Kuratore Gundega Laiviņa
Tiesības uz pilsētu ir kas daudz būtiskāks par piekļuvi tās resursiem: tās ir tiesības mainīt pilsētu un tādējādi - mainīties pašiem. Survival Kit publiskā programma četrās epizodēs vēlas atgādināt par šīm tiesībām un aicina ieraudzīt pilsētu nevis kā nofiksētu un pabeigtu vidi, kurā pārvietojamies, bet drīzāk – porainu un allaž mainīgu telpu, kur kaut kas kļūst iespējams. Rūpes par vietu, kopīga telpas radīšana un pārradīšana, cienot tās atmiņu, materialitāti un iemītniekus, ved pie jaunām attiecībām un aicina nepārtraukti pārradīt pašiem sevi. Katras epizodes centrā ir noteiktas zināšanas vai prakses, kas veido pilsētu un reizē ir pilsētas radītas, bet par pēdējo epizodi, kas pievērsīsies nākotnes pilsētai, rūpējas jaunie rīdzinieki.Latviešu valodā
Lūdzam apmeklētājus ģērbties ērti un atbilstoši laikapstākļiem.
Lietus gadījumā sarunas notiks Survival Kit norises vietā Amatu ielā 4.
OTRĀ EPIZODE: VIETA
Sestdien, 21. septembrī, plkst. 13.00 – 17.00 Amatu ielā 4
Otrā epizode ir veltīta vietas atmiņai, zināšanām un praksēm, kas padara to unikālu un veido tās materialitāti un garu jeb genius loci. Epizodes centrā – holandiešu pētnieka, kuratora un aktīvista Renē Bora (René Boer) priekšlasījums, kas aplūkos idejas no viņa grāmatas “Gludā pilsēta” (Smooth City: Against Urban Perfection, Towards Collective Alternatives, Valiz 2023).
Bors aicina būt kritiskiem pret globālo pilsētas centru attīstības tendenci, kurā kontrole, sakārtotība, homogēnā estētika un efektivitāte izmēž lokālās prakses, zināšanas, konfliktus, negaidītas un neformālas vietrades stratēģijas, pamazām izdzēšot vietas atmiņu un neatgriezeniski mainot tās identitāti. Kā šī jaunā pilsētas versija apdraud tās brīvību un demokrātisko garu?
Renē Bors uzrunās publiku Vecrīgas sirdī – vietā, kas gadu desmitiem balansē starp lokālās identitātes saglabāšanu un padošanos globālo “sakārtošanas” procesu pārspēkam. Priekšlasījumam sekos diskusija, kurā piedalīsies pilsētvides profesionāļi un Rīgas iedzīvotāji.
Renē Bors ir aktīvists, pētnieks un publiskās ārtelpas kritiķis, kurš strādā Amsterdamā un Kairā un kura uzmanības centrā ir telpiskais taisnīgums, urbānā iztēle un radikālais mantojums. Bors ir viens no elektroniskā tekstu, podkāstu un pasākumu krājuma Failed Architecture redaktoriem, kultūras inovāciju, mantojuma un pilsētplānošanas biroja Non-fiction Collective dalībnieks, aktīvists dažādās sociālās kustībās. Bors ir veidojis virkni izstāžu, publisko programmu un izpētes projektu, kā pēdējos – Contemporary Commoning, kas veltīts mākslas un (urbānā) kopīgā labuma attiecībām, zemju reklamācijas programmu Transforming Indonesia sadarbībā ar ruangrupa kolektīvu, kā arī Smooth City – grāmatu par apsēstību ar perfektu pilsētu veidošanu visos pasaules nostūros.
Epizodi ievadīs Latvijas Kultūras akadēmijas studentu veidota diskusija par augošo tendenci izstādīt un izrādīt mākslas darbus visdažādākajās vietās ārpus konvencionālajām izstāžu un izrāžu telpām, proti, palaist mākslu “savā vaļā”. Kuratoru, mākslinieku un estētikas filosofu saruna aplūkos, kā dažādas telpas uzņem, ietekmē un sadarbojas ar mākslas darbu un kā mainās mūsu attiecības ar vietu, kurā tīši vai netīši pieredzēts mākslas notikums.
plkst. 13.00-14.20
Īpaša vieta laikmetīgajai mākslai. Kas notiek savvaļā?
Latvijas Kultūras akadēmijas studentu pētniecības projekta “Telpas un mākslas darbu vizuālās un konceptuālās stratēģijas laikmetīgās mākslas eksponēšanā” prezentācija un diskusija
Dalībnieki: filosofs Rūdis Bebrišs, kurators un mākslinieks Aleksejs Beļeckis, mākslinieks Krišjānis Beļavskis, scenogrāfe Dace Ignatova, dzejnieks un mākslinieks Artūrs Punte, kuratore Māra Žeikare
Sarunas vadītāji: Anete Liepiņa un Valters Valts Kronbergs
Latviešu valodā
plkst. 15.00 – 17.00
Renē Bora lekcija “Gludā pilsēta: no urbānās perfekcijas uz kolektīvām alternatīvām”
Pēc lekcijas – Renē Bora saruna ar publiskās ārtelpas aktīvisti un Sporta pils dārzu idejas autori Renāti Lagzdiņu, Rīgas centra iedzīvotāju, Rīgas centra attīstības biedrības pārstāvi un Pilsētas arhitekta dienesta galveno speciālisti Signi Pērkoni un arhitekti Elīnu Lībieti.
Angļu valodā
Svētdien, 22. septembrī, plkst. 11.00-13.00 Renē Bors vadīs meistarklasi pilsētplānošanas, vietrades un arhitektūras studentiem, kuras laikā padziļināti pētīs pilsētas centru attīstības tendences, par piemēru ņemot Vecrīgu. Pieteikšanās, rakstot uz info@lcca.lv ar norādi "Renē Bora meistarklase".
TREŠĀ EPIZODE: DABA
Sestdien, 28. septembrī, plkst. 18.00-21.00
Svētdien, 29. septembrī, plkst. 6.30-9.30
Tikšanās vieta: E. Smiļģa iela 34a
Norises vieta: Zeļļu iela 25
Mūsu apziņā un saziņā pilsēta un lauki šķiet divas nošķirtas telpas. Trešā publiskās pogrammas epizode nojauks šo neredzamo robežu un atklās pilsētas un dabas nesaraujamās, sarežģītās attiecības. Epizodes centrā būs ideja par pilsētu kā dažādiem organismiem un kopienām labvēlīgu dzīvotni. Kā veidot pilsētu, kurā ciena ikvienu būtni un organismu un tā tiesības uz telpu un dzīvību? Kam pilsētā lemts un ļauts izdzīvot?
Atbildi uz šo jautājumu meklēsim nevis teorijā, bet kolektīvā rituālā – divās sisināšanas sesijās, kuru laikā ar klausīšanās, balss un ķermeņa starpniecību mēģināsim pietuvoties necilvēkveidīgo būtņu saziņai, saullēkta un saulrieta mirklī ieklausoties, kā skan pilsēta, un pamazām pašiem kļūstot par sienāžu, cikāžu, circeņu, siseņu un zemesvēzīšu kori.
Sesijas vadīs beļģu māksliniece Mirjama van Imshūta (Myriam van Imschoot) un improviztors un producents Mats Pogo (Mat Pogo) no Berlīnes. Imshūta strādā ar skaņu, pētot jodelēšanu, raudāšanu, putnu dziesmas, dabas skaņas un jaunas polifonijas, ko rada cilvēku un necilvēkveidīgo radīto skaņu saplūšana, fonā dunot pilsētai.
Sisināšanas sesijas dalībnieki nodosies kolektīvai skanēšanas un klausīšanās praksei, ko Mirjama van Imshūta attīstījusi pēdējos desmit gados, balstoties skaņas ekoloģijas un biomimikrijas pētījumos. Iedvesmojoties no kukaiņu stridulācijas (spārnu un citu ķermeņa daļu berzēšana), mākslinieki ir radījuši tehniku kopumu cilvēkiem, kas ļauj mums skanēt kā kukaiņu korim.
Sisināšanas sesija aicina kļūt par skanošu kopienu un nodoties vibrāciju sadzirdēšanas smalkumiem, ritmiskās pulsācijas sarežģītībai un priekam, ko rada ieniršana skaņu pasaulē dialogā ar dabu. Kolektīvā kompozīcija, kas tiks radīta sesijas laikā, sastāv no miniatūru interakciju virknējuma, kas veidojas dalībnieku starpā. Sesija sastāv no iesildīšanās, klausīšanās, sisināšanas praktizēšanas un improvizētiem skaņdarbiem. Aicinām piedalīties ikvienu, kas mīl dabu, ieklausīšanos, skaņu, un kuru interesē jaunu skaņas tehniku apgūšana. Sesijas tiks vadītas angļu valodā.
Lai piedalīties sesijā, lūdzam reģistrēties, atsūtot izvēlēto sesijas dienu, pāris teikumu par sevi un to, kādēļ šī sesija jūs ir ieinteresējusi uz e-pastu: info@lcca.lv.
Atkarībā no laikapstākļiem, pasākums notiks gan iekštelpās, gan ārā, tādēļ lūdzam ģērbties atbilstoši.
CETURTĀ EPIZODE: NĀKOTNE
Sestdien, 5. oktobrī, plkst. 14.00 – 20.00 dažādās Rīgas vietās
Pēdējā publiskās programmas epizode būs veltīta nākotnes pilsētai un tās autori ir Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Brīvprātīgo programmas jaunie kuratori – Dīvs Jankavs, Valters Valts Kronbergs, Violeta Kokoreviča, Anete Liepiņa, Katrīna Purviņa, Kate Rune, Karīna Šumkova. Sadarbībā ar plašāku jauniešu grupu kā radošajiem līdzgaitniekiem un asistentiem un mentori Gundegu Eveloni jaunie kuratori piedāvās četras mākslinieciskas intervences, reflektējot par zināšanām, kas veidos nākotnes pilsētu. Jauniešu izpētes un jaunrades procesa centrā ir ūdens kā dzīva un dzīvību radoša būtne, kas savieno ne tikai debesis un zemes dziļākos slāņus, bet arī pagātni un nākotni. Teorētisko ietvaru jauniešu intervencēm piedāvās kritiskā posthumānisma un nākotnes urbānisma pētniece Debra Benita Šova (Debra Benita Shaw) no Lielbritānijas. Skatītāji aicināti piedzīvot notikumu, kopā mērojot ceļu no viena pasākuma uz nākošo, vai apmeklēt atsevišķas norises.
plkst. 14.00-14.50 Amatu ielā 4
Dīvs Jankavs
Ūdens nepielāgojas cilvēkam - cilvēks pielāgojas ūdenim
Jauniešu vadīta pilsētplānošanas darbnīca un diskusija par nākotnes Rīgu
“Z” jeb zūmeru paaudzes vadīta diskusija par tādu Rīgas nākotni, kurā pilsētas attīstību nosaka tās ūdeņu plūdums. Lai arī kādas laikmeta virzītas pārbūves notiktu, Daugavas kā stihiska dabas spēka klātbūtne ir un būs nemainīga. Par sarunas pieturpunktiem ņemtas skices un vīzijas, kas tapušas pēc īpašas Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēnu ekspedīcijas gar Rīgas ūdensceļiem. Šis notikums ir iespēja jauniešiem uz mirkli kļūt par pilsētplānotājiem, sarunāties ar šībrīža ekspertiem, iezīmēt pārmaiņas, ko jūt un virza tie, kuri Rīgu pārvaldīs pēc pāris desmitgadēm.
plkst. 15.00-15.50 Daugavas promenādē starp Akmens un Vanšu tiltiem
Violeta Kokoreviča
Ūdens telegramma
Procesuāla, performatīva tekstu darbnīca – saruna ar Daugavu
Kad ūdens ir kustībā, tas dzīvo. Kad ūdeni iesprosto, tas apstājas un pamirst – gluži kā cilvēks bez saziņas un domu apmaiņas. Līdzīga sajūta pārņem, nokļūstot strupceļā un bezizejā. Atsaucoties uz ideju par ūdeni kā informācijas nesēju, māksliniece Violeta Šumkova aicinās gan Survival Kit apmeklētājus, gan nejaušus garāmgājējus rakstiski dalīties ar padomiem, kā pārvarēt dzīves grūtos brīžus. Ar performatīvas instalācijas palīdzību ikviens varēs laist straumē un ņemt no tās ūdens pludinātus ieteikumus savas labbūdības veicināšanai.
plkst. 16.00-16.50 uz AB dambja, pretī galerijai "Noass"
Karīna Šumkova
Vai Rīga jau gatava?
Foto instalācija un performance par pilsētbūvniecību, izmaiņām pilsētā un Rīgas panorāmu
“Katru Jaungada vakaru balss no Daugavas prasa, vai Rīga gatava? Katrreiz tai atbild: "Vēl nav gatava!" Ja kādreiz pateiks, ka gatava, tad Rīga nogrims ar visiem iedzīvotājiem zem ūdens.”
Darbā apvienoti dažādi mākslas veidi - dokumentālā fotogrāfija, instalācija, tērps un performance. Tas vairākos līmeņos fiksē šobrīd strauji notiekošās izmaiņas pilsētas ainavā, ko veicina “Rail Baltic” un citi lieli būvprojekti. Secinājumi būs pretnostatīti reālajai Rīgas panorāmai, kas kalpos par fonu Karīnas performancei.
plkst. 17.00-18.00 galerijā “Noass” uz AB dambja
Debras Benitas Šovas lekcija
“Posthumānā atliekas: ko pēc sevis atstās ūdeņi”
Vitrūvija cilvēka figūra ir kalpojusi par ķermeņa paraugu kopš Romas impērijas laikiem. Leonardo da Vinči pazīstamais zīmējums ir nogādāts pat uz mēness, tādējādi paziņojot, ka tas pieder uz Zemes dominējošajai sugai. Bet kā ar tiem, kuru ķermeņi neatbilst Vitrūvija cilvēka ģeometrijai? Kā ar tām sugām, kas rāmi apdzīvo vides, kurās Vitrūvija cilvēks nespētu izdzīvot? Šis ir viens no centrālajiem kritiskā posthumānisma jautājumiem.
Mēs bieži aizmirstam, ka Vitrūvijs Pollions bija arhitekts un sarakstīja savus desmit sējumus kā recepti ēkām, kas glaimotu imperatoram, radot arhitektūras standartu, kas izdzīvojis līdz pat šodienai. Atsperoties no Vitrūvija cilvēka un tā laika arhitektūras konteksta, Debras lekcija aplūkos, kā pilsētas standarts ir ietekmējis hierarhiskās taksonomijas un to, kā mēs izprotam ķermeniskumā balstītas atšķirības. Tā aicinās iztēloties citādāku pilsētu un to, kā projām plūstošie ūdeņi var mainīt mūsu domas par laiku, progresu un cilvēku.
Debra Benita Šova ir Austrumlondonas universitātes kultūras un vizuālā mākslas teorijas profesore un viena no Sociālo pārmaiņu un taisnīguma centra direktorēm. Viņa ir autore pētījumiem un publikācijām, kuru centrā ir tehnozinātne, pilsēta un post-humānas būtnes, dabas un kultūras dihotomija. Caur post-humānisma teorijas prizmu viņa aplūko dzīvesveida izmaiņas mūsdienu pilsētās un sociālā taisnīguma iespējamību nākotnē. Ko darīt, lai mainītu to, kā mēs sadzīvojam ar citiem cilvēk- un necilvēkveidīgajiem pilsētās, kas turpina pārņemt arvien jaunas teritorijas, tuvākajās desmitgadēs kļūstot par mājvietu teju 70% (cilvēkveidīgo) pasaules iedzīvotāju?
Angļu valodā
plkst. 18.30-20.00 Strazdu ielā 4
Katrīna Purviņa un Kate Rune
Lai gan ūdens saglabā atmiņu, tas to arī aizskalo*
Iepazīstināšana ar hidrofeminismu kustīgā attēla plūdumā
Ūdens ir gan radošs, gan noārdošs spēks. Tā klātbūtne un ietekme, kaut neliela, bet patstāvīga, iezīmē laika plūdumu. Ne velti gan par laiku, gan ūdeni saka – tie plūst. Mākslinieces Kate Rune un Katrīna Purviņa radījušas vizuālu, skatītāju apņemošu kustīgā attēla poēmu, kas, izmantojot ūdeni kā katalizatoru, iezīmē dažādu laikmetu noslāņošanos, pārklāšanos, attīstību un sairšanu. Vakaru noslēgs dzejas lasījumi , kas pievērsīsies laika un ūdens tematikai. Lasījumos piedalās: Elīna Vendija Rībena, Alise Bogdanova, Viviāna Zariņa, Māra Ulme, Lote Vilma Vītiņa, Marta Eva Andersone.
*Citāts no Astrīdas Neimanis grāmatas Bodies of Water: Posthuman Feminist Phenomenology
Mākslinieku intervences – latviešu valodā, Debras Benitas Šovas lekcija – angļu valodā.
Lūdzam apmeklētājus ģērbties ērti un atbilstoši laikapstākļiem.
Epizodi atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds un British Council pārstāvniecība Latvijā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Brīvprātīgo programmu atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds (SIF).
__
Citi notikumi programmā:
6. septembris
Caffè Young Italy. Saruna ar māksliniekiem un kuratora tūre
Amatu iela 4, 18.00
18.00 Izstādes “Mērījumi” kuratora Jusi Koitelas tūre izstādē
19.00 Izstādes “Mērījumi” kuratora Jusi Koitelas moderēta saruna ar festivāla māksliniecēm Līgu Spundi un Moniju Ben Hamudu (Monia Ben Hamouda), projekta Caffè Young Italy ietvaros sadarbībā ar Itālijas vēstniecību Latvijā.
https://fb.me/e/7tVi24LR5
25. septembris
LĪDZĪBU SALAS: ILGTSPĒJĪGAS UN IEKĻAUJOŠAS MĀKSLAS UN ATMIŅAS INSTITŪCIJAS
Amatu iela 4, 18.00
Survival Kit 15 programmas ietvaros, kopā ar četrām mākslas un atmiņas institūcijām, un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Brīvprātīgo programmas jauniešiem, pārrunāsim un diskutēsim par līdztiesības, iekļaušanas un ilgtspējas jautājumiem institūciju darbībā.
No 2022. gada līdz 2024. gada augustam LLMC projekta “Līdzību salas” ietvaros sadarbojās ar piecām vizuālās mākslas institūcijām Eiropā, pievēršoties pieejamības, taisnīgas reprezentācijas un līdzdalības jautājumiem, lai pārdomātu un veidotu ilgtspējīgu mākslas un kultūras institūciju darbību. Sadarbība un individuāli gūtā pieredze, atziņas un labās prakses piemēri apkopoti izdevumā Islands of Kinship: A Collective Manual for Sustainable and Inclusive Art Institutions, Musse Publishing, 2024 (Līdzību salas: Kolektīvā rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām).
Izdevums kalpo par diskusijas sākumpunktu, aicinot mākslas centra ZUZEUM, Laikmetīgās mākslas centra KIM?, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Paula Stradiņa Medicīnas un vēstures muzeja pārstāvjus katram pievērsties vienai no četrām grāmatas nodaļām un savas institūcijas darbības analīzei, domājot par publisko telpu, brīvu runu, ekoloģijas jautājumiem, dzimti un iekļaujošām kuratoriālām stratēģijām.
Diskusijas dalībnieki aicināti 15 minūšu ietvarā īsi izklāstīt grāmatas nodaļas saturu, veikt tās strukturētu analīzi un pārdomāt kā atsevišķi iekļaušanas, pieejamības, atvērtības un ekoloģijas jautājumi tiek praktizēti konkrētajā institūcijā.
Pasākuma mērķis ir vienot kopīgā sarunā atšķirīgas institūcijas un veicināt dalīšanos ar pieredzēm, kritiski pārskatīt iespējas, resursus, iemaņas un zināšanas, kādas tās ir šī brīža institūciju darbā.
Būtiska loma sarunas organizēšanā ir jauniešiem - jaunajiem topošajiem speciālistiem, sabiedrības locekļiem, kultūras satura patērātājiem.
Sarunu vadīs Santa Siliņa, Artūrs Blīgzna, Eva Sopiak, Beatrise Šulte, Sigita Urlovska un Katrīna Lilentāle.
Grāmatas nodaļas un savas institūcijas prezentēs: Anna Pūtele un Jegors Sņetkovs (ZUZEUM), Žanete Liekīte (KIM?), Agnese Zviedre (LNMM) un Ieva Laube (Paula Stradiņa medicīnas un vēstures muzeja pārstāvjus.
27. septembris
INTER*DE*PENDENT: Centrālāzijas un Kaukāza mākslinieku vakars
Amatu iela 4, 17.00
Projekta INTER*DE*PENDENT ietvaros, Survival Kit 15 publiskās programmas pasākumu klāstu papildina diskusija par jautājumiem, kas skar neatkarību, demokrātiju un plurālistisku sabiedrību.
Kopš Krievijas īstenotā uzbrukuma Ukrainai, jautājums par (ne)atkarību no Krievijas Baltijas valstīs, kā arī Vidusāzijas un Kaukāza valstīs kļuvis aktuālāks nekā jebkad agrāk.
Kā varētu izskatīties Latvijas nākotne, kas nav definēta uz padomju pagātnes fona, neignorējot vēsturi? Kā var izskatīties iekļaujoša sabiedrība, kas integrē iedzīvotājus ar visām kultūras tradīcijām, izcelsmi un dažādām valodām, nepieļaujot paralēlu sabiedrību veidošanos, kas slavina Padomju Savienības represīvo pagātni un mūsdienu Krievijas neokoloniālisma attieksmi? Kā iespējams nodrošināt vārda un preses brīvību, nedodot vietu Krievijas dezinformācijai?
Projekts vēlas iedziļināties šajos jautājumos, sniedzot iespēju Latvijas radošo un mākslas nozaru profesionāļiem, pētniekiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem reflektēt par šiem jautājumiem ciešā sadarbībā ar partneriem no Lietuvas, Igaunijas un pieredzes apmaiņas formātos ar partneriem Centrālāzijas un Kaukāza valstīm, piemēram, Uzbekistānu, Kazahstānu, Gruziju, Armēniju, kā arī Ukrainu.
Sarunā 27. septembrī piedalīsies mākslinieki no Gruzijas, Armēnijas, Kazahstānas un Kirgistānas (Askhat Ahmedyarov, Oksana Kapishnikova, Alexander Beglarishvili, Eva Khachatrian). Sarunu moderēs kurators Payam Sharifi no Vācijas.
Projektu INTER*DE*PENDENT realizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā. Projektu atbalsta Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrija.
1. oktobris
Kuratoriālās stratēģijas: Pola O’Nīla grāmatas atvēršana un saruna
Amatu iela 4, norises laiks tiks precizēts
Kuratoriālais diskurss kā kultūras procesus veidojoša pieeja attīstās jau vairāk nekā pus gadsimtu, taču lokālajā kultūras un mākslas vidē aktualizēts tikai pēdējās desmitgadēs, kamdēļ vēl joprojām iztrūkst analītiskas un iekļaujošas literatūras un resursu latviešu valodā, kā arī pieejamība informācijas telpai, kas met tiltus uz starptautisko mākslas ekosistēmu.
Lai piedāvātu šo iespēju, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un Somijā bāzēto kuratoriālo aģentūru PUBLICS, rīko tās radošā direktora Pola O’Nīla neseno publikāciju - Not Going it Alone: Collective Curatorial Curating (Apex Art, New York, 2024) un Curious (Open Editions, London, 2024) atvēršanas svētkus Latvijas auditorijai.
PUBLICS bibliotēka ir lielākā specializētā laikmetīgās mākslas kuratoru bibliotēka Somijā. Šī unikālā bibliotēka ar vairāk nekā 8000 publikācijām ir viena no nozīmīgākajām kuratora pētniecībai veltītajām bibliotēkām pasaulē, kurā glabājas svarīgākās grāmatas un katalogi, kas saistīti ar laikmetīgās mākslas kuratora darbu kopš 20. gadsimta 60. gadiem.