IS A SHOW, IS A SHOP, IS A BOOK bija pagaidu grāmatnīca un izstāde «Survival Kit 1» norises laikā. Koncentrējoties uz grāmatu dubulto lomu mākslas jomā (gan kā pašpietiekamu estētisku vienību, gan kā informācijas un diskursa nesēju), tika izstādīta izstāžu katalogu izlase, mākslinieku grāmatas un mākslas teorijas publikācijas, un notika vakara pasākumi.
Goldin+Senneby, Indrek Sirkel, Axel John Wieder, Mirjam Wirz, Alexis Zavialoff, Jonas Žakaitis, lekcijas, prezentācijas un diskusijas
Grafiskā dizaina darbnīca (Urs Lehni un Lex Trüb)
Izstādes iniciatori un kuratori: Egija Inzule un Maja Vismera
Kādas bija 20. gadsimta 50. un 60. gadu Rīgas grāmatnīcas raksturīgās iezīmes? Augsta, tajā pašā laikā nedaudz tumša telpa ar masīviem grāmatu skapjiem līdz pat griestiem. Pircēju no šiem atdala vitrīnas, kurās izliktu dārgus sējumus un biroja preces. Lai gan tie bija pārklāti ar stiklu, tiem bija optiskais efekts, jo tie bija tikpat smagi kā grāmatu skapji [1].
Gadījuma ķēdes funkcijā, kurā piedāvājums un pieprasījums veido attiecību pamatu, kas lielā mērā nosaka ikdienu, joprojām pastāv jomas, kas piedāvā atkāpšanās iespējas, pat ja tikai uz īsu brīdi. Tās jomas var identificēt kā telpas un momentus, kuros var brīvi definēt informācijas apstrādi un kuros informācija seko interesentu uzmanībai. Tāpēc ir nepieciešama apzināta, uzmanīga attieksme, strādājot ar informāciju, ne tikai attiecībā uz tās sagatavošanu un izplatīšanu, bet arī tās uztveršanas gadījumā. Tādējādi skatītājs/lasītājs tiek iepazīstināts ar mentālām telpām, kurās iespējas un ieteikumi tiek sakārtoti neatkarīgi un ir pieejami. Netiek piedāvāti gatavi produkti vai idejas; drīzāk tiek pasniegti domāšanas veidi un diskursa iespējas. Lasīšana, kas sākumā šķita pasīva, kļūst par darbību, kas neatbilst standarta informācijas izmantošanas modelim (patēriņš – ražošana – patēriņš). Lasīt nozīmē radīt kaut ko, kas nav uzreiz produktīvs, lasīt nozīmē radīt bezmērķīgus, neierobežotus mirkļus un laika telpas.
Arhitekts Modris Ģelzis kopā ar pasūtītāju bija iecerējis 1958. gadā Rīgā atvērto grāmatnīcu «Mākslas Grāmata» kā telpu ar brīvu pieeju grāmatām un vietu, kur pēc kultūras izslāpušajiem nenāktu prātā uzkavēties. Sienas, kas vērstas pret ieeju un bez grāmatu skapjiem, bija paredzētas nelielām izstādēm. Visievērojamākā bija siena ar Kurta Fridrihsona gleznu. Turpat blakus atradās daži nelieli plastmasas un keramikas priekšmeti, kas novietoti aiz stikla starpsienas [2].
1 Jānis Lejnieks, Patiesa forma. Tīrs stils. Modris Ģelzis. Arhitekts. Rīga, 2007, 67.lpp (Citātu tulkojusi Egija Inzule)
2 ibd.