en

Krišs Zilgalvis, Toms Veilands, Aigars Borneo un galerija Noass

Tvaika istaba

Instalācija


Ko esat mācījies no pēdējo gadu pārmaiņām Latvijā un pasaulē?

Pēdējo divu gadu laikā es arvien vairāk sāku domāt, ka jebkurā darbā jūsu personiskā attieksme un komunikācijas prasmes būs svarīgākās. Vērtību sistēma Latvijas sabiedrībā ir radikāli mainījusies: esam sapratuši, ka patiesībā ir daudzas lietas, ko var izdarīt, vienojoties; viss, kas jums jādara - jārīkojas un jāatrod alternatīvi risinājumi.

Kāda ir saistība starp jūsu SURVIVAL KIT2 projektu un festivāla tēmu?

Tāpat kā pagājušajā gadā SURVIVAL KIT projektā Nodarbība Nr. 13, arī šoreiz savu darbu esmu veidojis, smeļoties iedvesmu no sabiedrībā dominējošā prāta stāvokļa. Ja pirms gada pārsvarā tā bija agresija, dusmas un naids pret valdošo varu, tad šogad valda pārliecība, ka pēc apmaldīšanās tumšā mežā tagad varam sagaidīt gaismu tuneļa galā. Tomēr vai šī gaisma tuneļa galā, ko mēs gaidām, izrādīsies tas, kas mums vajadzīgs?

Kāpēc tu vēl neesi aizgājis?

Pēdējos divus gadus studēju Londonā, tāpēc Rīgu apmeklēju tikai brīvdienās. Tas, kas mani vienmēr ir piesaistījis Rīgai, ir tās uztveramība. Rīga sava izmēra un iedzīvotāju skaita dēļ ir ideāla dzīvošanai. Protams, arī es esmu ļoti pieradis pie šīs pilsētas, Rīga ir mana dzimtā pilsēta un šeit ir daudz vieglāk uzsākt projektus, jo pazīstu vidi, kā arī cilvēku mentalitāti. Tomēr es izjūtu izaicinājumu un pasaules uzskatu trūkumu, kāds man turpretim ir Londonā. Tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc esmu starp tiem, kas ir aizbraukuši.