Lāčplēsis. Izlasi labu grāmatu vēlreiz!
Instalācija, 2012
Eposa fragmenta lasījums: dramatizējums un režija Tengyo Kura (Rīgas Kultūru
vidusskola), skaņa Jēkabs Volatovskis (PB.lv), balsis Tengyo Kura, Aleksandra
Bačurina, Sīmanis Jēkabsons (Rīgas Kultūru vidusskola).
Projekta pamatā ir Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” (1888) tulkojums
japāņu valodā (1954). Tulkojis Ippei Fukurō, izdevniecība - Kōdanša, metiens
- 400 eksemplāri. Grāmatu savā īpašumā ieguva Uģis Nastevičs pirms dažiem
gadiem, uzvarot Japānas izsoļu portālā internetā. Eposa „Lāčplēsis” (2012.g.)
ilustrācijas zīmēja Rīgas Kultūru vidusskolas skolēni.
Atkāpjoties pēc iespējas tālāk no pazīstamā Lāčplēša kā tipāža,
hrestomātiskajām Ģirta Vilka ilustrācijām un klasiskajiem dzejas pantiem,
parādās 21.gadsimta supervaronis, kurš var runāt jebkurā valodā, arī japāniski.
Kāpēc gan ne? „Lāčplēsis” ir tik universāls stāsts – mītiskās saknes mums
visiem ir kopējas, ar pārdabiskiem cīnītājiem, liktenīgām kaislībām, tautas
likteni izšķirošām kaujām.
Kad Tengyo pajautāju, kāpēc „Lāčplēša” tēlu balsis skan tieši tā un ne citādāk,
viņš atbildēja, ka ir uzaudzis ar japāņu animācijas filmām, un lasījums ir
iestudēts animes labākajās tradīcijās. Tengyo stāsta, ka japāņi novērtē “balss
aktierus” - tā ir tradīcija, kas pazīstama gan No teātrī, kurā aktieri, kas attēlo,
un aktieri, kas vēsta, irdažādi cilvēki; gan arī mēmajās filmās, kas tika izrādītas
teicēja pavadījumā; gan arī mūsdienu animācijas filmās, kurās balss spēlē
vvbūtisku lomu, labākajiem balss aktieriem iegūstot zvaigžņu statusu. (I.C.)
Izolde Cēsniece ir māksliniece un pedagoģe. Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas
vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu. Kopš 90.
gadiem veidojusi scenogrāfiju daudzām teātra izrādēm un māksliniecisko
noformējumu Starptautiskajam Jaunā teātra festivālam “Homo Novus” ,
līdzdarbojusies grupā “LN Sieviešu līga”, kas aktualizēja feminisma jautājumus
mākslā. Kopš 2000. gadiem arvien vairāk pievērsusies sociālas un politiskas
ievirzes mākslai. Rakstījusi par mākslu kultūras periodikā un šobrīd ir pasniedz
mākslu Rīgas Kultūru vidusskolā.
Izoldes Cēsnieces performances, instlācijas un vides objekti bieži ir veltīti gan
aktuālām sociālpolitiskām reālijām un problemātikai, gan vispārīgai sadursmei
starp iesakņojušamies tradīcijām un jaunām pārmaiņām. Māksliniece starp
tām spēles veidā vai ironiskā dramaturģijā izspēlē konfliktu un risinājumu
piedāvā stratēģijā „pastāvēs kas pārvērtīsies”. (I.A.)