Muzikālais katalfaks
Muzikāls mobilais priekšnesums
Ko esat mācījusies no pārmaiņām Latvijā un pasaulē pēdējos gados?
Pulss Rīgas vēnā tajos astoņos tur pavadītajos gados bieži bija pārāk ātrs vai pārāk lēns. Likās, ka Rīga kliedz pēc pārmaiņām, bet tajā pašā laikā viltīgi cerot, ka kāds viņu apklusinās. Tas nenotika. Kad notika pārmaiņas, daži mēģināja būvēt sienas, daži – vējdzirnavas. Un bija vēl daži, kas devās kaut kur uz ārzemēm uzzināt par caurvējiem. Es neesmu pārliecināta, vai tas ir saistīts ar ekonomisko krīzi, bet pēdējie divi gadi man ir iemācījuši uzticēties, lai ietu savu ceļu un uzņemties brīvību būt bērnišķīgai.
Kā jūsu projekts SURVIVAL KIT 2 ir saistīts ar festivāla tēmu?
Visas izmaiņas ir sāpīgas. Katrās atvadās ir mazliet nāves. Bet ikvienam, kurš spēj novilkt skaidru finiša līniju, ir iespēja sākt jaunu ceļu. Mūsu muzikālais katafalks skandina Rīgai par godu viņas atvadām no vecās dzīves, no bailēm un no nejūtības. Nāve ir dzīvesveida maiņa. Dusmas no Rīgas ir jāizslauka, un to vietā jānāk vārdiem, saskaņām un darbiem, kas stimulē pozitīvo demogrāfisko rādītāju pieaugumu. Pieliksim skaidru punktu ideju vakuumam. Rīgai jāatgūst savs avangards no 80. gadiem! Rīga! Atbrīvojieties no stagnācijas! Cīnies par savu pozitīvo bilanci! Rīga! Klausieties, ko saka pārējie, un veidojiet kopā! Rīga!
Kāpēc tu neesi pametusi Latviju?
Man ir privilēģija piedzīvot divu māju sajūtu. Latvijā es gūstu patvēruma sajūtu, jo man apkārt ir ļoti blīvs, gaišu cilvēku loks. Savukārt Berlīnē es loloju vientuļa gara atklāsmi. Šis kontrapunkts ir tas, kas notur mani starp šīm pilsētām. Un es šobrīd nevaru iedomāties, ka tas būtu citādāk.