en

Ēriks Božis

Artis

Fotogrāfijas


Ko esat mācījies no pēdējo gadu pārmaiņām Latvijā un pasaulē?

Latvijā un Eiropā ir samazinājies notiekošo izstāžu un mākslas projektu skaits – tas ļauj vieglāk sajust, kā pietrūkst un bez kā var arī iztikt. Atliek vairāk laika radīt darbus un uzsākt projektus vienkārši tāpēc, ka – gribas un patīk, nevis jāiesniedz kādam pasākumam. Man ir bijis diezgan dabiski, ka katru dienu, kā arī mākslas projektos, esmu sācis strādāt ar fotogrāfiju – tas ir pieejams un ātrs veids, kā sazināties ar realitāti. Turklāt tas ļauj turpināt to, kas izdodas vislabāk – nevis sniegt atbildes, bet uzdot jautājumus.

Kā jūsu projekts SURVIVAL KIT 2 saskan ar festivāla tēmu?

Šis ir dokumentāls fotoprojekts par mākslinieku Arti, kurš apglezno kinoteātra Rīga plakātus. Mani pirmām kārtām interesēja tas, ka ar vienkāršiem līdzekļiem iespējams radīt mākslas pieredzi gan pašam, gan garāmgājējam. Otrkārt, Artis lieliski parāda veidu, kā saglabāt individualitāti hipervienotas vizuālās valodas laikmetā. Turklāt daudzo kopiju ķēde ir vienkārši aizraujoša: 1) filma kā realitātes kopija, 2) kino plakāts kā filmas kopija, 3) Arta gleznotais darbs kā kino plakāta kopija. Un tad mans fotoprojekts kā Arta gleznu kopija. Šo daudzlīmeņu laimīgo darbību rezultātā rodas secinājums – var izdzīvot, ja var izdzīvot gudri!

Kāpēc tu vēl neesi aizgājis?

Pēdējos Padomju Savienības pastāvēšanas gados izskanēja joks par to, ka visus cilvēkus var iedalīt divās grupās – tajos, kas bijuši Amerikā, un tajos, kuri gatavojas turp doties. Iespējams, vislabākais veids, kā uz jautājumu raudzīties, ir joks. Lai gan, ja uz to skatās nopietni, tad tiešām nav pietiekami svarīga iemesla, ko varētu minēt bez ironijas, izņemot varbūt tādu fizisku būtni kā gravitācijas spēks.