Par Alīsiju Noku
Alīsija Noka (Alicia Knock) ir Pompidū centra Laikmetīgās mākslas nodaļas kuratore, kura strādā pie muzeja projektiem un kolekcijas paplašināšanas Āfrikas un Centrāleiropas reģionos. Viņa strādājusi pie tādiem projektiem kā Museum On/Off (2016), kā arī vēsturiskām izstādēm, piemēram, Ernesto Mankobas (Ernesto Macoba) retrospekcijas (2020). Alīsija atbildīga par Marsela Dišāna balvas izstāžu organizēšanu ar tādiem māksliniekiem kā Kader Attia, Yto Barrada, Ulla von Brandenburg, Barthélémy Toguo (2016) un Maja Bajevic, Joana Hadjithomas, Khalil Joreige, Charlotte Moth, Vittorio Santoro (2017), un paralēli iesaistīta jaunas projektu telpas izveidē Pompidū centra Galerie 0, kuras mērķis būtu kļūt par laboratoriju jaunām mākslas praksēm.
Savā kuratora darbā Alīsija tiecas meklēt jaunus izstāžu formātus, starpdisciplināru projektu ietvaros uzdodot jautājumus par muzeja kā institūcijas būtību un jēgu. 58. Venēcijas biennālē Alīsija kūrēja Albānijas paviljona ekspozīciju (Varbūt kosmoss nav tik neparasts).
Alīsija organizējusi ikmēneša Prospecif Cinema filmu ciklu Pompidū centrā, un aizsākusi “aklo” sarunu sēriju starp māksliniekiem un kuratoriem.
Par Ingu Lāci
Inga Lāce pēta moderno un laikmetīgo mākslu Austrumeiropā, Kaukāzā un Centrālāzijā padomju un postpadomju kontekstā. Ingas interešu lokā ir migrācijas procesi, starptautiskās attiecības starp dažādiem reģioniem un starptautiskās solidaritātes politikas mantojums. Kopš 2012. gada darbojusies kā kuratore Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā, kopā ar līdzkuratoru Valentīnu Klimašausku (Valentinas Klimašauskas) veidojusi Daigas Grantiņas izstādi Latvijas paviljonam 2019. gada Venēcijas biennālē, kūrējusi festivālus Survival Kit (2015–2018). Austrumeiropas Biennāļu alianses ietvaros Inga bijusi līdzkuratore 2021. gada Kijivas biennālei (Sabiedrotie). Inga Lāce veidojusi izstādes Malmes mākslas muzejā (Zviedrija), Lodzas Mākslas muzejā (Polija), Framer Framed (Amsterdama, Nīderlande), Džeimsa galerijā (Ņujorka, ASV), Villa Vassilieff (Parīze, Francija) un citviet. Līdz 2023. gada vidum Inga bija Ņujorkas Modernās mākslas muzeja (MoMA) C-MAP Centrālās un Austrumeiropas pētniece.