“Izzināt sarežģīto pagātni” ir starptautisks un starpdisciplinārs projekts, kas pievēršas jautājumiem par neseno pagātni un tam, kādu iespaidu šī pagātne atstājusi uz šodienu Baltijas reģionā un tā kaimiņvalstīs. Nacionālistisko un sociālistisko ideoloģiju mantojums, holokausta un koloniālisma vēsture, marginalizējoša politika attiecībā uz sievietēm, mazākumtautībām un minoritātēm visplašākajā nozīmē – tie ir tikai daži sarežģītās pagātnes aspekti reģionā. Šīs pieredzes nereti pētītas lokālās vai nacionālās robežās, turpretim projekts “Izzināt sarežģīto pagātni” aicina domāt par pagātnes ietekmi un klātbūtni šodienā caur kopīgas vēstures perspektīvu. Projekts tiecas attīstīt sadarbību un sinerģiju starp māksliniekiem, kuratoriem un pētniekiem, kuri, analizējot nesenās pagātnes neērto mantojumu, meklē jaunas pieejas un veidus tā izzināšanai un noklusējumu pārvarēšanai.
Projekta aktivitātes ietver:
- Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skola Kuldīgā, kas noritēja sadarbībā ar Kuldīgas mākslinieku rezidenci un Latvijas Mākslas akadēmiju (2019. gada 2. – 7. augusts). Tās programma pievērsās jautājumiem, kā pagātnes varmācība un tās atstātās traumas tiek izzinātas šodienas mākslas un pētnieciskajos kontekstos, un kā māksla un kultūra var virzīt diskusijas par 20. gadsimta pagātni, lai ietekmētu aktuālo realitāti.
- Simpozijs “Klusēšanas šķautnes” Igaunijas Mākslas akadēmijā Tallinā (2020. gada 21. – 22. februāris), kura mērķis bija diskutēt par noklusēšanu kā daudzslāņainu un sarežģītu parādību kontekstos, kuros attiecības starp indivīdiem un kopienām neļaujas vienkāršai aprakstīšanai, bet veido fragmentētas vēstures un sašķeltas atmiņas.
- Izstāde "Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2020. gada 28. novembris – 2021. gada. 7. februāris) un Nacionālās Mākslas galerijā Viļņā (2022. gada 29. aprīlis – 28. augusts), kas izceļ noklusētās, neērtās tēmas Baltijas un Austrumeiropas reģionā, un pievēršas jautājumiem, kas saistīti ar sarežģīto un bieži traumatisko 20. gs. otrā puses mantojumu, taču ir marginalizēti vai izdzēsti no t.s. kolektīvās atmiņas, tomēr joprojām ietekmē šodienas realitāti.
Projekta iniciatores un kuratores ir mākslas zinātnieces Ieva Astahovska un Margareta Tali.
To atbalsta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma Kultūra, Valsts kultūrkapitāla fonds, Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, Kuldīgas Mākslinieku rezidence un Kuldīgas pašvaldība, Latvijas Mākslas akadēmija, Igaunijas mākslas akadēmija un tās radošais klasteris, Igaunijas Mākslas vēsturnieku un kuratoru biedrība un starptautiskā sadarbības programma COST.
Lasīt vairāk
