Izsekot izmaiņām
Izstāde un diskusija
Piedalās mākslinieki: Līga Laurenoviča, Ingrīda Pičukāne, Kate Krolle, Laura Stasjulīte, Kārlis Lesiņš, Reinhards Krēls, Markuss Ambahs, Baņuta Rubess, Sanita Muižniece, Dāvids Šilters
Kuratore: Zane Zajančkauska
Ko esat mācījušies no pārmaiņām Latvijā un pasaulē pēdējos gados?
Pārsteidzošākais krīzes kontekstā bija piedzīvotā masveida panika, kas kādu laiku valdīja Latvijā, lai gan patiesībā dzīves ritms tikai salīdzinoši nedaudz palēninājās un situācija atkāpās par pāris gadiem. Intervijā lasītais komentārs “labklājības rindu nevar pārlēkt”, manuprāt, kapitulē pār šī brīža notikumiem. Līdzās īslaicīgam diskomfortam ir bling bling sabiedrība, kas balstās uz iespaida atstāšanu, uz kopīgu klubošanu un blefošanu, kas var būt priekšplānā tikai īslaicīgi; ir vērts paļauties uz būtiskām lietām un vērtībām ilgtermiņā - izglītību, kuras rezultāts ir domāšana, talantu, kas iet roku rokā ar aktivitāti, cilvēciskām attiecībām, kas vērstas uz savstarpēju atbalstu un sadarbību.
Kā jūsu projekts SURVIVAL KIT 2 ir saistīts ar festivāla tēmu?
Projekts Track Changes mēģina sekot līdzi pārmaiņām ekonomikā, pilsētvidē un cilvēkos. Projekts tika izveidots Leipcigas Laikmetīgās mākslas muzejam. Pilsētas mazdārziņi ir izdzīvošanas paraugs gan praktiski (tomāti un gurķi no sava dārza), gan emocionāli (mazdārziņi kā mikrokopiena, komunikācijas un tikšanās vieta). Kārlis Lesiņš zemesgabalu īpašniekus definē kā Rīgas subkultūru, kas līdz šim ir bijusi novērtēta par zemu. Vācu mākslinieks Reinhards Krells, sajūsmināts par zemesgabalu nenovērtēto vērtību, iekārtojas Torņakalna mazdārziņos un iekārto Glābšanas staciju, rosinot domas par to, kas un kā piedalās pilsētas plānošanā. Markusa Ambahas, Sanitas Muižnieces un Dāvida Šiltera satīriskais komentārs ir kartupeļi, kas zied gar kādas Rīgas ielas joslu sadalītājiem. Berlīnes starpkaru stratēģija – izmantot katru pilsētas zaļo joslu pārtikas nodrošināšanai, Rīgai atgādina par neizmantotajām iespējām un perspektīvas maiņu. Gan krīze, gan mākslinieku komentāri pievērš uzmanību esošajām iespējām un resursu izmantošanai un mierīgam, bet vērīgam skatienam apkārt.
Kāpēc tu neesi pametusi Latviju?
2009. gada vasarā aizbraucu uz pusotru gadu, lai gūtu jaunus impulsus darba turpināšanai Rīgā un Latvijā. Trīs mēneši Dienvidāfrikā, kur nav ekonomiskās krīzes, un 14 mēneši Vācijā, kur labklājības sabiedrības individuālisms rada cilvēciskā siltuma trūkumu, ir laba bagāža, ar kuru atgriezties mājās.
—Zane Zajančkauska, kuratore