100 klusās dabas
Animācija, 2013
Kad iestāsies apnikums un šķitīs, ka nemitīgi atkārtojas viens un tas pats, būs jāpamēģina šodienu tīšām nodzīvot mats matā kā vakardienu.
Simts klusās dabas, katra uzstādīta, nofotografēta un izjaukta 100 reizes pēc kārtas, cenšoties priekšmetus novietot precīzi tai pašā vietā, tajā pašā pagriezienā. Iegūtos kadrus savirknējot video, rodas gandrīz nekustīga animācija vai gandrīz kustīga diapozitīvu skate.
(K.S.)
Par mākslinieku
Es domāju, ka domāju.
Vismaz mēdzu tā domāt, pirms biju par to kārtīgi padomājis. Bet kāpēc man tā šķita? Vai, precīzāk – kāpēc es domāju, ka mēdzu tā domāt, ja zinu, ka nebiju par to domājis?
Domas nereti rodas un pazūd, man nedomājot tās un par tām. Es pat īsti nedomāju, ka varu likt tām rasties. Vienkārši gaidu nākamo teikumu un nezinu, vai tas sekos.
Sekos kam?
Varbūt tai domai, kas tam jāsagūsta. Bet vai tad doma ir doma jau pirms tā ir kļuvusi par teikumu? Vai tā ir doma pat pirms tam, kad tā ienākusi man prātā? It kā es būtu dīķis, kur prāta maluzvejnieki tvarsta ideju zušus un vāra teksta zupu.
Nu, kad esmu drusku padomājis, es domāju, ka nedomāju.
www.salmanis.com