27. martā plkst. 15.30 Dzirnavu ielā 60A-21 ar simpoziju noslēdzas Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstādes "Starp mums viss labi" publiskā programma.
Dalībnieki: Kalle Hamm (FI), Andreas Kalkun (EE), Rūta Jumīte un Ieva Laube (LV), Igors Gubenko (LV), Viktorja Kolbenšnikova un Augustas Čičelis (LT), Raisa Maudit (ES). Moderatore: Andra Silapētere (LV)
Simpozija dalībnieki pievērsīsies dzimtes, seksualitātes un kvīriskā jautājumiem, analizējot tos Baltijas valstu un Baltijas jūras reģiona mākslas un kultūras kontekstā. Tajā piedalīsies kultūras jomu pārstāvji, mākslinieki un pētnieki, kas šobrīd atšķirīgos projektos pārskata un aktualizē kvīru vēstures atspoguļojumu šodien gan pievēršoties stāstu dokumentēšanai, gan arhīvu uzkrāšanu, gan procesu interpretācijai sasaistē ar plašākām sociālām norisēm.
Vēsturiski LGBTK+ naratīvi tikuši izslēgti no publisku mākslas un kultūras vēstures kolekciju veidošanas praksēm, kā arī priekšmetu interpretācijas atšķirīgu vēstures un tagadnes jautājumu kontekstā. Tematisko izstāžu veidošana, kas veltīta kvīru un seksualitātes atšķirīgiem naratīviem ir salīdzinoši jauna parādība, ko globālā kontekstā var iezīmēt ar 20. gadsimta 80. gadu sākumu. Gan tēma, gan stāsti, gan pieredzes dekādēm tikušas noklusētas un ignorētas arī Baltijas valstīs, tomēr šobrīd fiksējams brīdis, kad mākslas un kultūras zonā aktīvi norit atšķirīgi projekti, izstādes un pētījumi, kas veltīti, lai izceltu nezināmos, marginalizētos un apspiestos stāstus, vienlaikus cenšoties pārdefinēt ierastos pieņēmumus par ķermeni, identitāti, seksualitāti un vienlīdzību. Simpozija dalībnieki pievērsīsies jautājumiem: kā šobrīd interpretējam atšķirīgus kvīru vēstures jautājumus reģiona vēstures kontekstā, kā būtu iespējama kvīru kultūras dokumentācija tagadnē un nākotnē, kā domāt par pagātnes iesaistītību šodienā caur kvīriskā perspektīvu?
Izstāde un publiskā programma “Starp mums viss labi” īstenota projekta “Līdzību salas: Kolektīva rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām” ietvaros, ko atbalsta Eiropas Savienība un Latvijas Republikas Kultūras ministrija; izstādi atbalsta arī VKKF. Simpozija norise iespējama ar Frame un Nordic Culture Fund atbalstu.
Dalībnieki un prezentācijas:
Stāstu viesistaba. Rūta Jumīte and Ieva Laube
“Stāstu viesistaba” ir vēstures aktualizēšanas platforma, kas apzina LGBTK+ kopienas pieredzes, dzīvesstāstus, kā arī plašākas sociālās norises un ir izveidoti speciāli izstādei “Starp mums viss labi” (14.02. -31.03.23024.).
Telpa ir iekārtota kā interaktīva darbības zona, kas sniedz apmeklētājiem iespēju dalīties pieredzēs, bet jo īpaši telpa paredzēta “vēsturu pierakstīšanai”, gan piedāvājot rīkus, kas palīdz nodot liecības, gan rosinot domāt par to, kā būtu iespējama kvīru kultūras dokumentācija tagadnē un nākotnē. Istaba iekārtota divās zonās: “Dzīvo jautājumu siena” un “Sēdstacijas”. “Dzīvo jautājumu siena” kartē personīgus, sociālus un politiskus jautājumus, kas formulēti sadarbībā ar LGBTK+ kopienas pārstāvjiem, bet “Sēdstacijas” ir mēbeļu kopums, kas aicina apstāties un, iedvesmojoties no jautājumiem un stāstiem, kas redzami uz sienas, dalīties ar savu pieredzes stāstu, tos pierakstot vai izstāstot.
Iniciatīvas mērķis ir apzināt iespējas kā, sabiedrībai līdzdarbojoties un iesaistoties, būtu iespējams kolektīvi aizpildīt plaisas zināšanās par mūsu neseno vēsturi, tās sociālajiem, politiskajiem un kultūras aspektiem un sniegt iespēju kopienai nodrošināt tās vēstures dokumentēšanu un pieejamību.
Rūta Jumīte ir Rīgā dzīvojoša starpdisciplinārā dizainere. Viņa fokusējas uz dizaina metodoloģijām, kas vērstas uz saudzīgu attieksmi pret dabas resursiem un vidi. Viņa strādā gan pētījumu, grafiskā, telpas un norišu dizainā. Nesen viņa absolvējusi Ālto Universitātes maģistra studiju programmu "Radošā ilgtspējība" un šobrīd strādā pie vairākiem projektiem kā neatkarīga dizainere sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, vadošajām Latvijas mākslas institūcijām, NVO un citām organizācijām. 2023. gadā viņa saņēma Latvijas Nacionālo dizaina gada balvu par dizaina projektu nevalstiskai organizācijai Young Folks. Jumīte radīja vizuālo identitāti - sistēmu, ko var turpināt paši bērni un jaunieši. Līdz ar to projekts sniedz plašāku ietekmi un veicina grafiskā dizaina demokratizāciju, padarot to pieejamāku bezpeļņas sektorā.
Ieva Laube ir izglītības projektu kuratore, tekstu autore un pētniece, kura veido kritiskajā pedagoģijā, līdzdalības un sociālās iesaistes praksēs balstītas izglītības norises publiskajā telpā un kultūras institūcijās. Izstrādājusi izglītības projektus Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Somijas Fotogrāfijas muzejam, Espo Modernās mākslas muzejam, kā arī kopienu iesaistes projektus Helsinku Dizaina muzejam un Espo pilsētas pašvaldībai. Organizē un vada dizaina aktīvismā un pilsētvides eko-sociālajā problemātikā sakņotu vasaras skolu Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem. Strādājusi kā Izglītības un izdevējdarbības vadītāja Rīgas Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē (RIBOCA). Šobrīd kā izglītības projektu vadītāja strādā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā.
“išgirsti” Lietuvas kvīru arhīvs. Augustas Čičelis and Viktorija Kolbešnikova
Stāsti par cilvēkiem, kuri ir nolemti atstumtībai, paliek atstumtībā. Šie stāsti ir pretrunīgi, pārklājas, un to eksistenci padara jēgpilnu kopīgs klusums un noslēpumainība. Kvīru stāsti ir iesprostoti starp prombūtni un klātbūtni un šādā veidā kļūst kvīri ne tikai tāpēc, ka tie ir par kvīru cilvēkiem. Tie kļūst kvīri, jo tie pretojas jebkādai vispārināšanai, reducēšanai uz vienu naratīvu. Mēs runāsim par Lietuvas "išgirsti" kvīru arhīva un projektu telpas (isgirsti.lt) stāstu, citām esošajām kvīru arhivēšanas praksēm reģionā un dalīsimies zināšanās un personīgajā pieredzē par kvīru vēsturi un tās atspoguļojumu kultūrā.
Augustas Čičelis ir no Viļņas, Lietuvā. Viņš ir "išgirsti" kvīru telpas, galerijas un Lietuvas kvīru arhīva (isgirsti.lt) līdzdibinātājs un līdzkurators, kā arī Viļņas kvīru festivāla "Kreivės" (festivaliskreives.lt) līdzdibinātājs, programmētājs un koordinators. Augustas ir ieguvis grādu dzimtes studijās un kopš 2006. gada ir iesaistījies sociālajās un kultūras kvīru un feminisma kustībās, darbojoties plašākā sociālās labklājības, atbalsta un pašizpausmes jomā.
Viktorija Kolbešnikova ir Viļņas Kvīru festivāla "Kreivės" komandas dalībniece un Lietuvas kvīru arhīva "išgirsti" līdzkuratore. Viņa aktīvi darbojas feminisma, kvīru un arodbiedrību kustībās Lietuvā un Austrumeiropā. Viktorija ir Kauņas sociālā centra "Emma" līdzvadītāja un pirmā praida Kauņā, Lietuvā, organizatore. Viņas izglītība ir vēstures un dzimtes studiju jomā.
Rozā zemūdene. Kalle Hamm
Kalle Hamms stāstīs par projektu "Rozā zemūdene", kas apkopo mutvārdu vēsturi par LGBT+ migrāciju Baltijas jūras reģionā 60.-90. gados. Projektā materiālus vāc septiņu cilvēku darba grupa, un, pamatojoties uz šiem materiāliem, Helsinku pilsētas muzejā tiek veidota kultūrvēsturiska izstāde. Hamms iepazīstinās ar projekta pirmsākumiem un darba metodēm, kā arī stāstīs par projekta pašreizējo situāciju.
Kalle Hamm ir vizuālais mākslinieks, kurš 1994. gadā absolvējusi Lahti Mākslas institūtu un 2002. gadā Mākslas un dizaina universitāti, iegūstot mākslas maģistra grādu. No 2000. līdz 2003. gadam Hamms strādāja par direktoru Taika Dizaina un mākslas skolā, bet no 2003. līdz 2007. gadam - par izglītības kuratoru Laikmetīgās mākslas muzejā Kiasma. Kopš 1999. gada Hamms sadarbojas ar vizuālo mākslinieku Dzamilu Kamangeru. Kopīgi radītajos darbos tiek pētītas marginālo grupu attiecības ar pamatiedzīvotājiem: atstumtība, iekļaušana un vienlīdzība. Galvenās tēmas ir kultūru mijiedarbība, daudzveidīgas identitātes un indivīda stāvoklis sabiedrībā.
"Iekāres vārda" izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Igors Gubenko
2024. gada aprīlī pirmo reizi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturē (LNMM) izstādē "Iekāres vārdā", kuras kuratori ir Līna Birzaka-Priekule, Laura Brokāne un Igors Gubenko, būs skatāma Baltijas kvīru mākslas izlase, kas būs grupēta zem nosaukuma "Kvīrās ilgas". Ilgošanās jēdziens ir izvēlēts, lai raksturotu kvīru ilgas heteroseksistiskā sociālajā sistēmā, kas balstīta uz kvīru seksualitātes apspiešanu. Izstādē būs aplūkojami Andra Grinberga, Vēras Šleivītes, Felicitas Pauļukas, Rolanda Kaņepa, Skujas Bradena, Annas-Stinas Treumundas, Marka Raidperes darbi, Mētra Saberova, Atis Jākobsons, Jaanus Samma, Aksels Bruks, Mare Tralla, Janina Sabaliauskaitė, Konstantīns Žukovs, Adomas Danusevičius, Andris Kaļiņins un citi. Meklējot, kā paplašināt kvīriskā jēdzienu mākslā, kvīru naratīvi un estētika tiks iezīmēta arī to mākslinieku darbos, kuri nekad nav atklāti identificējušies kā kvīri. Igors diskutēs par kuratora pieeju kvīru mākslai plašākā iekāres kontekstā.
Igors Gubenko ir filozofs, publicists un kurators. Pēta un docē estētiku, mākslas filozofiju, kultūras semiotiku un feminismu Latvijas Universitātē, lasa teorijas lekcijas Latvijas Mākslas akadēmijā. Publicējis vizuālās mākslas un kultūras kritikai veltītus rakstus žurnālā “Studija”, “Arterritory”, “Satori”, “Punctum”, “Kino Raksti”. No 2023. gada – laikmetīgās kultūras interneta žurnāla “Satori” redaktors. Kūrējis Danielas Vētras, MAREUNROL’S, Annas Dzērves un Kriša Salmaņa personālizstādes un, kopā ar Līnu Birzaku-Priekuli un Lauru Brokāni – grupas izstādi “Iekāres vārdā” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Elisàr von Kupffer un Jaanus Samma. Provokatīvi jautājumi par pagātni. Andreas Kalkun
Izstādē Elisarion: Elisàr von Kupffer and Jaanus Samma KUMU Mākslas muzejā (KUMU, 2024. gada 22. 03. - 2024. gada 08. 09.) ir skatāmi baltvācu mākslinieka Elisāra fon Kupfera (Elisàr von Kupffer, 1872-1942) un igauņu mākslinieka Jaanusa Sammas (Jaanus Samma, dz. 1982) darbi. Elisārs fon Kupfers bija spilgta personība, daudzpusīgs radītājs un sava veida vizionārs. Viņš aizrautīgi pievērsās glezniecībai, literatūrai, mākslas vēsturei un filozofijai. Viņš bija arī viens no neoreliģiskās kustības Klarisms dibinātājiem. Mūsdienās Kupfers tiek uzskatīts par pionieri, kurš veicināja iecietību pret dažādu seksuālo orientāciju cilvēkiem. Viņa darbiem raksturīgā dzimumu mainība un homoseksualitātes publiska izrādīšana padara viņu par pionieri vizuālās kultūras vēsturē.
Izstādē Kupfera māksla ir dialogā ar igauņu laikmetīgā mākslinieka Jaanusa Sammas darbiem, kurš pēta igauņu zemnieku seksualitāti, padarot etnogrāfisko mākslu par kvīru. Viņa darbos izgaismotas attiecības starp igauņu zemniekiem un vāciski runājošo eliti. Gadsimtiem ilgi dzīvojot līdzās, abām grupām nācās aizņemties un mācīties vienai no otras, kā arī mēģināt pielāgoties. Līdztekus bailēm un naidīgumam pret tuvo “Citu”, iespējams, bija vērojamas arī no heteroseksuālās normas atšķirīgas iekāres izjūtas.
Andreas Kalkun, doktors, Igaunijas Literatūras muzeja Igaunijas Folkloras krātuve, vecākais pētnieks. Andreass Kalkuns ir pētījis igauņu folkloristikas vēsturi, setu tautas reliģiju un igauņu kvīru vēsturi.
Mēs esam dzimuši no asinīm un mēs cīnīsimies pretī. Radošā darbnīca. Raisa Maudit
Darbnīcas ideja balstīta Raisas Mauditas mākslinieciskajā praksē un viņas projektā “Vampīru manifests”. Šī darbnīca būs veltīta vampīriskai mitoloģijai un rakstīšanai kā mākslinieciskam procesam. Darbnīcas laikā tiks pētīta strukturāla vardarbība, izmantojot teorijai tuvu pieeju, lai pārvērstu to par kādu spēcinošu atriebības fantāziju, izmantojot rakstīšanu kā cīņas stratēģiju.
Raisa Maudita ir māksliniece, kuratore, rakstniece un mākslas telpas Storm and Drunk direktore. Viņa izmanto reprezentācijas sistēmas, lai analizētu un parādītu dominējošo sistēmisko naratīvu pretrunas un aklās vietas, kā arī identitātes performatīvās iespējas, izmantojot daudzšķautņainus procesus, kuros mūzika, scenogrāfija, performance, teksts, video, skulptūra, instalācija, robotika vai kuratora darbs tiek savstarpēji saistīti un piedāvā citas iespējamās realitātes.
Viņas darbi ir bijuši skatāmi MUSAC, Gitte Böhr Galerie (Berlīne), Galeria Códice (Nikaragva), CA2M, Museo El Chopo (Mexico D. F), Fundació Joan Miró (Barselona), Galería Formato Comodo (Madride), MACBA (Barselona), HOME (Mančestra), Kingston Gallery (Losandželosa), Konsthall C (Stokholma), Kunstraum Flat1 (Vīne) Museums Quartier (Vīne), CentroCentro (Madride), UNION DOCS dokumentālās mākslas centrs Ņujorkā u. c. Viņa ir sarakstījusi tādas grāmatas kā Cartas a Virginia Wolf, Los disidentes (kopā ar Marti Manenu) un Días de ira. Kopš 2014. gada viņa vada mākslinieku vadītu telpu un izdevniecību "Storm and Drunk". Kopš 2020. gada viņa ir daļa no Visionary Women Research Group, kas koncentrējas uz disidentu garīguma, feminisma un mākslas attiecību izpēti. Viņa ir kūrējusi izstādes Supermarket Art Fair (Stokholma), MIAC (Lansarote), PS Mirabel (Mančestra) un TEA Tenerife Espacio de las Artes. Kopā ar mākslinieku un kuratoru Andresu Senru (Andrés Senra) viņa vada kuratora projektu par nenormatīvām studijām La Academia Desposéída, savijot tīklus starp tādām telpām, muzejiem un aģentiem kā MNARS Dokumentācijas centrs, Union Docs Dokumentālās mākslas centrs Ņujorkā, The Book Lovers (Laikmetīgās mākslas muzejs Antverpenē), Londonas Psihisko studiju skola, Emerge NYC Ņujorkā un SUNY Old Westbury universitāte Ņujorkā.