Šīs izstādes kodols ir arhitekta un multimediju mākslinieka Hardija Lediņa (1955-2004) 80. gados aktivizējušās pārdomas par indivīdu un viņa dzīves vidi jeb cilvēku pilsētvidē. Domājot par Hardiju Lediņu, galvenokārt nāk atmiņā viņa daiļrade eksperimentālajā mūzikā, savukārt viņa teorētiskie argumenti par moderno un postmoderno pilsētplānošanu – laikmetu un vietas atmosfēru – palikuši diezgan nezināmi. Tomēr viņa ieguldījums modernisma arhitektūras analīzē ir ļoti aktuāls gan idejiskā, gan metodiskā aspektā. Līdz ar to šī izstāde ieņēma kritisku un refleksīvu pozīciju pret arhitektūras “laikmetību”, tās sociālo lomu un materiālo funkcionalitāti attiecībās starp cilvēku, pilsētu un dzīves vidi.
Papildus H. Lediņa arhīvam izstādē būs apskatāma jauno novadu veidošanās Rīgā 20. gadsimta 70., 80. gados un mūsdienās dokumentācija. Tāpat bija skatāmas jaunās paaudzes mākslinieču Ievas Epneres un Ivetas Vaivodes fotogrāfijas, kas atspoguļo dzīvi Rīgas un citu pilsētu mikrorajonos. Izstādes ietvaros tika demonstrēta arī H. Lediņa 1986. gadā uzņemtā filma “Cilvēks dzīves vidē”.
Izstādes koncepcijas un formāta autori: arhitekts Toms Kokins, sociologs Viesturs Celmiņš un mākslas zinātniece Maija Rudovska; projekta vadītāja - Elīna Hermansone.
Organizatori: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Rīgas Mākslas telpu.
Atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas pilsētas Kultūras departaments, Arhitektu birojs ARHIIDEA, Uzņēmums Laika stars, Noass, Rīgas Laiks.