Apsoli Man!
Seminārs
Ko esat mācījies no pēdējo gadu pārmaiņām Latvijā un pasaulē?
Jau sen esmu pārliecināts, ka neko vērtīgu vai labu nevar sasniegt bez piepūles – pat ar mazumiņu. Ir jābūt zināmām grūtībām. Viegli neskaitās. Dažu pēdējo gadu pieredze ir apstiprinājusi šī pieņēmuma patiesumu. Jo grūtāk, jo labāk.
Kā jūsu projekts SURVIVAL KIT 2 saskan ar festivāla tēmu?
Apsoli man! ir par pilsētas dzīvniekiem, kurus pilsētā neviens nemīl. Vistiešākajā veidā tas ir stāsts par izdzīvošanu un eksistenci. Arī par cilvēku izdzīvošanu līdzās dabai, kas iespiežas pilsētā caur jebkādām spraugām, neskatoties uz visu, ko tu dari, mūsos visos – pat kā putekļi, pat kā zirnekļu tīkli. Viena izdzīvošanas stratēģija var būt neatstāt sūdus aiz sevis, bet, ja sūdi ir notikuši – sakopt to pašam, negaidot, kad lūgs vai kāds cits sakops aiz jums. Plus – galu galā no jebkura nederīga priekšmeta (vai sūda) var rasties kaut kas noderīgs.
Kāpēc tu vēl neesi aizgājis?
Stulbs jautājums. Tas, kas man vajadzīgs, ir tikai Latvijā - pakalni un līdzenumi, siltums un aukstums, īsums un garums, tuvums un attālums, klusums un troksnis. Visas proporcijas, ko jūtu katru reizi, atgriežoties mājās no ziedošā Rietumeiropas pavasara un no lidmašīnas logā redzētajiem slapja sniega klātajiem Mārupes kūdras purviem, kad 30 grādu karstumā mēģinu ielīst Baltijas jūrā, vai augusta naktīs, skatoties zvaigžņotajās debesīs, nespēju noticēt, ka tomēr bija vasara dienas laikā.