Jonatan Habib Engqvist, Solvita Krese, Inga Lāce: "Zivis, ko glāsta, nātres, kas dzied, un sēnes, kas klausās"
Es senāk biju ļoti nervozs. Tagad esmu uz jauna ceļa:
Es nolieku uz galda ābolu. Un nu es varu saiet ābolā. Kāds miers!
Anrī Mišo, „Maģija” [1]
1989. gadā franču psihoterapeits un filozofs Fēlikss Gvatari rakstīja: „Lai saprastu mijiedarbību, kāda pastāv starp ekosistēmām, mehanosfēru un sociālajiem un individuālajiem atsauču universiem, mums jāmācās domāt „transversāli”. Tāpat kā Venēcijas ūdeņus pārņem monstriem līdzīgas mutantaļģes, tā mūsu televīzijas ekrānus piepilda un pārsātina „deģeneratīvi” attēli un izteikumi.” [2]
Ar neticamu, gandrīz pravietisku precizitāti viņš turpināja: „Sociālās ekoloģijas sfērā bez kādiem ierobežojumiem tiek ļauts izvērsties Donaldam Trampam un viņam līdzīgajiem ‒ citam aļģu paveidam. Rekonstrukcijas vārdā Tramps pārņem veselus Ņujorkas vai Atlantiksitijas rajonus un paceļ īres maksu, izspiežot no turienes desmitiem tūkstošu trūcīgu ģimeņu. Tie, kurus Tramps nolēmis bezpajumtnieku dzīvei, ir cilvēku sabiedrības ekvivalents mirušajām zivīm vides ekoloģijas jomā.” [3]
Pretstatot to sistēmai, kas pamatā balstīta uz ekonomisku izaugsmi, Gvatari iestājas par ekosofiju, trīs savstarpēji saistītu ekoloģiju ētisko, politisko un estētisko artikulāciju; šīs ekoloģijas ir vide (daba), sociālās attiecības un subjektivitāte. Viņš uzskata, ka „ekosofijas problemātika saistīta ar pašas cilvēka eksistences veidošanu jaunos vēsturiskos apstākļos”. Trīs ekoloģijas ietver vides ekoloģiju, sociālo ekoloģiju un garīgo ekoloģiju. Tās pastāv kā pārrunu un pārveidojumu, arī savstarpēji aizstājamu skatpunktu telpa. Tās nepastāv kā stingri nošķirtas kategorijas, bet veidojas savstarpējās attiecībās un transversāli. Runājot Gvatari vārdiem, „tās regulē cita loģika nekā tā, kas atrodama vienkāršā saziņā starp runātājiem un klausītājiem. […] Tā ir intensitāšu loģika [..] jeb eko-loģika, [kas] pievēršas tikai vērtēšanas procesu virzībai un intensitātei. Process, kuru es šeit pretstatu sistēmai vai struktūrai, tiecas fiksēt eksistenci pašā tās veidošanās, konkretizēšanās un deteritorializēšanās brīdī.” [4] Šādu procesu un apmaiņas intensitāti esam izvēlējušies par izejas punktu šīgada festivālam, kura veidošanās un norises vieta ir bijusī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte un tās zooloģijas, botānikas un ķīmijas muzeji, kā arī tuvējais parks. Mēs meklējam nevis jaunu sistēmu, bet drīzāk pārveides brīdi ‒ tapšanu.
______________________________________________________________________
1 - Michaux H. Magic: Part 1 // Four Poems. Literary Imagination 3, No. 3 (2001), 311−313.
2 - Guattari F. The Three Ecologies. Pinar I., Sutton P. (transl.) London/New Brunswick: The Athlone Press, 2000, 43 (Les trois écologies. Paris: Editions Galilée, 1989).
3 - Turpat.
4 - Turpat, 46.
Lasīt vairāk