en
  • Dekoloniālās ekoloģijas

  • Linda Bolsakova "Living Memory"

  • Maria Kapajeva "Hronikas"

  • Haralds Matulis "Ceļojums uz Černivciem"

  1. 1
  2. 2
  3. 3
  4. 4

Izstāde “DEKOLONIĀLĀS EKOLOĢIJAS” Rīgas mākslas telpā

 Izstādes audio gids

No 2022. gada 1. novembra Rīgas pašvaldības Kultūras iestāžu apvienības izstāžu zālē Rīgas mākslas telpā apskatāma  Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) rīkota izstāde “Dekoloniālās ekoloģijas”. Izstāde pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem šodienas sabiedrībā un kultūrā un to atbalsotajām pārmaiņām Latvijā, Baltijā un plašākā reģionā caur vides, tās pārmaiņu un ekoloģijas perspektīvām. Izstāde ir skatāma no 2. novembra līdz 15. janvārim, un tās ietvaros norisinās arī plaša publiskā programma ar mākslinieku darbnīcām, diskusijām un lekcijām.

Izstādē piedalās mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Ukrainas un Nīderlandes: Aurēlija Maknīte, Anna Škodenko, Darja Popolitova, Viktors Gurovs un Francisko Martiness, Diāna Leloneka, Haralds Matulis, Inga Erdmane, Linda Boļšakova, Līga Spunde, Maija Demitere, Maria Kapajeva, Oļa Mihaiļuka, Family Connection, Rasa Šmite un Raitis Šmits, Vika Eksta un Anna Griķe.
Izstādes kuratore: Ieva Astahovska.  

Postkoloniālisma un dekoloniālisma pieejas, lai pārskatītu sarežģītās pagātnes un tagadnes attiecības, Austrumeiropā un postpadomju reģionā ir ieguvušas jaunu aktualitāti līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Šo pieeju mērķis ir sniegt jaunus skatpunktus un kritiskas norādes, kā domāt par koloniālās, imperiālās, arī okupācijas varas ilgstošo iespaidu arī pēc tās šķietamām beigām, un patiesu atbrīvošanos no tā. Interpretējot plašāk, dekoloniālisms ietver arī jaunus skatījumus uz cilvēka un vides savstarpējām attiecībām, dominējošo, patērējošo ietekmi uz dabu, un nepieciešamību to mainīt. Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas” mākslinieki pievēršas mūsu nesenās pagātnes un šodienas, cilvēka un tā apkārt esošās vides attiecībām, izceļot tādas tēmas kā (post)padomju mantojums, vietas nozīme un pieredze, atmiņa, tehnoloģiju un industriju ietekmētās ainavas, ekoloģisko jautājumu kultūras nozīmes un sociālās prakses, un alternatīvas stratēģijas vides krīzes un klimata pārmaiņu mesto izaicinājumu pārvarēšanai.
Reģionālos kontekstus caur ekoloģiju prizmu mākslinieki izceļ, pievēršoties Baltijas jūras piesārņojumam, padomju laikā mākslīgi pārveidoto ainavu atgriešanai dabiskā stāvoklī, cilvēku ikdienas dzīvei postindustriālos un ekoloģiski noplicinātos robežreģionos, aukstā kara mantojumam, kas turpinās tehnopolitisko infrastruktūru ainavās un joprojām atgādina par sarežģītajām koloniālajām attiecībām, kas pastāvēja starp padomju centru un perifērijām.

Virkni izstādes darbu virzījušas posthumānisma idejas, kas komentē attiecības ne vien starp cilvēkiem, bet arī starp dzīvo un nedzīvo dabu, starp dabu un kultūru, sabiedrību un vidi. Tādas tēmas kā atmiņa, ko sevī glabā vai kas tiek zaudēta kopā ar augiem mums līdzās, vai to nozīme, lai samierinātos vai dziedinātu pagātni. Politisko jautājumu aktualizēšana caur ekoloģijas un vides aizsardzības prizmu, ekopolitika, aktīvisma un kolektīvisma prakses, un ekoloģiskā solidaritāte / padomju un pēcpadomju laika atstātie nospiedumi. Izstādes mākslas darbi pievēršas arī tādām ikdienā būtiskām tēmām kā vide un patēriņš, lietu dzīve un “pēcdzīve”, atkritumu industrija, kas ietekmē arī dzīvo dabu mums līdzās, dārza prakses un alternatīvas pārtikas audzēšanas metodes, atgriešanās pie dabas kā digitālais detokss jeb iespēja atjaunot emocionālos resursus.

Izstāde “Dekoloniālās ekoloģijas” turpina Latvijas Laikmetīgās mākslas centra īstenoto projektu “Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā”, kas pievēršas pagātnes un šodienas samezglotajām attiecībām Latvijā un Baltijā caur aktuālās ekoloģiskās krīzes, vides jautājumu un nacionālisma prizmu. Projekta ietvaros noritējis tiešsaistes diskusiju cikls ar Baltijas māksliniekiem un pētniekiem par tādām tēmām kā koloniālās pagātnes mantojuma atspoguļojums, ekokritiskas vides perspektīvas, dzimtes un kvīriskā konteksti, aukstā kara mantojums, vides jautājumi Baltijas mākslas vēsturē, feminisma un sieviešu kustības Baltijā, dārzkopība un pašnodrošinājums kā mākslas prakse, un dekolonizācijas naratīvi Ukrainas mākslā. Sadarbība ar māksliniekiem, kas piedalās izstādē, aizsākta jau māksliniecisko pētījumu publiskajā programmā “Pārmaiņu ekosistēmas”, kas Rīgas pilsētvidē notika 2021 gada nogalē, kā arī LLMC vasaras skolā “Postsociālisma ekoloģijas”.

Izstādes ir daļa no projekta “No sarežģītās pagātnes uz kopīgu nākotni”, ko  Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs veido sadarbībā ar Nacionālās mākslas galeriju Viļņā, OFF-Biennāli Budapeštā, Lodzas mākslas muzeju un Malmes mākslas muzeju Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa” ietvaros. Šis projekts pievēršas jautājumiem, kas saistīti ar pagātnes un šodienas samezglotajām attiecībām, alternatīvām pieejām auditorijas iesaistē, mākslas mediācijā un starpdisciplinārās sadarbībās.

Šis pasākums tiek īstenots projekta “Līdzību salas: kolektīva rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām” ietvaros, ko atbalsta Eiropas Savienība un Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Lasīt vairāk
Izstādes katalogs vai buklets
Programma

PUBLISKĀ PROGRAMMA
 
9. novembrī plkst. 17.30
Diskusija Bioloģiskā un dabas daudzveidība: kā to īstenot pilsētā? *

Diskusijas ieraksts pieejams šeit.

15. novembrī plkst. 16.00
Iekļaujošās otrdienas: 1. nodarbība ciklā Ceļojums mākslas pasaulē. No pirmsākumiem līdz mūsdienām ar mākslas zinātnieci Ievu Rosni **

 
22. novembrī plkst. 16.00
Iekļaujošās otrdienas: 2. nodarbība ciklā Ceļojums mākslas pasaulē. No pirmsākumiem līdz mūsdienām ar mākslas zinātnieci Ievu Rosni **

 
23. novembrī plkst. 17.30
Diskusija Zaļais dzīvesveids un mīti par to *

Diskusijas ieraksts pieejams šeit.
 

24. novembrī plkst. 14.00
Radošā darbnīca ar Lību Bērziņu Universālais dizains pieejamai un ilgtspējīgai videi

 
27. novembrī plkst. 12.00
Radošā darbnīca bērniem ar mākslinieci Ingu Erdmani

 
29. novembrī plkst. 16.00
Iekļaujošās otrdienas: 3. nodarbība ciklā Ceļojums mākslas pasaulē. No pirmsākumiem līdz mūsdienām ar mākslas zinātnieci Ievu Rosni **

 
30. novembrī plkst. 17.30
Diskusija Nespējas studijas kā resurss iekļaujošas sabiedrības veidošanā

 
5. decembrī plkst. 17.30 // PĀRCELTA UZ 2023. GADA JANVĀRI
Majas un Rūbena Fouku lekcija Klimata pārmaiņas un laikmetīgā māksla (EN) ***

 
7. decembrī plkst. 17.30
Diskusija Atsvešināšanās no dabas un tās ietekme uz labbūtību *

Diskusijas ieraksts pieejams šeit.

 
8. decembrī plkst. 17.30
Mākslinieku grupas Ģimenes saikne (Glenda Martinus, Jorgens Gario, Kvīnsijs Gario) performance (EN)

 
11. decembrī plkst. 12.00
Radošā darbnīca bērniem ar mākslinieci Sabīni Šnē

 
14. decembrī plkst. 18.00
Diskusija tiešsaistē Kā ar postkoloniālisma un dekoloniālisma jautājumiem Austrumeiropā strādā mākslas institūcijas?(EN)

 
8. janvārī plkst. 12.00
Radošā darbnīca ar mākslinieci Lindu Boļšakovu


11. janvārī plkst. 17.30
Diskusija Vides aktīvisms nesenajā pagātnē un šodien *


12. janvārī plkst. 18.00
Diskusija tiešsaistē Reģenerācija un dekoloniālā transformācija: Ukrainas daba, vide un māksla kara laikā (EN)


* Sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu.

 
** Īpaši aicināti cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem un viņu ģimenes. Vietu skaits ierobežots. Dalība nodarbībā, iepriekš piesakoties – rakstot uz e-pasta adresi ieva.rosne@gmail.com vai sazinoties pa tālruni 29466966.
 
*** Lekcija notiks Latvijas Mākslas akadēmijas ēkā Kronvalda bulvārī 4.


Šis pasākums tiek īstenots projekta “Līdzību salas: kolektīva rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām” ietvaros, ko atbalsta Eiropas Savienība un Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Apmeklē / pieejamība

NODERĪGA INFORMĀCIJA, PLĀNOJOT IZSTĀDES APMEKLĒJUMU

PIEEJAMĪBA

Aicinām apmeklētājus iepazīties ar vides pieejamības raksturojumu izstādē “Dekoloniālās ekoloģijas” tās norises vietā, izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” Vecrīgā, Kungu ielā 3.

Izstādē ir skatāmi 13 mākslas darbi. Tie visi ir vizuāli - fotogrāfijas, gleznas, zīmējumi, grafikas, videodarbi, objekti un instalācijas. Daļa mākslas darbu ir audiāli. Lai apskatītu izstādi, ieteicams ieplānot vismaz vienu stundu.

Mums ir svarīgi, ka izstāde ir pieejama ikvienam, tādēļ esam sagatavojuši:
- Izstādes pieejamības aprakstu
- Ekskursijas ar asistentiem - mākslas mediatoriem
- Darbu aprakstus vieglāk lasāmā valodā un audiogidu
- Bezmaksas ieeju izstādē cilvēkiem ar invaliditāti un pavadonim


Pieejamības raksturojums cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Iepretī izstāžu zālei atrodas 2 invalīdu stāvvietas. Mākslas telpā ir pielāgotas labierīcības. Atvainojamies par neērtībām, taču Rīgas Mākslas telpā esošais lifts nedarbojas. Tādēļ piedāvājam alternatīvus pieejamības risinājumus.

Lai iekļūtu ar ratiņkrēslu vai citiem kustību traucējumiem, ja nav iespējams pārvarēt trepes, ir divi varianti:
 
1. Iekļūšana caur Rīgas Mākslas telpas ēkas galveno ieeju (Kungu iela 3), izmantojot elektrisko mobilo pacēlāju, kurš der manuālajiem ratiņkrēsliem. Lai iekļūtu, lūgums izmantot galvenās ieejas sānu durvis. Tad zvaniet pa norādīto tālruni, lai saņemtu palīdzību nokļūšanai lejā pa trepēm.

2. Iekļūšana caur Rīgas Domes ēku (Rīgas Domes ēkas galvenā ieeja Rātslaukumā 1). Mūsu personāls pavadīs Jūs caur Rīgas domes galveno ieeju. Izmantojot pacēlāju, Jūs nonāksiet pie lifta, ar kuru jādodas uz pagrabstāvu. Lejā jāpārvar visai stāvas uzbrauktuves. Ja Jums nepieciešama palīdzība, mūsu apmācītais personāls to labprāt nodrošinās.
 
Ar bērnu ratiņiem
lūgums izmantot Rīgas domes sānu ieejas un zvanīt pa tur norādīto tālruni. Personāls Jūs pavadīs līdz liftam.


Pieejamības raksturojums cilvēkiem ar redzes traucējumiem

Piedāvājam saņemt darbu aprakstus e-pastā, rakstos uz mara@lcca.lv. Iesakām izmantot audiogidu, kas pieejams caur personīgo viedtālruni vai planšetdatoru, kuru var saņemt pie kases.

Aicinām piedzīvot izstādi mākslas mediatora pavadībā, iepriekš piesakot apmeklējumu. Darbu apraksti ir pieejami arī digitāli. Izstādi droši var apmeklēt kopā ar suni-pavadoni.


Pieejamības raksturojums cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem

Videodarbiem ir subtitri latviešu un angļu valodās, skaņas līmeni austiņās regulēt nebūs iespējams. Mākslas darbiem ir pieejami apraksti. Surdotulkojums nav pieejams.


Pieejamības raksturojums cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem

Aicinām izmantot mākslas mediatorus kā pavadoņus, piesakot ekskursiju. Mūsu mediatori iepazīstinās ar izstādi un tās darbiem vienkāršotā valodā. Darbu aprakstus vienkāršotā valodā iespējams saņemt, rakstot uz mara@lcca.lv.


Ja Jums jānodrošina īpašas piekļuves prasības vai ir jautājumi par izstādes pieejamību, lūdzam rakstīt uz e-pastu mara@lcca.lv vai zvanīt pa tālruņiem +371 29586893 (Māra) vai 28649014 (Lība).


Izstādes apmeklējums ar mākslas mediatoru

Izstādes apmeklējumu ar asistentu - mākslas mediatoru un mediatoru vadītas ekskursijas personām ar dažāda veida invaliditāti lūgums pieteikt iepriekš. Ekskursijas ilgums viena stunda.


PIETEIKŠANĀS GRUPU APMEKLĒJUMIEM

Ekskursiju/tūri grupām lūdzam pieteikt iepriekš, sazinoties pa e-pastu vai tālruni:
+371 29586893 // mara@lcca.lv

Ekskursijas izstādē vada mākslas mediatori - īpašās apmācībās un praksē sagatavoti dažādu profesiju un vecumu cilvēki. Sarunā ar apmeklētājiem viņi palīdz pamanīt likumsakarības starp mākslas darbiem, rosina uz patstāvīgām pārdomām un atklājumiem un paplašina priekšstatus par laikmetīgo mākslu. Mediatori ir sastopami izstādē darbadienās plkst. 16.00–18.00 un brīvdienās plkst. 11.00–17.00.

Ekskursija mākslas mediatora vadībā ir bezmaksas, iegādājoties ieejas biļeti izstādē.


Biļešu cenas:
Ieejas biļete 5,00
Skolēniem, studentiem (uzrādot apliecinošu dokumentu) 2,50 EUR
Senioriem (uzrādot apliecinošu dokumentu) 3 EUR
 
Ieeja bez maksas, uzrādot attiecīgu dokumentu
Cilvēkiem ar invaliditāti un pavadonim;
Bērniem līdz 7 gadu vecumam, bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī viņus pavadošai personai (audžuģimene, aizbildnis un/vai bērnu aprūpes iestādes vadītājs);
Politiski represētajām personām;
Latvijas muzeju darbiniekiem,
Starptautiskās muzeju padomes (ICOM)biedriem;
Latvijas Mākslinieku savienības biedriem, Latvijas Mākslas akadēmijas un Kultūras akadēmijas studentiem, mākslas, dizaina un amatniecības skolu audzēkņiem;
Žurnālistiem.