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu, tā norisināsies latviešu valodā.
Diskusijas ieraksts pieejams
šeit.
PAR SARUNU:
Nesenajā pagātnē – 20. gadsimta 80. gados – vides aktīvisms Latvijā sakrita ar nacionālās atmodas kustību, ekoloģiskās idejas savijot ar politiskām aktivitātēm, galvenokārt padomju režīma un tā vides degradācijas kritiku. Piemēram, Vides aizsardzības klubs, dibināts 1987. gadā, kas pulcēja plašu domubiedru loku, bija būtiska Latvijas Atmodas kustības daļa. Tās dalībnieki rīkoja senvietu un svētvietu sakopšanas talkas, mītiņus par tīru gaisu un pret vidi piesārņojošām rūpnīcām, demonstrācijas pret Rīgas metro būvniecību, akciju "Lūgšana pie jūras”, kas pievērsa uzmanību Baltijas jūras piesārņojuma problēmai, un arī citas akcijas.
Šodienas ekoloģiskās krīzes fokusā ir gan vides piesārņojums, klimata pārmaiņas un dabas resursu izsīkšana, un vides aktīvisti izmanto daudzveidīgas aktīvisma formas un stratēģijas. Viņi tiecas uzņemties iniciatīvu pārmaiņu veicināšanai un aicina plašāku sabiedrību iesaistīties ekoloģisko, ekonomisko un politisko un pārmaiņu rosināšanā – ne vien protestus, bet arī visdažādākās mūsdienu līdzdalības un solidaritātes formas, kā plašāka sabiedrība var ietekmēt ekoloģiskās, ekonomiskās un politiskās pārmaiņas.
Sarunas dalībnieki diskutēs par kopīgo un atšķirīgo starp vides aktīvismu Latvijā šodien un nesenajā pagātnē. Kādas stratēģijas varam aizgūt no pagātnes arī šodien? Kā iespējams apvienot iestāšanos par dabas vienlīdzību ar politiskām prasībām par sistēmas maiņu? Kāda ir performativitātes loma šādās šādās kustībās? Kāda ir saistība starp aktīvismu un mākslu toreiz un šobrīd?
PAR DALĪBNIEKIEM:
Inga Erdmane ir māksliniece, kas savos darbos pievērš uzmanību sabiedrības attiecībām ar indivīdu, dokumentējot reālus notikumus un piedāvājot to interpretāciju instalācijās, video, fotogrāfijās un fotogrāmatās. Viņās interese par sistēmām un struktūrām bieži vien ir fokusēta uz robežām, kur indivīdi iekļūst tā dēvētajās pelēkajās zonās. Inga ir pabeigusi Hāgas Karaliskās Mākslas akadēmijas fotogrāfijas nodaļu, kā arī studējusi psiholoģiju Rīgā. Pati izdevusi sešas grāmatas un ir piedalījusies grāmatu mesēs un izstādēs Latvijā, Francijā, Nīderlandē, Beļģijā, Lietuvā, Gvatemalā un citur.
Krista Burāne ir dokumentālā teātra un kino režisore, starpdisciplināru mākslas projektu autore, kas studējusi filozofiju (LU) un kino režiju (LKA). Viņas darbiem vienmēr ir sociāli aktīva pozīcija un tie aicina skatītāju līdzdarboties un līdzradīt ne tikai konkrēto mākslas darbu, bet dzīvi kopumā. Tā, lai tā kļūtu cilvēkiem un dabai draudzīgāka. Kristas darbi ir apbalvoti gan ar Spēlmaņu nakts, gan Lielā Kristapa balvām, tie piedalījušies teātra un kino festivālos Londonā, Kopenhāgenā, Hāgā, Reikjavikā, Stokholmā, Maskavā u.c.
Valdis Ābols ir viens no Vides aizsardzības kluba un Latvijas Zaļās partijas dibinātājiem. Pēdējos desmit gadus tulko, rediģē un ir viens no žurnāla “Rīgas Laiks” veidotājiem.
Ieva Lange ar vides aktīvismu ir saistīta jau vairākus gadus. Ieva privāti ir ļoti aktīvi iestājusies pret intensīvu mežu izciršanu Latvijā, tostarp bijusi viena no aktīvākajiem ‘100 kailcirtes’ akcijas organizatoriem. Vēl Ieva kopā ar citiem domubiedriem ir bijusi viena no tiešās pirkšanas kustības iedzīvinātajām Latvijā. Pēc profesijas - arhitekte.
Liene Kņaze ir folkoras kopas vadītāja, kas zina latviešu tradīcijas un saikni ar dabu. Kopš 2019. gada savā brīvajā laikā viņa ir pievērsusies vides aktīvismam, iesaistoties dažādās organizācijās (“Zero Waste Latvia” un “Dzīvieku brīvība”) un jauniešu kustībā “Fridays For Future Latvia”. Vides aktīvismu Liene ir iepazinusi jau kopš 2010./2011. gada, kad viņa līdzdarbojās Eiropas brīvprātīgā darba programmā Čehijā un jau tad iesaistījās kustībā “Tamjedem”, kas aktīvi atbalstīja nevalstiskās organizācijas un organizēja talkas, kas veicinātu organizāciju vides uzlabojumus.
Liene Brizga-Kalniņa ir Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja. Ar vides un dabas komunikācijas tēmām Liene strādā pēdējos desmit gadus, tiecoties izprast attiecības starp cilvēkiem un dabu bioloģiskās daudzveidības un klimata krīzes laikmetā. Pirms tam darbojusies sabiedrisko attiecību jomā. Studējusi filozofiju un politikas zinātni.
Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas” publiskā programma ir veltīta pieejamības un sociālās iekļaušanas, kā arī ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem. Tā ietver gan nodarbības, sarunas un radošās darbnīcas ar māksliniekiem un pieejamības jautājumu ekspertiem, gan diskusijas ar dažādu vides nozaru un dabas aizsardzības speciālistiem par cilvēka un dabas attiecībām. Programma tiek īstenots projekta “Līdzību salas: kolektīva rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām” ietvaros, ko atbalsta Eiropas Savienība un Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Izstādes atbalstītāji un partneri: ES programma “Radošā Eiropa”, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Kultūras ministrija, Rīgas Dome, Mondriāna fonds, Ziemeļvalstu Kultūras punkts, Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, Igaunijas Republikas vēstniecība Rīgā, Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas Fonds, Zaļā brīvība, LODE, Getliņi EKO, RIXCl Dailes teātris, Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs
