Milānas sindroms
Fotogrāfijas izstāde
Kādas mācības esat guvusi no pārmaiņām, kas notikušas Latvijā un pasaulē?
Šajā laikā man ir nācies krasi samazināt savus izdevumus. Es joprojām studēju Latvijas Mākslas akadēmijā – kur kādreiz man pietika naudas tikai mākslas radīšanai, tagad varu teikt, ka dzīvoju tikai mākslas dēļ. Darba netrūkst, ir tikai algas trūkums. Tā ir viena lieta, kas liek pārdomāt ne tikai savas vērtības, bet arī dzīvi kopumā. Vienīgais risinājums ir skatīties uz ārzemēm – izmantot rezidentūras programmas, meklēt partnerus un pircējus. Varbūt mums ir vajadzīgi kompetentāki pārdošanas vadītāji un kuratori, kas īpaši specializētos ārvalstu tirgos. Es tikai pirms diviem mēnešiem atgriezos no studiju apmaiņas, un es joprojām uzskatu, ka situācija šeit ir paralizēta.
Kā jūsu projekts SURVIVAL KIT 2 ir saistīts ar festivāla tēmu?
Es ļoti aizraujos ar analogo fotogrāfiju un dažādu “sociālo formu” izpēti – precīzāk sakot, mani interesē cilvēks un daudzveidība, tostarp dažādas dzīves un izdzīvošanas formas. Festivālam SURVIVAL KIT 2 esmu sagatavojis ieskatu Milānas antisistēmiskajā kustībā, kuras ideoloģijas pamatā ir nepiedalīšanās patērētāju kultūras procesos.
Kāpēc tu vēl neesi aizbraukusi?
Es nekad neesmu gribējusi atstāt Latviju uz visiem laikiem, jo manas saknes ir šeit. Šeit ir ko darīt.