Jau divpadsmito gadu Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs rīko starptautisko laikmetīgās mākslas festivālu “Survival Kit”. Šogad tas notiks no 3. septembra līdz 31. oktobrim vēl nebijušā formātā – tukšo ēku vietā apmeklētāji tiks aicināti doties uz Rīgas memoriālajiem muzejiem. Festivāla vietu izvēle palīdzēs atsegt arī tā tēmu, aicinot pievērst uzmanību individuāliem stāstiem kolektīvās atmiņas kontekstā un sabiedrības novecošanās jautājumiem.
Biļetes:
Iegādājiet festivāla biļeti internetā izdevīgāk!
Festivāla biļete derīga muzeju apmeklējumam no 3.septembra līdz 31.oktobrim.
Biļetes iespējams iegādāties arī katrā muzejā atsevišķi par standarta cenu, kāda noteikta katrā no tiem.
Muzeju darba laiki un biļešu cenas.
Festivāla kuratores Berlīnē dzīvojošās neatkarīgās kuratores Ovula Durmusoglu (Övül Ö. Durmușoğlu) un Joanna Varša (Joanna Warsza).
Laikmetīgās mākslas festivāls plašākajai sabiedrībai piedāvās 25 mākslinieku/-ču darbus. Mākslinieku vidū ir gan tādi, ar kuriem festivāls turpina sadarbību vairāku gadu garumā, gan autori, kuru darbi Rīgā būs redzami pirmo reizi.
Šogad festivālā būs apskatāmi Orītas Ašerijas (Oreet Ashery), Dineo Sešē Bopape (Dineo Seshee Bopape), Polinas Kurnjē-Žardēnas (Pauline Curnier-Jardin), Oskara Davicka (Oskar Dawicki), Vikas Ekstas, Ievas Epneres, Giorgi Gago Gagošidzes (Giorgi Gago Gagoshidze), Kaspara Groševa, Johannas Hedvas (Johanna Hedva), Gozdes Ilkinas (Gözde İlkin), Dagnas Jakubovskas (Dagna Jakubowska) un Joannas Gavroņskas - Kulas (Joanna Gawrońska - Kula), Gulsunas Karamustafas (Gülsün Karamustafa), Flo Kasearu un Elīnas Vītolas, Evas Kotjātkovas (Eva Koťátková), Ievas Kraules-Kūnas, Andas Lāces, Vorena Ņesluhovska (Warren Niesłuchowski) un Saimona Leunga (Simon Leung), Felicitas Pauļukas, Ingrīdas Pičukānes, Mias Rādikas (Mia Raadik), Annas Salmanes un Jennas Sutelas (Jenna Sutela) mākslas darbi.
Festivāla tēmu par sabiedrības izdzīvošanas un novecošanās jautājumiem caur laikmetīgās mākslas darbiem iztirzāt aicina Berlīnē dzīvojošās kuratores Ovula Durmusoglu (Övül Ö. Durmușoğlu) un Joanna Varša (Joanna Warsza): “Ņemot vērā, ka Covid-19 vīruss daudzus no mums ir vērtis par daļu no visus vienojošā un ciešā saauduma, jaunu aktualitāti ieguvusi itāļu filozofa Roberto Espozito (Esposito) veiktā analīze, meklējot saikni starp politisko konceptu “kopiena” (community) un epidemioloģisko konceptu “imunitāte” (immunity). Paturot prātā abu vārdu saknes ‘munus’ dažādās nozīmes (Espozito to skaidro kā nastu, pienākumu, saistības, dāvanu, pakalpojumu, atbalstu, izrādi), festivāla “Survival Kit 12” ietvaros mēs vēlamies iztēloties jauna veida sabiedrības imunitātes sistēmu, kas sākas ar mākslinieku austo mūsu kopīgās ādas pavedienu.”
"Survival Kit 12" norisināsies Rīgas memoriālajos muzejos: Jāņa Akuratera muzejā, Krišjāņa Barona muzejā, Raiņa un Aspazijas mājā, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Ojāra Vācieša muzejā, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā, Eduarda Smiļģa teātra muzejā un viesnīcā “Neiburgs”.
Dzīve nekad nav pilnībā pakļāvusies struktūrām, kas tiecas to pārvaldīt un administrēt. Tai allaž ir izdevies no šāda stāvokļa izvairīties. Tā tas notiek arī patlaban, kad biežāk nekā jebkad agrāk aktuāls kļūst visaptverošs sabiedrības izdzīvošanas un novecošanās jautājums. “Izdzīvošanas komplekta” metafora vedina uzdot virkni jautājumu: kā dzīvot novecojošā sabiedrībā, kurā vienlaikus pastāv diskriminācija pēc vecuma pazīmēm, strukturālas pārmaiņas darba un aprūpes nosacījumos un tagad vēl arī vīruss? Kā risināt problēmas, ko radījušas iepriekšējās paaudzes darbības sekas, un ko darīt ar planetāra mēroga parādu politiskā, ekonomiskā un ekoloģiskā sfērā, ar kuru jātiek galā nākamajām paaudzēm? Kā pieņemt domu par mūsu kā cilvēku sugas izzušanu? Kā raudzīties uz digitālo eidžismu un no sabiedrības nošķirtām veco ļaužu mītnēm? Kā pārvarēt bailes no nāves un kļūšanas atkarīgiem no citu cilvēku labvēlības? Ko nozīmē novecot kā sievietei, kā bērnam, kā partnerim, kā māksliniekam? Mēs esam kā ačgārna piramīda: Eiropas sabiedrība kļūst aizvien vecāka, to līdz ar citiem veido arī patlaban jau pusmūžu sasniegušie mākslas radītāji un skatītāji.
“Austrumeiropā sastopamie memoriālie muzeji mums šķita piemērotas vietas, kur uzdot jautājumus gan par atmiņu, piemiņas vietām, gan arī par dzīvi, novecošanu, eidžismu, izdzīvošanu, kopienu un imunitāti. Mēs aicinām māksliniekus atsaukties un piedalīties ar kontekstam raksturīgiem jaundarbiem un arī ar esošiem darbiem, kas tiks izvietoti mūžībā aizgājušu dzejnieku, mākslinieku un rakstnieku memoriālajos muzejos,” – atklāj kuratores.
Festivāla kuratores Ovula Durmusoglu (Övül Ö. Durmușoğlu) un Joanna Varša (Joanna Warsza) dzīvo Berlīnē, ir kuratores, pasniedzējas un rakstnieces. Viņas abas bija kuratores publiskās mākslas iniciatīvai “Die Balkone 1” un “Die Balkone 2” Berlīnes Prenclauerbergas rajona logos un balkonos 2020. un 2021. gadā. Šogad viņas ir kuratores vasarā notiekošai Autostrada biennālei Kosovā.
Ovula Durmusoglu ir viesprofesore Berlīnes Mākslas universitātē un Braunšveigas Tēlotājas mākslas augstskolā (Hochschule für Bildende Künste Braunschweig, HBK). Savā darbībā viņa pēta mūsdienu politiskās subjektivitātes savstarpēji saistītās formas un naratīvus. Ovula bija viena no Grācas Steirischer Herbst festivāla kuratorēm; YAMA publiskā ekrāna projekta kuratore/režisore Stambulā; festivāla Sofia Contemporary 2013: Near, Closer, Together: Exercises for a Common Ground mākslinieciskā direktore. Bijusi arī dažādu programmu kuratore 10., 13. un 14. Stambulas biennālei, koordinējusi un organizējusi dažādas programmas un pasākumus Maybe Education un publiskajām programmām izstādē DOCUMENTA (13). Ovula ir no Ankaras un šobrīd dzīvo Berlīnē.
Joanna Varša ir Konstfack (Stokholmas Mākslas, amatu un dizaina augstskolas) CuratorLab programmu direktore, kā arī neatkarīga kuratore, kuru interesē, mākslas politiskā un sociālā funkcionēšana ārpus “baltajiem kubiem”. Bijusi Public Art Munich 2018 mākslinieciskā direktore, Gruzijas paviljona kuratore 55. Venēcijas biennālē, Eiropas laikmetīgās mākslas biennāles Manifesta 10 (Sanktpēterburgā) publisko programmu vadītāja, asociētā kuratore 7. Berlīnes biennālē, kā arī ir veikusi daudzus citus pienākumus. Vairāk nekā desmit publikāciju redaktore publiskās mākslas, politikas, performativitātes un feministiskās teorijas jomā. Grāmatas “Red Love. A Reader on Alexandra Kollontai” (Konstfack Collection; Sternberg Press, 2020) redaktore (kopā ar Mišelu Mazuči un Mariju Lindu (Michele Masucci; Maria Lind), kā arī kā “And Warren Niesłuchowski Was There. Guest, host, ghost” (with Sina Najafi, Cabinet Books and Museum of Modern Art Warsaw 2020). Joanna ir dzimusi Varšavā un šobrīd dzīvo Berlīnē.
Festivāla tēma tiks aktualizēta arī ar publiskās programmas palīdzību. Šogad mākslas parka “Mobilais muzejs. Nākamā sezona” un festivāla “Survival Kit” publiskās programmas apvieno kopīgs nosaukuma un tematiskais ietvars “Fiktīvais muzejs”, tādējādi veidojot iluzora muzeja struktūru, kas sastāv no nākotnes un pagātnes muzeju departamentiem. Nākotnes muzeja departamenta pārziņā esošos jautājumus diskusijās un pasākumos sešās sērijās risinās mākslas parka notikumi. Savukārt pagātnes muzeja departamenta platforma būs festivāla “Survival Kit 12” publiskā programma, kurā ietvertas diskusijas, mākslinieku autorvakari, procesuālās mākslas un izglītības programmas aktivitātes. Ir paredzēta arī mākslas vēstnešu līdzdalība. To, cik plaši tiks īstenoti publiskās programmas pasākumi, noteiks epidemioloģiskā situācija.
Vizuālā identitāte: REFLECT
Festivālu atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, Frame Finland, SAHA fonds Turcijā un Goethe Institut Riga.
Informatīvi atbalsta: Radio NABA, Satori, Arterritory, Punctum, Lsm.lv
