Laimīgā zeme
Video, 12’24’, 2008
Kopš dzīvoju Rīgā, manas mājas ir bijušas astoņās dažādās vietās. Tās sākas
arvietas atrašanu. Tad apgūšanu – putekļu, bijušo iemītnieku mēslu izmēšanu,
savu lietu un kārtības ieviešanu. Un tad tās ir manas mājas. Līdz brīdim, kad
atkal paņemu savas mantas un dodos uz jaunu vietu. Laimīgā zeme – vieta, ko
mēs visu laiku meklējam, līdz atrodam / neatrodam vai varbūt paši izveidojam.
(D.Dž.)
Dace Džeriņa ir māksliniece un teātra scenogrāfe, izstādēs piedalās kopš
1998. gada. Beigusi Liepājas lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas
akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Viņas darbi raksturojamu kā
femīni (bet ne feministiski) lietu un procesu kārtības vērojumi, kuros integrēta
gan trausla emocionalitāte, gan distancēta refleksija. Viena no viņas darbu
ievirzēm aicina mākslu baudīt un patērēt: procesualitāte, skatītāja iesaistīšana,
saviesīguma un dzīvesprieka klātbūtne tajos aktualizē spēles un interaktivitātes
elementus, kuri ļauj mākslu ne tikai vērot, bet arī lietot. Cits raksturīgs viņas
darbu motīvs ir koncentrēšanās uz intravertu lietu uztveri caur pavisam
konkrētiem fiziskiem stāvokļiem mākslinieces pašas ķermeniskajās reakcijās.
Nesenākajos Daces Džeriņas darbos – uztveres orientēšana uz sakārtotības,
struktūras, secīguma vērojumu un veidošanu, ietverot tajā nedefinējamu, bet
visaptverošu trausluma un nesatricināmības balansu. (I.A.)