Darbi no sērijas “Pārveidots” (2023)
Jauktas tehnikas izdrukas un gravējumi
Apvienojot ofseta litogrāfiju, dobspiedi un kokgriezumu tehnikas ar digitālajām izdrukām un atrastiem materiāliem, māksliniece kolāžu sērijā mēģina iedzīvināt jaunus tautu draudzības un cīņas tēlus. Darbā ir aizgūta un pārradīta ikonogrāfija, kam iedvesma smelta visdažādākajos avotos – cinkogrāfijas plāksnēs no pagrīdes tipogrāfijas “ab”, padomju internacionālistu propagandas plakātos, 20. gadsimta deviņdesmito gadu lietuviešu geju žurnālā "Naglis", Ugandas kvīru žurnālā "Bombastic" un digitālajās piezīmēs no personīgā arhīva un sociālajiem medijiem.
Darbus Survival Kit 14, kā arī Kauņas biennālē iedvesmoja Kauņas pagrīdes tipogrāfijas “ab” iespiedmašīna, kas darbojās 20. gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Iespiedmašīnu, ar kuru galvenokārt drukāja patriotisku un reliģisku literatūru, “ab” dibinātājs Vītauts Andziulis ironiski dēvēja par “elles mašīnu”, jo izgatavoja to no metāllūžņos atrastām lietotām un iznīcinātām padomju drukas iekārtu detaļām. Ievērojot poligrāfijas tradīciju iznīcināt matricu pēc tirāžas pabeigšanas un padomju paražu iznīcināt iespiedmašīnu pēc tam, kad tā ir norakstīta, Anastasija Sosunova festivālā Survival Kit 14 demonstrē kolāžas plāksnītes un izdrukas, kas daļēji iespiestas “ab”, bet Kauņas biennālē – jaunu, pārveidotu un sašūtu darbu, izmantojot šīs fragmentētās plāksnītes, veidotu ar metodi, ko māksliniece sauc par “paplašinātu montāžu”.
Darba galvenais stāstnieks ir pagrīdes drukas un attēlu izplatīšanas reālā un iedomātā vēsture, kas ietver daudzšķautņainu stāstījumu par zināšanām un vardarbību, iztēli un propagandu, rīcībspēju un identitātes konstruēšanu. Šajā pārradīšanas procesā māksliniece iztēlojas alternatīvas nākotnes scenārijus, reproducējot dekoloniālo kvīru draudzības poētiku – šoreiz postpadomju un antikoloniālu, šķērsojot laiku un telpu pēc saviem noteikumiem.
Anastasijas Sosunovas darbu var aplūkot arī sadraudzības izstādē “Attāluma draudzības” 14. Kauņas biennālē.
/ Foto: Kristīne Madjare / Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs